“Mēs neesam politiķi!” Brēmaņa “jaunlatvieši” krievu valodā prezentē savu partiju Alekseja Ļedjajeva draudzei

Pēdējos gados nostiprinās pārliecība, ka Latvijas populistu aprindās ļoti dziļi varētu būt iesakņojusies “radošā krīze”.

Atkal un atkal ir novērojams, kā politiskajā sfērā sevi piesaka tie paši ilggadējie aktīvisti, tikai dažreiz ar citas krāsas t-kreklu vai cepurīti, kas tad attiecīgi simbolizē viņu jauno ideju, kā “valstī visu sakārtot”.

Un šķiet, ka arī publicitātes flangā nekas labāks par Aināra Šlesera aptuveni 20 gadus veco triku ar vēlētāju meklēšanu fanātiskās reliģiskās organizācijās nav izdomāts.

Nu šādā “ekspedīcijā” devies arī skandalozais bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis ar savas jaundibinātās partijas “Apvienība jaunlatvieši” spilgtākajiem pārstāvjiem.

Starp tiem ir vairāki bijušie, neievēlētie Alda Gobzema partijas cīņubiedri, melošanā apsūdzētā parlamentāriete un “tiktokere” Glorija Grevcova un par Krievijas kara Ukrainā attaisnošanu reiz aizturētais sazvērestību teoriju sludinātājs Aivis Vasiļevskis, kurš salīdzinoši nesen atbrīvots no apcietinājuma.

“Mi prostije ļuģi”

“Mēs neesam politiķi. Glorija bija mājsaimniece, mēs iepazināmies protestos. Viņa nevarēja klusēt, jo viņai lika vakcinēties,” krievu valodā Ļedjajeva sekotājiem stāsta Brēmanis.

Uz skatuves viņš šoreiz kāpj sarkanā t-kreklā, domājams, jo tā ir “Apvienība jaunlatvieši” izvēlētā krāsa.

Viņam blakus ir partijas līdzdibinātāji Artūrs Klēbahs Edgars Dārznieks un jau pieminētie Grevcova un Vasiļevskis.

Ļedjajevs šo uznācienu iesākumā pieteica, pasludinot: “Un tagad otrā daļa – partijas prezentācija...” ar intonāciju un attieksmi, kuru gribas tulkot kā: “Nu ko tad šis pulciņš šoreiz būs atnesis”.

Partijas prezentācijas laikā zālē sanākušie pievērsās daudz kam – Covid-19, kurš rudenī “atkal atgriezīšoties”, vakcinācijai, LGBTQ, Sēlijas poligonam, antifašismam, rusofobijai un vēl.

Visu to Brēmaņa “jaunlatvieši” risināšot un sakārtošot – galvenais esot apvienoties.

Netika gan runāts par daža laba prezentējamā skandalozo reputāciju, kas notraipīta ar apsūdzību vērienīgā finanšu afērā un vairākiem citiem skandāliem.

Taču arī jautājumi no zāles par to neizskanēja, kas liek secināt, ka konkrētajai publikai šādi sīkumi vienkārši neinteresē.

Grevcova – Latvijas Mārgarita Tečere

“Mums nāk iekšā naidīgs režīms, kas cenšas iznīcināt mūsu pamatvērtības un mūsu uzdevums ir nosargāt mūsu zemi,” teica viens no partijas līdzdibinātājiem Dārznieks.

Viņš gan nerunā par pretošanos agresīvajai kaimiņvalstij – runa ir par Latvijas valdību un Saeimu, kura apdraudot tradicionālās vērtības un vēl visu ko.

Dārznieks arī runāja par kultūras, nacionalitātes un pamatvērtību nosargāšanu, bet tas esot jādara visām tautībām, kuras dzīvo Latvijā. Viņš nepaskaidroja, kā tas realitātē izpaustos.

Jāpiebilst, ka savā uzrunā šis partijas pārstāvis pievērsās arī Sēlijas militārā poligona tēmai, kuru šobrīd īpaši apcilā Kremļa propagandisti.

Vajagot rūpēties par visiem cilvēkiem, nevis celt kaut kādus poligonus, Dārznieks pauda.

Aivis Vasiļevskis stāstīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā ātri sapratis, ka latviešu valodā neesot daudz informācijas, kas skaidrotu pasaulē notiekošo, bet angļu un krievu valodā – ir gan.

Runa, protams, ir par dezinformācijā un sazvērestību teorijās balstītiem TV raidījumiem un informācijas vietnēm.

