Kas ir jaunie "jaunlatvieši"? Skandalozais aktīvists Brēmanis dibina partiju, kas turpināšot Gobzema vīziju

Uzreiz jāsaka – šo nevajadzētu sajaukt ar iniciatīvu “Jaunlatvija”, kas ir citas skandalozas personības solījums dibināt jaunu valsti. Taču ir arī iemesli aizdomāties – vai tik abas šīs taciņas netiek iemītas diezgan tuvu viena otrai.

Par nodomu dibināt jaunu politisko spēku Rūdolfs Brēmanis paziņoja februāra pirmajā pusē.

Pēcāk, 11. februārī, sapulcinot cilvēkus Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, Rīgā, esot nodibināta partija ar nosaukumu “Apvienība Jaunlatvieši”.

Vērīgie pamanīs, ka šis ir kārtējais neviennozīmīgi vērtētu politisko aktīvistu nodibinājums, kurš nosaukts līdzīgi kādai Latvijas un latviešu vēsturei būtiskai organizācijai vai kopai.

Kā citu piemēru varētu nosaukt Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā nonākušo un nu jau likvidēto “Tautas varas fronti”, kuru koordinēja skandalozais aktīvists, Covid-19 skeptiķis Valentīns Jeremejevs.

Partijas augšgalā – Gobzema sabiedrotie

Par jaunlatviešiem līdz šim saucām pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļus, kuri darbojās 19. gadsimtā un deva milzīgu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā, valodas izkopšanā un valstiskas apziņas veidošanā.

Šai intelektuāļu kustībai līdzīgi nosauktajā partijā pamanāmākie faktiski ir bijušā Saeimas deputāta Alda Gobzema savulaik izveidotās partijas “Katram un Katrai” (KuK) bijušie biedri – Artūrs Klēbahs, Edgars Dārznieks un pats Rūdolfs Brēmanis.

Partijas dibināšanas dienā tapusī kopbilde liecina, ka šajā projektā ir iesaistījies arī Jānis Krevics – ar dalību TV šovā “Saimnieks meklē sievu” pazīstamā “TikTok” personība.

Kā zināms, 14. Saeimas vēlēšanās KuK pārāk labi neveicās par spīti partijas līdera Alda Gobzema skaļajai uzvedībai priekšvēlēšanu laikā, rīkojot neskaitāmas demonstrācijas.

Vēlēšanās Kuk saņēma vien 3,67% no derīgajām balsīm, netiekot ne pie viena krēsla parlamentā. Taču Brēmanis, Klēbahs un Dārznieks bija vieni no vēlētāju “plusotākajiem” partijas kandidātiem.

Uzņēmumu reģistrā datu par jauno partiju vēl nav. Jauns.lv rakstiski sazinājās ar “Apvienība Jaunlatvieši”, lai lūgtu precizēt biedru skaitu partijas dibināšanas dienā, taču pagaidām atbilde nav saņemta.

Idejas autors Rūdolfs Brēmanis gan sociālajos tīklos ir apgalvojis, ka 11. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā sapulcējās ap 250 cilvēkiem. Lai politisko spēku nodibinātu, ir nepieciešami vismaz 200, nosaka Politisko partiju likums.

Tautas vēlēts prezidents un pārmaiņas

Drīz vien pēc partijas dibināšanas publiski pieejama kļuva arī tās programma un statūti.

Pats Brēmanis joprojām turpina uzrunāt savus atbalstītājus regulārās “Facebook” tiešraižu epizodēs.

Šādā epizodē no 13. februāra Brēmanis īsumā ieskicē situāciju ap jaunizveidoto partiju, tās dibinātāju vēsturi un citiem aspektiem.

Īsumā – šis politiskais spēks būšot par krasām pārmaiņām un tautas vēlētu prezidentu. Šie mērķi – grūti noliegt – gadiem ilgi ir bijuši vairāku populistisku partiju jājamzirdziņš.

To, kas palicis pāri no KuK, Brēmanis kritizē, uzsverot, ka viņa jaunās partijas uzdevums esot turpināt “Alda [Gobzema] iesākto”.

Pieminētajā “Facebook” tiešraidē no visa, ko pasaka Brēmanis, izceļas arī retorika par iecerēto Valsts aizsardzības dienestu (VAD).

Šo pieeju valsts aizsardzības stiprināšanai Brēmanis klaji kritizē, saucot potenciālos topošos karavīrus par “karavīriņiem” un savos izteikumos acīmredzami noniecinot tos, kuri varētu izvēlēties brīvprātīgi pieteikties dienestam.

