“Antivakseru ceļš 2021”: kas organizē “Baltijas ceļu”, kuru Dainis Īvāns nosaucis par zaimošanu un ņirgāšanos?

Mums ir biedrība “Sabiedriskie satversmes sargi”, kura jau vairākus gadus ir nonākusi Valsts policijas un drošības iestāžu redzeslokā, pateicoties provokācijām un dezinformācijas izplatīšanai, un, kurai faktiski nav ne mazākā sakara ar Latvijas Republikas pamatlikuma sargāšanu.

Mums bija “Tautas varas fronte” – aptuveni līdz brīdim, kad viens no šī nodibinājuma enerģiskākajiem aktīvistiem kameras priekšā nosēdināja melojošu feldšeri, lai stāstītu muļķības par Covid-19, bet šim grupējumam nav ne mazākās saiknes ar Atmodas laika sabiedriski politisko kustību “Latvijas Tautas fronte”, kurai bija izšķiroša loma brīvības atgūšanā laikā, kad tautai tā tiešām bija zudusi.

Nacionāli svarīgu simbolu, kā arī valstiski nozīmīgu jēdzienu nozagšana un zaimošana no Covid-19 aktīvistu un tā dēvēto vakcīnu kritiķu puses nav nekas jauns.

Šādu stratēģiju jau labu laiku pirms pandēmijas izmantoja un joprojām izmanto Latvijā aktīvie Krievijas propagandas resursi un to pārstāvji.

Spriežot pēc uzsaukumiem un paziņojumiem sociālajos tīklos, kā arī reklāmām pilsētu ielās un pat radiostacijās, vakcīnu noliedzēji, ņemot talkā viltus ziņu medijus, ir nolēmuši ķerties klāt Trešās Atmodas kontekstā vēsturiski nozīmīgajai un unikālajai 1989. gada 23. augusta akcijai “Baltijas ceļš” un tā piemiņai.

Lai arī pagaidām neviens valsts simbols no populistu puses nav tā cietis, kā Valda Ābola dziesma “Es esmu brīvs” Aināra Šlesera partijas kongresā, tomēr ir svarīgi saprast, kas ir kas, un, vai “Baltijas ceļš 2021”, kurš šovakar ieplānots kā līdzīgs vēsturiskajam, tik tiešām pārstāv tās pašas vērtības.

Kāpēc Atmodas varoņi vēršas pret “Baltijas ceļš 2021”?

“Baltijas ceļš 2021” video reklāmas un radio džingli (“Radio Skonto”, “Radio TEV” un citur) liek noticēt, ka šis varētu būt kāds Dziesmotās revolūcijas notikuma – oriģinālā “Baltijas ceļa” – atcerēšanās, gadadienas jeb godināšanas pasākums.

Virs Borisa Rezņika leģendārās dziesmas “Atmostas Baltija” izskan emocionāli paziņojumi un apgalvojumi, ka “tautai nu vēlreiz jāceļas”, lai sargātu brīvību.

Taču viens no Baltijas ceļa iniciatoriem Dainis Īvāns ir kategoriski pret “Baltijas ceļš 2021” organizēšanu un ir pat gatavs vērsties policijā.

Līdzīgi noskaņoti ir arī kādreizējais Augstākās padomes priekšsēdētājs, Anatolijs Gorbunovs un pat pieminētās dziesmas “Atmostas Baltija” autors Rezņiks.

Kādēļ tāda pretošanās Baltijas tautu svinīgā notikuma pieminēšanai?

Tādēļ, ka konkrētais pasākums patiesībā iecerēts ar pavisam citu vēstījumu – “nē obligātajai vakcinācijai”, un starp tā organizatoriem ir sevi vairākkārt apkaunojis un skandālos iekūlies izbijušais Latvijas diplomāts, kā arī ne mazāk kolorītas personības no pārējām Baltijas valstīm.

“Baltijas ceļš 2021” mājaslapā izlasām, ka 23. augusta pasākuma idejas autori ir Rūdolfs Brēmanis (Latvija), Robertas Vaišnoras (Lietuva), kā arī Hando Tonumā un Marianna Jonasa.

Starp organizatoriem – skandalozs diplomāts un viltus ziņu biznesmeņi

Sazvērestību teoriju sludinātāju un Covid-19 aktīvistu rindās, pandēmijas mēnešiem ritot, sāka parādīties arī šķietami racionāli domājoši sabiedrības pārstāvji, kas liek domāt, ka, iespējams, šis laiks ļāvis saredzēt iespēju nokļūt lielajā politikā.

Par vienu no šādiem ļaudīm varētu uzskatīt arī bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani.

Vēl 2017. gadā izcēlās skandāls, kad Brēmanis tā laika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes laikā Apvienotajos Arābu Emirātos bija viņu nosēdinājis pie viena galda ar skandalozo uzņēmēju un politiķi Aināru Šleseru.

