Tūriste apciemo Eiropas bagātāko pilsētu, un viņu pārsteidz vairākas negaidītas lietas
Eiropas bagātākā pilsēta Monako, visticamāk, ir daudzu ceļotāju vēlamo galamērķu sarakstos. Un, lai gan daudzas vietas Monako ir patiesi skaistas, ceļotāju Tailu Nikolu Tompsoni visvairāk pārsteidza citi iespaidi, ko viņa šeit piedzīvoja.
Monako, ko oficiāli sauc par Monako firstisti, bieži tiek saistīta ar superjahtām un ārkārtīgu greznību, taču laiks, ko Taila Nikola šeit pavadīja, atklāja klusāku, ikdienišķāku pusi, kas reti nonāk ziņu virsrakstos, vēstī britu izdevums "Express". Pirms lidojuma uz Nicu, no kurienes viņai bija jādodas uz Monako, ceļotāja stāsta, ka iztēlojusies - lidmašīnas salons būs pilns ar eleganti ģērbtiem, izsmalcinātiem pasažieriem.
"Lai gan lidojums ilga tikai divas stundas, es domāju, ka pastāv nerakstīts apģērba kods – un man droši vien vajadzētu to ievērot, smalki sapucēties un nekavējoties iegremdēties dienas ritmā. Visvairāk mani pārsteidza tas, ka šis pieņēmums bija pilnīgi nepamatots. Lielākā daļa pasažieru bija ģērbušies ikdienišķi, daudzi džinsos, un tas uzreiz noteica ceļojuma toni,” iespaidos dalās Taila Nikola Tompsone.
Taila Nikola turp devās nesezonā jeb "klusajā sezonā", un šāda laika izvēle šķita loģiska – šajā periodā ceļo vairāk biznesa ceļotāju vai cilvēku, kas strādā elastīgi un attālināti.
“Arī 40 minūšu ilgais brauciens ar automašīnu no Nicas uz Monako bija mierīgs. Pārsēšanās bija raita – kristāldzidrs ūdens plūda gar logiem, un ziemas saule atspīdēja Vidusjūrā. Atmosfēra bija klusa, nesteidzīga un pilnīgi atšķirīga no straujā tēla, kas bieži tiek piedēvēts Monako,” saka Tomsone.
Tāpat kā daudziem, domājot par Monako, pirmā lieta, kas nāk prātā, bija Pirmā formula. Protams, ka uzturēšanās viesnīcā Fairmont Monte Carlo jums ļauj sajusties kā pasaules centrā. Viesnīca ir ar skatu tieši uz leģendāro F1 "Hairpin" līkumu – klātienē tā izskatās nedaudz sirreāli.
“Tā kā es tur viesojos nesezonā, ielas ap viesnīcu bija daudz klusākas, nekā es gaidīju. "Pie ieejas nebija stāvošu luksusa automašīnu rindas, bet gan miera un klusuma sajūta, kas ļāva man izpētīt viesnīcu savā tempā," viņa stāsta. Vēl viena negaidīta detaļa ir viesnīcas dizains, kas tapis, iedvesmojoties no kuģa formām. Sešstūrainā ēka, kas celta bijušās Montekarlo dzelzceļa stacijas vietā 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, apzināti uzsver jūras tematiku, atgādinot luksusa kruīza kuģi jūrā.
Smalkas detaļas, sākot no iluminatora stila durvīm līdz lielajai audekla veida nojumei virs ieejas, atspoguļo Vidusjūras vidi un piekrastes atrašanās vietu. Pēc pilnīgas renovācijas pieczvaigžņu viesnīca Fairmont Monte Carlo izskatās pārliecinoši. Tā ir lielākā viesnīca Monako un viens no lielākajiem kūrortiem Eiropā. Ieeja ir pārsteidzoši pieticīga, maldinot par tās patieso mērogu un radot intimitātes sajūtu, ko negaidītu no tik milzīgas ēkas. Tās atrašanās vieta pašā centrā ļauj ērti izpētīt Monako kājām, jo osta un krastmala ir viegli sasniedzama. Monako reputācija kā turīgai valstij nebija nejauša. 19. gadsimta vidū tā saskārās ar nopietnām finansiālām grūtībām, līdz Montekarlo kazino atvēršana fundamentāli mainīja tās likteni.
Azartspēļu ieņēmumi stabilizēja ekonomiku, un 1869. gadā princis Čārlzs III atcēla iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas bija lēmums, kas veidoja Monako tēlu pasaulē. Šodien, ejot garām kazino ar tā lustrām, mirdzošo marmoru un neuzkrītošo eleganci, var skaidri redzēt, kā viena ēka varēja tik dziļi ietekmēt mūsdienu Monako.
“Kādu pēcpusdienu pamatīgi lija, un daudzi tuvumā esošie veikali bija slēgti – tā bija Svētā Pāvesta diena, vieni no Monako svarīgākajiem valsts svētkiem, kas veltīti firstistes aizbildnim. Katru gadu šo dienu iezīmē reliģiskas ceremonijas un tradicionāli notikumi, kas var apturēt daļu pilsētas dzīves un padarīt manāmi tukšākas ielas,” saka Taila Nikola Tompsone. Kazino, kur varēja bez maksas ieiet spēļu zālēs līdz spēļu automātiem, izskatījās eleganti, nevis biedējoši – darbinieki valkāja smokingus, un atmosfēra radīja mājīgu, bet ne pārspīlētu spožumu. Vēl viens iespaidīgs brīdis bijis Port Hercule ostas apmeklējums, kur skatu acumirklī pārņēma superjahtu rindas.
Redzot šīs jahtas tuvumā, varēja sajust Monako kā bagātākās pilsētas garu, taču pati osta bija pārsteidzoši mierīga. Līdzenā promenāde ļāva viegli pārvietoties pa visu apkārtni – garām skrienošiem cilvēkiem, vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, jo darba laivas piestāja blakus dažām no dārgākajām jahtām pasaulē.
Tuvojoties vakaram, apkārtējo ēku gaismas atspīdēja ūdenī, padarot ostu par vienu no mājīgākajām pastaigu vietām Monako. “Ir viegli izdarīt pieņēmumus par vietām, kas tiek pastāvīgi romantizētas un šķiet nepieejamas. Taču nesezonas laikā es šeit atradu mierīgu patvērumu – klusu, pa kuru viegli pastaigāties un justies ērti, bez pūļiem. Kad atkāpies no greznā skata, Monako atklājas daudz mierīgāka puse, kas izrādījās daudz viesmīlīgāka, nekā es jebkad būtu domājusi," saka ceļotāja.
