Vai tu zini, ko ēd pats un dod bērniem? Kurzemniece Vineta Rozentāle jau gadiem nodarbojas ar bioloģisko saimniekošanu

Šajā laikā uzkrātas gan zināšanas, gan pieredze, kā iegūt ražu un parūpēties par augsnes bagātināšanu, izmantojot to, ko devusi pati daba. 

Ēd tieši no dobes

“Dzīvojam laikā, kad īsti nezinām, ko ēdam un ko ceļam galdā bērniem. Tādēļ savā piemājas saimniecībā audzējām dārzeņus – lai dēliem būtu pieejams uzturs, kas nācis no pašu zemes,” pirmos bioloģiskās saimniekošanas soļus ieskicē Vineta. Pēc tam nobrieda ideja par zemeņu audzēšanu plašākam patēriņam. Tā teikt, ja vari savā zemē izaudzēt tīru ogu bez ķīmisko līdzekļu klātbūtnes, kālab to nedarīt? Tiesa, tas prasa lielu roku darbu, un jārēķinās, ka ražība bioloģiskajā lauksaimniecībā ir mazāka; tā nevar sacensties ar industriālajiem audzētājiem. “Toties tu vari paņemt nemazgātu ogu tieši no lauka un bez bažām apēst.”

Vineta secinājusi, ka vissvarīgākā bioloģisko zemeņu audzēšanai ir piemērota augsne. Viņa uzsver – pirms audzēt jebkādu kultūru, augsni nepieciešams bagātināt. Un viens no videi draudzīgākajiem mēslojuma veidiem ir komposts.

“Mūsu zemeņu dobēs ir divas rindas augu, zemenes audzējam uz plēves. Pēc katras zemeņu dobes seko josla pusotra metra platumā, kur atstāta zāle un papildus iesēts āboliņš. Pēc nopļaušanas zāli turpat atstājam, lai tā veido zaļmēslojumu. Un tā trīs gadus pēc kārtas. Nākamajā ciklā apstrādājam šīs rindstarpas un tur stādām zemenes, savukārt dobēm ļaujam atpūsties un bagātinām augsni ar kompostu,” stāsta Vineta.

Nemet prom vērtīgo

Vineta izvēlējusies audzēt zemeņu šķirnes “Sonata” un “Malvīne”, kam ir lielas ogas ar izteiktu garšu. Un ļoti būtiski – tās ir piemērotas mūsu augsnei. Zemeņu lauks Kazdangā šogad aizņems pusotru hektāru – mazāk nekā iepriekšējos gados. Iemesls ir maijvaboļu kāpuru, gliemežu un lapseņu badīgums pagājušajā gadā. Ar to jārēķinās, ja gribas saimniekot bioloģiski, atzīst Vineta. Tiesa, arī dabā ir atrodami līdzekļi, kas palīdz stādus pasargāt no kaitēkļiem. Vineta ir izmēģinājusi skuju ekstraktu, ar ko reizi nedēļā nomigloja zemenes, un tas lieliski palīdzējis atvairīt tripšus. Savukārt, lai stādiem nodrošinātu papildu barības vielas, lieti noder laistīšana ar zaļo vircu. Pavasarī pirms stādīšanas augsnē var iestrādāt kaļķi. “Atļauto bioloģisko līdzekļu uzskaitījums pieejams Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē. Ja ir šaubas, ko drīkst lietot un ko ne, vērts tur ieskatīties,” pamāca Vineta.

