"Tā bija cūcība!" - Boriss Rezņiks un Viktors Zemgals sūdz tiesā skandalozo Rūdolfu Brēmani

Runa ir par slaveno dziesmu "Atmostas Baltija", ko ar Valda Pavlovska vārdiem sacerēja Boriss Rezņiks un kurā pirmo pantu latviešu valodā izpildīja Viktors Zemgals. Šī dziesma tapa 1988. gadā, tā ātri vien kļuva par Atmodas un visā pasaulē ievērību guvušās 1989. gada 23. augusta akcijas "Baltijas ceļš" simbolu.

Tieši šo dziesmu 2021. gadā izmantoja Rūdolfs Brēmanis, pretrunīgi vērtētās akcijas "Baltijas ceļš 2021" organizators, lai reklamētu šo savu pasākumu, kurā, izmantojot “tautas” un “brīvības” jēdzienus, kā arī patriotiskus simbolus, tika protestēts pret Covid-19 vakcināciju.

Neatkarības simbola apgānīšana

Tieši tā sabiedrības vairākums uztvēra šo Brēmaņa rīkoto akciju, uzsverot, ka tai nav nekā kopīga ar vēsturisko "Baltijas ceļu", kurā piedalījās divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju, kas, sadevušies rokās, nostājās vienotā ķēdē no Tallinas līdz Viļņai, tā iesākot cīņu par Baltijas valstu brīvību.

Akciju, ko tautā iesauca par “antivakseru "Baltijas ceļu"”, Latvijā organizēja Rūdolfs Brēmanis. Viņš ir tas pats b(l)ēdīgi slavenais bijušais pilnvarotais lietvedis Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos, pret kuru 2019. gada jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sāka skatīt krimināllietu par krāpšanu, apsūdzot Brēmani par vairāk nekā 100 000 eiro piesavināšanos. Bet pirms tam Brēmanis skandalozu slavu iemantoja ar alkām savaņģot sabiedrībā pazīstamas sievietes, kā arī ar visai veiklu gājienu – Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes laikā Apvienotajos Arābu Emirātos, prezidentam to iepriekš nezinot, nosēdinot viņu pie viena galda ar politiķi Aināru Šleseru un kādu vietējo šeihu.

Beidzamajos gados Brēmanis kļuva par vienu no manāmākajiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumu noliegšanas aktīvistiem, piedalījās vairākās antivakseru protestu akcijās, kā arī organizēja "Baltijas ceļu 2021". Tā reklamēšanai video rullīšos un radio džinglos tika izmantota dziesma Atmostas Baltija, virs tās ieskaņojot emocionālus paziņojumus un apgalvojumus, ka “tautai nu vēlreiz jāceļas”, lai sargātu brīvību.

Toreiz pret "Baltijas ceļa 2021" organizēšanu kategoriski iebilda viens no vēsturiskā "Baltijas ceļa" iniciatoriem Dainis Īvāns, arī kādreizējais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, savukārt dziesmas "Atmostas Baltija" autori Boriss Rezņiks un Valdis Pavlovskis izplatīja paziņojumu ar prasību nekavējoties pārtraukt pasākuma reklāmas atskaņošanu: “Esam nepatīkami pārsteigti, ka neviens no šīs reklāmas veidotājiem un publicētājiem pat nav mēģinājis ar mums saskaņot šā autordarba izmantošanu, tāpēc uzskatām to par zādzību. Dziesmu "Atmostas Baltija" esam radījuši kā visu Baltijas tautu vienojošu neatkarības simbolu, tāpēc ir nepieņemami šīs dziesmas tēlu un nozīmi izmantot kādas atsevišķas sabiedriskas grupas interesēs.”

Komponists ar ko tādu vēl nebija saskāries

Tagad notikusi tiesas sēde, kurā "Atmostas Baltija" autori vērsušies tiesā pret Rūdolfu Brēmani par autortiesību pārkāpumu. Žurnālam "Kas Jauns" komponists Boriss Rezņiks par šo savu soli teic: “Juridiskā valodā sakot – visā garumā paņemta dziesma, uz kuras virsū bez autoru atļaujas tika ierunāts teksts vairākās valodās. Mani pilnībā neinteresē šā teksta saturs, tas varēja būt kaut vai par cīsiņiem vai kādiem veikaliem, bet nedrīkst manai dziesmai runāt virsū pavisam citus tekstus! Par to arī ir šī tiesa, jo tas bija rupjš autortiesību pārkāpums – nekas nebija saskaņots ar dziesmas autoriem un izpildītājiem.”

