Iveta Simsone: "Aukstuma peldes man ir kā terapija - fiziska un emocionāla vienlaikus"

Pirmo impulsu pamēģināt aukstās peldes Ivetai devis vīrs Armands Simsons, bet īstā motivētāja bijusi vīra māsa. “Kad redzēju, ka viņa, būdama vēl salīgāka par mani, to dara, nodomāju – arī es varu pamēģināt,” atceras Iveta. Un pirms četriem gadiem septembra beigās viņa pirmo reizi iekāpa aukstā ūdenī. “Patiesībā rudenī peldēt ir grūtāk nekā ziemā. Ja ārā ir lieli mīnusi, temperatūras kontrasts šķiet mazāks un aukstais ūdens patīkamāks,” Iveta skaidro.

Aukstās peldes Ivetai ir ne tikai fiziska, bet arī mentāla disciplīna. “Kā jau daudzi šajā laikā, arī es saskāros ar veģetatīvās distonijas pazīmēm,” viņa atklāj. “Meklēju veidus, kā mazināt trauksmi un panikas izjūtu, un kaut kur biju izlasījusi, ka aukstuma peldes var būt viens no efektīvākajiem risinājumiem. Un jā, tās patiešām palīdz – sakārto domas, liek koncentrēties uz šo mirkli. Tagad arī slimoju ļoti reti.”

Lai gan šī ziema neparedzamo laikapstākļu un svārstīgo temperatūru dēļ izrādījusies īpaši izaicinoša, Iveta vismaz divas reizes nedēļā turpina savu ierasto rituālu. “Šī ir viena no grūtākajām sezonām – sniegs un stabils sals nav bijis, un mainīgie laikapstākļi visu padara sarežģītāku.”

Sava komūna

“Iepriekšējās sezonās peldēju kopā ar vīru, bet šajā sezonā viņš vairs tik bieži man nepievienojas, jo pēc slimošanas Armandam nav izdevies saņemties atsākt. Taču mums ir izveidojusies lieliska kaimiņu-draugu būšana – vienmēr sarunājam kopīgu peldi un vienmēr ņemam līdzi kādu kompanjonu,” Iveta stāsta. “Mums ir princips – vienmēr ejam divatā vai grupā. Tas ir drošības apsvērumu dēļ. Un, protams, tā ir arī iespēja socializēties un kopā uzlādēties ar enerģiju.”

Simsonu ģimenes māja atrodas privātajā Sēļu ciematiņā, un tur ir dīķis – perfekta vieta ziemas peldēm. “Tas ļoti atvieglo procesu – nav nekur jābrauc. Izejam ārā un darām. Paši cērtam āliņģi – tas jau ir vesels rituāls. Mēs pat smejamies, ka esam kā tāds zemeņu daikiri!”

Ziemas peldes Ivetai kļuvušas par dzīvesveidu, un tās ir izmēģinājušas arī meitas. “Mazākās ir centušās peldēt pēc vasaras, cik ilgi vien iespējams; ilgākais bija līdz oktobra sākumam. Savukārt otra vecākā meita Eimija ir drosmīgāka, ziemā pat mēģināja ielīst āliņģī un atzina, ka tas viņai ļoti patīk, tomēr saņemties peldēm aukstajā ūdenī bieži viņai ir grūti. Vecākā meita gan pagaidām aukstuma peldes nevēlas izmēģināt.” Lai gan šīs peldes ir izaicinājums, Iveta ir apņēmības pilna turpināt.