Glorija Grevcova “Jaunajai paaudzei” tika pasniegta kā “parastās tautas pārstāve”, kura tā cīnījusies ar režīmu, ka aizcīnījusies līdz pat deputātes amatam Saeimā.

Viņu celties kājās un rīkoties esot pamudinājusi valsts politika Covid-19 pandēmijas laikā. Prezentācijas beigās Ļedjajevs viņu nodēvēja par “mūsu pašu Mārgaritu Tečeri”.

Kas ir jaunie "jaunlatvieši"?

Par jaunlatviešiem līdz šim saucām pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļus, kuri darbojās 19. gadsimtā un deva milzīgu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā, valodas izkopšanā un valstiskas apziņas veidošanā.

Šai intelektuāļu kustībai līdzīgi nosauktajā partijā pamanāmākie faktiski ir bijušā Saeimas deputāta Alda Gobzema savulaik izveidotās partijas “Katram un Katrai” (KuK) bijušie biedri – Artūrs Klēbahs, Edgars Dārznieks un pats Rūdolfs Brēmanis.

Partijas dibināšanas dienā tapusī kopbilde liecina, ka šajā projektā ir iesaistījies arī Jānis Krevics – ar dalību TV šovā “Saimnieks meklē sievu” pazīstamā “TikTok” personība.

Kā zināms, 14. Saeimas vēlēšanās KuK pārāk labi neveicās par spīti partijas līdera Alda Gobzema skaļajai uzvedībai priekšvēlēšanu laikā, rīkojot neskaitāmas demonstrācijas.

Vēlēšanās Kuk saņēma vien 3,67% no derīgajām balsīm, netiekot ne pie viena krēsla parlamentā.

Taču Brēmanis, Klēbahs un Dārznieks bija vieni no vēlētāju “plusotākajiem” partijas kandidātiem.

Idejas autors Rūdolfs Brēmanis sociālajos tīklos apgalvoja, ka šī gada 11. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā sapulcējās 250 cilvēki. Lai politisko spēku nodibinātu, ir nepieciešami vismaz 200, nosaka Politisko partiju likums.

Ciemojoties pie “Jaunās paaudzes”, Brēmanis minēja, ka partijai jau esot 700 biedri.

Neviens politiķis tā neprot draudzēties ar garīdzniekiem kā Ainārs Šlesers

Kopumā jāsaka, ka līdz šim vienīgi Aināram Šleseram ar Ļedjajevu vai jebkuru citu reliģisko līderi un viņa sekotājiem ir izdevies izveidot tiešām acīmredzami politiskā kapitāla ziņā auglīgas saites.

Droši vien pietiekami labi šobrīd Šleseram noder arī izkoptā draudzība ar draudzes “Kristus pasaulei” skandalozo līderi Mārci Jencīti, kurš vēl paguva arī pats nonākt Saeimā.

Ko līdzīgu mēģināja izveidot arī Aldis Gobzems. Uzmanīgākie atcerēsies, ka viņa sākotnējo “tautas sapulci” Esplanādē 2020. gada 10. oktobrī apmeklēja arī Ļedjajevs.

Un šādos pasākumos, kurus apmeklē Ļedjajevs – kas zina, varbūt “tīras sakritības pēc” – apmeklē arī liels skaits mobilizētu un labi motivētu atbalstītāju.

Kādā intervijā ar Jauns.lv arī pats Ledjajevs atzina, ka pie viņa ciemos uz kafiju un pārrunām reiz bijis Aldis Gobzems.

Taču abu ceļi esot šķīrušies, jo politiķis vairākkārt pēdējā brīdī atcēlis apsolīto uzstāšanos uz “Jaunās paaudzes” skatuves.

“Es no Gobzema novērsos, un tikai viena iemesla dēļ – mums “Jaunajā Paaudzē” svētdienās ir programma, kā jūs, iespējams, zināt. Kad cilvēks četras reizes apsola atnākt, taču tā arī neatnāk, man rodas vēlme pateikt: “Goodbye!” [...] Vienu reizi – nu labi, kam negadās. Bet vairākas reizes pēc kārtas... Nu kurš tā rīkojas? Uz redzēšanos,” intervijā pauda garīdznieks.

Taču pēcāk kādā no Gobzema vasaras mītiņiem Ļedjajevs atkal bija klāt. Un kopējais mītiņa dalībnieku skaits bija mērāms daudzos simtos.