Apjomīgākais darbs esot ravēšana. Vinetai lielākā cīņa esot ar vārpatu, kas aug arī cauri plēvei. Bet arī nezāles reizēm var būt noderīgas. Zemeņu audzētāja nesteidz raut ārā katru nezāli, kas izspraukusies starp zemenājiem, jo tās var pasargāt ogas no pārlieku spēcīgas saules vai stipra lietus. “Izravētās nezāles iesaku atstāt turpat uz lauka vai dārzā, lai tās satrūd un pārvēršas par dabīgo mēslojumu, jo arī šie augi ir paņēmuši no augsnes tajā esošās minerālvielas. Citādi sanāk tā, ka paņemam un iznesam no dārza vērtīgu produktu, izmetam un pēc tam domājam, ko lai uzber, lai augsne būtu bagātāka ar organiskām vielām. Reiz biju mācību braucienā uz Poliju. Saimnieks, pie kura ciemojāmies pieredzes apmaiņas nolūkos, nodarbojās ar permakultūru un bija atstājis dārzā augam nātres. Un ne bez iemesla. Nolēmu šo metodi izmēģināt arī pati. Pērn neļāvu vīram nopļaut pie dārza augošo nātru puduri, jo tas bija pilns ar bizbizmārītēm. Tas ir ļoti labs kukainis, jo barojas ar dažiem dārza kaitēkļiem,” saka zemeņu audzētāja.

Izglītot jau kopš mazotnes

Lielākie gandarījuma mirkļi, kas atsver grūto darbu, ir tad, kad cilvēki slavē ogu garšu un saka – ielieku jūsu zemenes nemazgātas ledusskapī, un četras piecas dienas tās stāv kā tikko lasītas! Arī pašai Vinetai un mājiniekiem ir bauda vakarā izēst bļodu ar svaigi lasītām zemenēm. Pāri palikušās ogas tiek liofilizētas jeb žāvētas aukstumā un pēc tam pārvērstas veselīgā našķī – sukādēs un augļu-ogu pastilās, ko piedāvā Vinetas izveidotais zīmols “Rožoga”. “Jā, vasarā esmu uz lauka, bet ziemas sezonu pavadu ražotnē. Ražošanā izmantoju pārsvarā savā saimniecībā audzētās zemenes, kā arī iepērku ogas no vietējiem audzētājiem.”

Saimniecībā savu roku pieliek visi, arī Vinetas dēli jau kopš bērnības ir redzējuši un zina, kā rodas pārtika, ko viņi ikdienā lieto, un cik daudz darba prasa produktu izaudzēšana. “Izpratne par labu pārtiku un attieksmi pret vidi sākas ar audzināšanu ģimenē. Tieši tā, manuprāt, attīstās ideja par vienu vidi visiem, kur mēs varam sadzīvot un dzīvot līdzsvarā ar dabu. Lai nav tā, ka viens iet un aiz sevis atstāj atkritumus, nākamais to redz un pieņem kā normu. Forša dzīvošana ir tad, ja cilvēks apkārtējā vidē jūtas droši, lai kurp viņš dotos,” pārdomās dalās Vineta.

Vineta iesaka

Pašgatavots bioloģiskais mēslojums:

1. Nopļauto zāli un izravētās nezāles saliec melnā plastmasas maisā, pirms tam pārliecinoties, ka maiss nav caurs.
2. Stingri aizsien maisu, lai tā saturam nevar piekļūt gaiss.
3. Noliec saulē uz vismaz piecām dienām.
4. Kad maisa saturs fermentējies un līdzinās skābbarībai, spaini līdz pusei piepildi ar šo masu, pielej ūdeni, lai spainis ir pilns, un ļauj pāris stundu ievilkties.
5. 1 l izvilkuma atjauc ar 10 l ūdens un aplaisti dobes – tā bagātināsi augsni ar slāpekli. Biezumus izmanto kā mulču jebkuriem augiem. 

Idejas, ko īstenot

• Rudenī iestādi zemeņu stādus un pavasarī zemi ap tiem pārklāj ar salmiem. Tie ir lieliska, dabiska mulča. Salmi pasargā ogas no puves, uztur mitrumu un laiž cauri gaisu, kā arī kavē nezāļu augšanu. 
• Rudenī apgriez zemenēm stīgas un stādiņus vienkārši pieroc dārzā. Pavasarī ierīko dobi un iestādi jaunos zemenājus. Ja vēlies agru ražu, zemenes iestādi kastē vai podā, ko pa ziemu turi ārā, lai nav jāuztraucas par mitrumu. Kad nokūst sniegs, sanes podus vai kastes siltumnīcā. Kad raža novākta, nes atkal ārā.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.