Ziemas peldēšana – kāpēc tik aktuāla, un vai sievietēm tā ir droša?

To Mammamuntetiem.lv skaidro ārste-rezidente Elīna Sedleniece (Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā, ārste Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikā) un klīniskā psiholoģe Kristīne Balode (www.balode-psychology.com).

Kā norādīts ziemas peldēšanas kluba “Latvijas Ronis” mājaslapā, Latvijā reģistrēti ap desmit ziemas peldēšanas klubu, taču ir gana daudz arī individuālo ziemas peldētāju. Tātad – ziemas peldēšana ir aktivitāte, kas piesaista, interesē, uzrunā. Arī sociālajos tīklos redzams, ka cilvēki dalās ar saviem piedzīvojumiem ziemas peldēšanā. 

Virkne pozitīvu aspektu

Kā Mammamuntetiem.lv skaidro ginekoloģe Elīna Sedleniece, ziemas peldēšanai var būt vairāki pozitīvi aspekti ar nosacījumu, ka tā tiek pareizi veikta. Ir pierādīts, ka ziemas peldēšanai tiek novērots antidepresanta efekts. Tāpat var būt, ka tā veicina libido paaugstināšanos, kas arī iet roku rokā ar antidepresīvo efektu. Abi šie aspekti tiek skaidroti ar pastiprinātu endorfīnu jeb laimes hormonu veidošanos, kuru izdalīšanās novērojama pie jebkādām fiziskām aktivitātēm. Ziemas peldēšana, kā jau fiziska aktivitāte, var būt arī labs kardiomuskulārais treniņš. Tāpat, pareizi veicot ziemas peldēšanu, veidojas pozitīvs efekts uz imūno sistēmu. Ir veikti pētījumi, kas norāda, ka, uzreiz pēc ziemas peldes paņemot asins analīzes, tajās novēro paaugstinātu balto asins ķermenīšu daudzumu asinīs, kas nepieciešami, lai pasargātu no infekcijas. Šādā veidā tiek trenēta un stiprināta imūnā sistēma.

Priekšnoteikumi, lai ziemas pelde sniegtu pozitīvu efektu

Lai peldēšana vēsajos gada laikos būtu droša, ir jāņem vērā daži priekšnosacījumi, lai to drīkstētu darīt. Ja cilvēks vasaras izskaņā vēlas turpināt peldēt arī vēsākos laika apstākļos, veselam cilvēkam tas, visdrīzāk, nekā nav jāsaskaņo ar ārstu.

Lai ziemas peldēšana būtu bez liekiem riskiem:
- cilvēkam ir jābūt veselam, bez hroniskām vai blakus slimībām, 
-  pierašanai pie aukstajām peldēm jābūt pakāpeniskai, un visbiežāk to sāk līdz ar gadalaiku maiņu, turpinot pēc vasaras peldēties aukstākos apstākļos.
- peldoties ir jāseko līdzi, lai nenotiktu nosalšana. Svarīgs nosacījums, lai pelde sniegtu pozitīvu efektu, - lai aktivitātes laikā nenotiktu organisma nosalšana tādā līmenī, ka cilvēkam sākas drebuļi. Tādas stadijas sasniegšana varētu palielināt risku saslimt ar augšējo elpceļu saslimšanām.

Vai piemērota nodarbe sievietēm un grūtniecēm?

Domājot par sieviešu reproduktīvo orgānu īpatnībām un aukstuma peldes ietekmi uz tiem, Sedleniece saka, ka nav tādu pētījumu, kas liecinātu, ka īpaši sievietēm peldēšana ziemā nebūtu ieteicama, taču ir vairāki pētījumi, kas norāda uz to, ka ziemas peldēšana ir saistīta ar augšējo elpceļu infekciju riskiem. Tāpat nav noteikts, ka nedrīkstētu peldēties noteiktās cikla dienās – ir jāseko līdzi savai pašsajūtai, un tā ir kā rādītājs, vai peldēties vajadzētu vai ne. Speciālistes ieskatā arī peldēšanās aukstā ūdenī nevarētu būtiski ietekmēt menstruālā cikla svārstības.