Vējonim pēc tam nācās taisnoties, ka viņš par to neko iepriekš nav zinājis. Interesanti, ka fotogrāfiju no šīm vakariņām sociālajos tīklos ievietoja pats Brēmanis. Zinātāji toreiz teica, ka Austrumos šāda situācija kalpo par it kā ietekmes apliecinājumu.

Brēmanis nonāca arī aprindu preses uzmanības lokā, kad viņam bija attiecības ar aktrisi Agnesi Zeltiņu.

Tiesa gan, šīs romantiskās attiecības beidzās, jo izrādījās, ka tajā pašā laikā viņš bija sūtījis visai nepārprotamus intīma rakstura piedāvājumus arī citām sievietēm. Daudzi gan toreiz uzskatīja, ka Brēmanis vienkārši izmantojis aktrisi, lai iegūtu atpazīstamību.

Vēl 2019. gada jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sāka skatīt lietu par krāpšanu, kurā Brēmanis apsūdzēts par vairāk nekā 100 000 eiro piesavināšanos it kā laikā, kad viņš no 2013. līdz 2016. gadam bija pilnvarotais lietvedis Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Par Brēmani un viņa kādreizējām aktivitātēm 2019. gada sākumā pastiprināti interesējies Valsts drošības dienests.

Savukārt šādi par Brēmaņa aiziešanu no diplomātiskā dienesta savulaik izteicās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV): “Es varu teikt tikai to, ka ministrija pieņēma lēmumu [par darba attiecību pārtraukšanu], balsoties uz pietiekami nopietnu informāciju, kas mums tika nodota un kas bija arī mūsu rīcībā, bet sīkāk komentēt es neko nevēlētos tāpēc, ka ir vesela rinda jautājumu, kas tālāk tiek risināti.”

Nu Brēmanis ir viens no manāmākajiem Covid-19 aktīvistiem un piedalījās 4. augusta, gan 18. augusta Alda Gobzema iniciētajos protestos, kuru laikā Rīgas centrā savācās daudzi tūkstoši cilvēku.

Domubiedrus – lietuvieti Robertu Vaišnoru, kā arī igauņus Hando Tonumā un Marianna Jonasa – ar kuriem kopā radījis ideju par “Baltijas ceļš 2021”, viņš esot saticis, vēl studējot Konkordijas Starptautiskajā universitātē Igaunijā, pats publiski atzīst.

Minētā universitāte Tallinā durvis vēra 1993. gadā, kā saistīta ar Milvoki (Viskonsīnas štats, ASV) gadu iepriekš dibināto privāto Konkordijas starptautisko universitāti.

Salīdzinoši maz publiski ir zināms par lietuvieti Robertu Vaišnoru. Viņš ir uzņēmējs no pilsētas Gargždi, darbojies nekustamo īpašumu biznesā un šobrīd internetā tirgo sava zīmola “Ontrep” apģērbu “brīviem, patriotiskiem cilvēkiem”.

Spriežot pēc publiski pieejamiem dokumentiem (2013. gada spriedums), pirms vairākiem gadiem bijis aktīvs arī Klaipēdas rajona pašvaldībā – bijis Klaipēdas rajona pašvaldības ētikas komisijas biedrs, Gargždu seņūnijas (mazākā Lietuvas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība) pārstāvis.

Pēdējos mēnešos Vaišnors sociālajos tīklos publicējis saturu, kurā kritizē valdību un pauž bažas par cilvēku brīvības ierobežojumiem.

Formāts, domājams, vairumam pazīstams – “selfij-veida” tiešraides sociālajos tīklos no automašīnas salona.

Atslēgvārdi šajās tiešraidēs arī dzirdēti vietējo Covid-19 aktīvistu monologos – “tauta” un “brīvība”, kuras tai Lietuvā vairs neesot.

Par pašreizējo situāciju Lietuvā klusēt viņam neļaujot “senči, kuri cieta no PSRS represijām un tika aizsūtīti uz Sibīriju”.

Daudz dzirdētāki, iespējams, būs Hando Tonumā un Mariannas Jonasas vārdi. Šis pāris zināms kā lielākā Igaunijas viltus ziņu lapas “Telegram” radītāji.

Medijs “Eesti Ekspress” iepriekš arī aprakstījis šo nosacīti harizmātisko sazvērestību teorētiķu šaubīgo biznesa vēsturi.

Naudu portālā “Telegram” savulaik esot ieguldījuši vairāki lokāli pazīstami uzņēmēji, tostarp Viktors Sīlats, Alars Tammings, Raivo Orgusārs un Tomass Lanpere.

Medija uzturētāji iedzīvojušies finansiālās problēmās un kļuvuši par parādniekiem, savukārt kreditori, par spīti ilgstošiem cīniņiem, palikuši bešā.