“Kura māte gan grib, lai viņas 18 gadus veco dēlu iesauc ar varu armijā, laikā, kad plosās karš. Daļai var izskalot smadzenes ar tekstiem “par savu dzimteni!”, bet tie, kas ir saprātīgi saprot – priekš kam dēļ šāda te režīma, kurš mūs nīdēja ārā, palikt bez rokām, bez kājām,” saka Brēmanis.

Viņš uzsver, ka saprātīgie jau sen ir ārzemēs, lidostā vai “krāmē čemodānus”.

“Viņi [valdība] cer, ka pirmais tūkstotis saskries labprātīgi. Kaut kādi jau arī saskries, ar karodziņiem, kuri te gribēs aizstāvēt un aizsargāt. Bet pēc tam ir paredzēts eskalēt šo iesaukumu,” turpina Brēmanis.

Turpinājumā viņš tēlaini apraksta mobilizācijas procesu, kas atgādina nesen Krievijā izvērsto mobilizāciju: “[...] divi kungi formastērpos, pie durvīm zvans, atvainojiet, tādi un tādi, jums būs jānāk mums līdzi, jums ir 20 minūtes laika sakrāmēties. Un viss!”

Vispār jau brīvprātīga stāšanās dienestā varētu raksturot arī profesionālo dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) un stāšanos Zemessardzē, tādēļ rodas jautājums – vai jauno “jaunlatviešu” līderis Brēmanis apšauba arī šādu izvēli izdarījušo pilsoņu saprātu.

Vai “jaunlatvieši” ir no “Jaunlatvijas”?

Tiem, kuri nespēj izsekot līdzi pēdējā laika vērienīgajiem, ambiciozajiem aktīvistu izgājieniem, partija “Apvienība Jaunlatvieši” nav tas pats, kas skandalozā hosteļu biznesmeņa Ernesta Rieksta projekts “Jaunlatvija”.

Ja vārds Ernests Rieksts šķiet kaut kur dzirdēts, tad, iespējams, saistībā traģisko ugunsgrēku nelegālā hostelī Merķeļa ielā, Rīgā, 2021. gada 28. aprīlī.  Ugunsgrēkā bojā gāja deviņi, bet cieta vēl vairāki nelegālās mītnes klienti.

Pēcāk noskaidrojās, ka par šo hosteļu biznesu atbildīgs ir Ernests Rieksts, kurš kādu laiku bija izsludināts meklēšanā, bet tad pats sazinājās ar policiju.

Pie kriminālatbildības par notikušo Rīgas tiesas apgabala prokuratūra sauca viņu un viņa brāli – Andreju Gaili.

“Jaunlatvijas” idejas pamatā – ar ziedojumu, investīciju u.c. veida atbalstu izveidot jaunu valsti uz kādas no Fidži salām.

Projekts pašlaik ir pretrunīgi vērtēts, un Valsts policija, kā arī citas iestādes aicina cilvēkus būt uzmanīgiem, jo tiek saskatīti krāpniecības riski.

Taču “Apvienība Jaunlatvieši” dibinātājs Rūdolfs Brēmanis “Jaunlatvijas” idejai ir piešķīris gana lielu publicitāti savos sociālajos tīklos, kādā no videoklipiņiem pat velkot paralēles starp Rieksta “Jaunlatviju” un Kurzemes hercogistes koloniju – Tobago salu.

Brēmaņa līdzšinējie skandāli

Arī paša Rūdolfa Brēmaņa līdzšinējās aktivitātes caurvij skandāli. Pašlaik viņš ir apsūdzēts par 100 000 eiro piesavināšanos no Ārlietu ministrijas.

Šogad Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā skata komponista Borisa Rezņika prasību pret Brēmani par nelegālu viņa skaņdarba “Atmostas Baltija” izmantošanu “antivakseru politiskajā kampaņā” 2021. gada 23. augustā.

Šī kampaņa tika rīkota un nosaukta līdzīgi vēl vienam Latvijas vēsturei tuvam un svarīgam notikumam – “Baltijas ceļam”.

Faktiski tā bija lielākoties politiski motivētu pašmāju Covid-19 aktīvistu pulcēšanās, kuru cilvēku skaita ziņā un tīri idejiski ar īsto “Baltijas ceļu” nevar salīdzināt.

Brēmanis pirms kāda laika publiski atkārtoti tika manīts kopā ar skandalozo Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu (S!), kura šobrīd tiesājas par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, un pret kuru VDD ir uzsācis kriminālprocesu par Latvijas okupācijas rupju noniecināšanu.