Cienījamais komponists un daudzu populāru dziesmu (tostarp "Eolikas" izpildīto) autors bilst, ka ar ko tādu savā mūžā saskāries pirmo reizi. “Cik esmu strādājis mūzikas un reklāmas nozarē, vēl neviens nav atļāvies tik brutāli lietot manu autordarbu. Parasti cilvēki mani informē, ka vēlas izmantot kādu manu darbu, un tad es vai nu atļauju, vai nē, bet šoreiz nekas ar mani netika saskaņots,” teic Rezņiks, piebilstot, ka šī ir pirmā viņa tiesvedība: “Būs interesanti, jo pirmā reize mūžā. Nez, kā tā beigsies, jo, cik saprotu, tas cilvēks, pret kuru tiesājamies, nav nekāds diletants – strādājis pat Ārlietu ministrijā. Nav nekāds puika no ielas.”

Rezņiks gan žurnālam "Kas Jauns" neatklāj, cik lielu morālo kompensāciju pieprasījis no Rūdolfa Brēmaņa, taču uzsver, ka prasība ir nopietna, jo: “Maigi sakot, tā bija liela cūcība! Iedomājieties manu reakciju, kad "YouTube" pirmo reizi ieraudzīju, kā visā garumā mana dziesma tiek atskaņota ar pavisam citiem tekstiem pāri! Turklāt šī ir īpaša dziesma, tā ir Atmodas simbols. Ja tā būtu kāda cita dziesma par mīlestību, varbūt tas man nebūtu tik nepatīkami, bet... Šī ir ļoti nopietna dziesma, tai nevar runāt virsū bez manas atļaujas! Mēs ar Valdi Pavlovski šo dziesmu uzrakstījām 1988. gadā, kad Latvija vēl nebija brīva. Tie bija padomju laiki, un Latvijas Radio pat negribēja dziesmu atskaņot. Tikai pēc tam, kad iepazinos ar Daini Īvānu un dziesmu atrādīju viņam, tā sāka skanēt radio. Šī dziesma ir ļoti nozīmīga gan manā dzīvē, gan visai Latvijai.”

Brēmanis atklāj prasības summu

Šajā lietā viena tiesas sēde jau notika aizvadītajā rudenī, un pēc tās Rūdolfs Brēmanis sociālajos tīklos vērsās pie savas ideoloģijas sekotājiem, pastāstot, par ko tad, viņaprāt, nācies stāties tiesas priekšā.

“Izrādās, ka viņi visi grib 90 000 eiro kā morālo kompensāciju par traumu, kas viņiem radīta par "Baltijas ceļa" atceres pasākumu, kurā paši nemaz nepiedalījās. Būtu atnākuši, apskatījušies, kā cilvēki fantastiski, patriotiski kavējās atmiņās, pavadīja laiku, bet tā vietā grib piedzīt naudu par autortiesībām. Nekas, nekas! Viss būs kārtībā!” videouzrunā situāciju komentēja Brēmanis, izsmējīgā tonī vēršot arī uzmanību, ka viņam liedza filmēt tiesas sēdē notiekošo: “Bet tautai tomēr ir jāzina savi varoņi, arī šie Atmodas laika darbinieki, kuri šādā merkantilā veidā grib piedzīt 90 000 eiro par morāliem pārdzīvojumiem, kādi viņiem esot nodarīti ar to, ka pēc 32 gadiem rīkots šis "Baltijas ceļa" atceres pasākums. Kuriozi! Tas ir tik kuriozi!”

Te gan jāpiebilst, ka Brēmaņa komentārs ir lētas demagoģijas pilns, jo Boriss Rezņiks žurnālam "Kas Jauns" paskaidro, ka tiesvedības iemesls ir pavisam cits – autortiesības ir jāievēro un citu darba izmantošana ir jāsaskaņo ar tā autoriem. Komponists vēlreiz uzsver, ka viņam nav bijis svarīgi, kādiem nolūkiem dziesma izmantota, viņu tas pat neinteresē, bet: “Vērsāmies tiesā, jo notika primitīva mūsu darba zagšana!”