Vai Milānā viss būs labi? Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju lielākās ķibeles

Ziemas olimpiskās spēles Milānā un Kortīnā sākušās ar dažādiem mazākiem incidentiem. Krievija mēģinājusi veikt kiberuzbrukumu, tāpat vandāļi lauzuši tualetes, bet kērlinga spēles laikā lielās snigšanas dēļ pazuda elektrība. Ar transporta sarežģījumem bijis jācīnās Latvijas kamaniņu sportistiem, bet Zviedrijas sieviešu izlases tualete applūda vēl līdz galam nepabeigtajā hokeja arēnā. Tāpat grafiku ietekmējis vīruss, kā dēļ saslima 13 Somijas sieviešu hokejistes.

Ar šādām peripetijām sākušās spēles, kas Itālijā notiek ceturto reizi un pirmo 20 gadu laikā. Jau šovakar, 6. februāra vakarā, "San Siro" stadionā un citos spēļu ciematos (šīs ir ģeogrāfiski plašākās ziemas olimpiskās spēles) gaidāma atklāšanas ceremonija. Latvijas karognesēji būs Kaspars Daugaviņš un Dženifera Ģērmane. Novērots, ka ne vienmēr atklāšanas ceremonijas viss norit pēc plāna. 

1984. gadā Losandželosā brīvprātīgo trūkuma dēļ ienākušie stadionā atlēti traucēja lāpas nesējai veikt savu etapu tādā tempā, kādā viņa to vēlējās. Līdz ar to pašās beigās viņa bija spiesta iet ar kājām. 

1988. gadā izgāzās Seulas rīkotāji, kuri, cenšoties simbolizēt mieru, gaisā palaida baložu baru. Diemžēl lielākā daļa no tiem atdūrās pret tikko iedegto olimpisko lāpu, un tādējādi tie sadega. Cēlais žests tā arī palika ieceru līmenī. 

Ar hidraulikas problēmām saskārās 2010. gada atklāšanas laikā Vankūverā. Tajā uz īpašas platformas uguni aizdedzināt devās četras kanādiešu sporta personības kā Stīvs Nešs, Veins Greckis, Ketrione Lemeja Doana un Riks Hansens. Ātrslidotājai Doanai hidrauliskās sistēmas darbības traucējumu dēļ lāpa nemaz neaizdegās, bet viņas pārējie kolēģi veiksmīgi oficiāli sāka spēles. 

Arī 2004. gadā Atēnās pievīla hidrauliskais pacēlājs, kurš sabojājās un nepacēla dziedātāju Bjorku līdz plānotajiem augstumiem. Beigās Bjorkas uzstāšanās bija samērā neveikla un neīstenoja plānu atrasties krietni virs sportistiem. 

Kļūda bija novērojama arī 2014. gada spēlēs Sočos, kad atklāšanas ceremonijas laikā ekspozīcijai, kam bija jārāda pieci olimpisko spēļu riņķu logo, rādīja vien četrus. Savukārt tiem blakus kā piektā bija attēlota vien maza zvaigznīte. 

Garā atklāšanas ceremonija var likt garlaikoties pašiem sportistiem. Tā cieta 2016. gada vasaras spēles Riodežaneiro, kur no desmit tūkstošiem atlētu ceremonijas beigas palika vērot tikai divi tūkstoši. Atklāšanas ceremonijā nebija daudz brīvprātīgo, kuri darbotos ap sportistu noturēšanu stadionā, tāpēc tie, jūtoties noguruši, devās prom. 

Pietiekami daudz kļūdu tika pieļautas 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē. Zīmīgākās kļūdas vērtējamas kā pietiekami šokējošas. Piesakot Dienvidkoreju, gan franču, gan angļu valodā runājošie diktori to pieteica kā demokrātisko Korejas tautas republiku, kas zināma kā diktatoriskā Ziemeļkoreja. Dienvidkoreju pazīst arī kā Korejas republiku. 

Vēlāk organizatori bija spiesti atvainoties Dienvidkorejai par šo starpgadījumu, kamēr šīs valsts sporta ministrs plānoja šo tēmu pārrunāt politiskā līmenī. Koreja šo publisko izpausmi uzskatīja par sev apkaunojošu un pieprasīja pat tikšanos ar tā brīža Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentu Tomasu Bahu.

Tāpat otrādāk uzsliets tika olimpisko spēļu karogs. Tas izsauca vērā ņemamu sašutumu sociālo tīklu lietotājos. Lai arī dažādi vērtētas, Parīzes spēļu atklāšanas ceremonijā kļūdu netrūka. 

Turīnas spēlēs pirms 20 gadiem lielu kļūdu atklāšanas ceremonijā netika pamanītas. Ceremonija godināja Turīnas reģiona kultūru un vēsturi, to izcēla Itālijas slavenības un demonstrēja itāļu dizainu. To klātienē apmeklēja ap 35 tūkstošiem līdzjutēju.