Igauņu portāls “Telegram” īpaši aktivizējās tieši Covid-19 pandēmijas mēnešos un regulāri atspoguļo arī notikumus Latvijā.

Pēdējā laikā tur plaši aprakstīti Rīgā notikušie Covid-19 aktīvistu protesti, īpaši izceļot, ka 18. augustā ar tautu Latvijas galvaspilsētas ielās izgājuši populistiskais Saeimas deputāts Aldis Gobzems (“Likums un Kārtība”), Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) un bijušais Rīgas domnieks Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei!”).

Liela daļa satura, saprotamu iemeslu dēļ, veltīta arī pašu organizētajam “Baltijas ceļš 2021” pasākumam, cita starpā apgalvojot, ka par spīti tā nozākāšanai “pamatstraumes” medijos, par akciju ieinteresēti 100 000 cilvēku.

Grūti gan līdz galam izprast, no kurienes ir iegūts šis skaitlis, jo publikācijas tapšanas brīdī (22.08.2021.) akcijas mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka tajā kopā pieteikušies 22 341 dalībnieki.

Paša “Baltijas ceļš 2021” garums iecerēts 675,5 km – tātad, par 5,5 km garāks, nekā oriģinālā 1989. gada “cilvēku ķēde”. Tiesa gan īstajā “Baltijas ceļā” piedalījās ap diviem miljoniem cilvēku.

Plānots, ka cilvēki stāsies no Viļņas līdz pat Tallinai. Garākais “Baltijas ceļš 2021” posms iecerēts tieši Latvijā – 262 km. Aptuveni no Bauskas līdz Koņiem.

Dainis Īvāns vairs nav “Atmodas varonis”

“To es varu saukt par tādu zaimošanu, ņirgāšanos par cilvēkiem, kas pirms 33 gadiem riskēja ar dzīvību. Šis ir viens no mēģinājumiem devalvēt to visu. Es varu izteikt tikai nicinājumu šādiem te ļaudīm, kas spekulē ar tautai, patiesībā arī starptautiski svētiem jēdzieniem, kas pasaulē nozīmē pavisam kaut ko citu – solidaritāti, nevis sabiedrības šķelšanu un naidošanu,” sarunā ar “ReTV” viedokli par Brēmaņa un viņa Baltijas domubiedru iecerēto akciju pauda īstā “Baltijas ceļa” iniciators Dainis Īvāns.

Viņš norādīja, ka būtu gatavs arī vērsties policijā, ja pasākuma dalībnieki apdraudēs viņa drošību un tiesības atminēties Baltijas ceļu pavisam citā kontekstā.

Līdzīgu nostāju pauž arī dziesmas “Atmostas Baltija” autors Boriss Rezņiks: “Es neredzu nekādu sakaru dziesmai Baltija ar vakcinēšanos, tas sakars nav, un saprotu, ka nekad nebūs. Un, ja manam viedoklim ir kāda nozīme, es pat aizliedzu izmantot šo dziesmu kaut kādās akcijās. Pirmkārt, tam nav nekāds sakars, un, otrkārt, es neesmu pret vakcinēšanu, es esmu vakcinēts, un tas ir normāli. Šaubos, ka tā var skanēt bez manas atļaujas.”

Varētu domāt, ka tik asa Daiņa Īvāna kritika vismaz kaut kā ietekmēs šodien gaidāmās akcijas organizatorus, taču nē.

Atsevišķu zināmāko Covid-19 aktīvistu Dainis Īvāns, vidū pēc “ReTV” sižeta, ātri vien kļuva par mazsvarīgu personu kaut kur vēsturē, kurš sagādājis vilšanos.

“[...] Varbūt Īvānu grauž, ka sākusies Atmoda, kurā viņš nepiedalās. Jo no vienas Atmodas viņš aizmuka. Nodevis tās ideālus, lai varētu sākties sīka naida un lielas zagšanas laiks [...],” par Īvānu izteicās bijušais žurnālists, bijušais Gobzema partijas “Likums un Kārtība” biedrs un nu Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” biedrs Sandris Točs.

Vēstījums Īvānam no Covid-19 aktīvistu puses ir vienkāršs: “Ja tu neuzskati, ka mūsu cīņa pret Kariņu, Levitu, obligāto vakcinēšanos, maskām un ierobežojumiem ir jaunas atmodas sākums – tu neko nesaproti.”

Jāpiebilst, ka gaidāmā 23. augusta pasākuma organizēšanai līdzi seko arī tiesībsargājošās iestādes.

Politologs Filips Rajevskis jau iepriekš “ReTV” pauda, ka šādos gadījumos pamatoti rodas interese par finanšu avotiem šo un līdzīgu aktivitāšu, politisku procesu atbalstīšanai.