“Nav tādas tiešas sakarības – ja sieviete sēž uz auksta betona, tiks apsaldētas olnīcas. Tāpat nav tādas sakarības – ja sieviete peldēsies ledus aukstā ūdenī, tiks apsaldēti vai ietekmēti kādi sievišķie orgāni. Taču, ja sievietei ir raksturīga bieža slimošana ar urīnceļu infekcijām, iespējams, ka ziemas peldēšana var tās provocēt,” saka Sedleniece un norāda, ka tādā gadījumā, ja pēc peldēšanās aukstā ūdenī novērojama ar urīnceļu infekcijām saistības saslimšana, visticamāk, ziemas peldēšana nebūs piemērota aktivitāte šai sievietei.

Speciāliste saka, ka lielākā daļa ginekologu grūtniecēm neiesaka nodarboties ar ziemas peldēšanu, taču šai nodarbei ir atšķirīgas pakāpes – ir vienkārši iekāpšana aukstā ūdenī līdz ceļgaliem līdz pat sportam, piemēram, distanču veikšanai. Tāpēc ir jāskatās, cik lielā mērā ir vēlēšanās šo aktivitāti turpināt.

Nedrīkst aizmirst par riskiem

Tomēr arī šai aktivitātei ir savi riski, ar kuriem var saskarties arī pieredzējuši un trenēti ziemas peldētāji. Sedleniece norāda uz būtiskākajiem riskiem:
- aukstuma šoka reakcija. Šādā gadījumā cilvēkam paātrinās elpošana, notiek gaisa ierīšana, un peldētājam var zust kontrole pār ķermeni, kas rada riskus, ka cilvēks nespēj izkļūt no ūdenstilpnes. Īpaši bīstami tas var būt, ja peldēšanās notiek jau aizsalušas ūdenstilpes izcirstā āliņģī, kurā nav stabila pamata un var būt apgrūtinoša nokļūšana krastā. Pierašanu pie aukstuma peldētāji trenē un pakāpeniski pie tā pierod;
- nosalšanas risks. Ja pieredzējuši peldētāji veic garas distances aukstā ūdeni, ir organisma atdzišanas risks, kuram ir dažādas pakāpes. Smagākajos gadījumos tās var izpausties kā hipotermija ar sirds aritmijām, kas var būt letālas. Ja peldes laikā cilvēku pārņem drebuļi un notiek organisma nosalšana, palielinās risks saslimt ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām. Tāpat sievietēm ar tendenci uz biežām urīnceļu infekcijām ir risks saslimt ar tām tieši pēc ziemas peldes.

Vai tas ir ziemeļnieku kods? 

Gan psiholoģes Kristīnes Balodes, gan Elīnas Sedlenieces ieskatā mums kā ziemeļnieku tautai varētu būt interese par ziemas peldi tāpēc, ka Latvijas platuma grādos ir gadalaiku dažādība, arī ziema ar ledu un salu, līdz ar to rodas vēlme izmantot vietējās dabas sniegtās iespējas. Balode norāda – šāda ziemas baudīšana var kalpot arī kā piederības stiprināšana ziemeļnieku identitātei un palīdzēt izzināt mūsu potenciālu, un sajust ziemeļnieku identitātes kodu. 

Izaicinājums, piederība grupai un antidepresants

Taču psiholoģe min vēl kādu būtisku iemeslu, kāpēc cilvēkiem šādas ekstrēmas nodarbes varētu patikt: “Cilvēks ir mainīga būtne, līdz ar to arī mainās un attīstās cilvēka potenciāls. Kādreiz, piemēram, kādam ir bijis izaicinoši uzsākt no rītiem skriet, tagad, iespējams, pēc laika cilvēkam jau prasās cita veida izaicinājumi – ne tik ierasti. Izaicinājums nevar palikt statisks. Izaicinājums ir veids, kā nepalikt uz vietas. Jo es vairāk stagnēju, jo es apnīku pati sev. Ņemot vērā, ka viss šajā pasaulē ir par transformāciju un izmaiņām, cilvēks nav izņēmums,” saka Balode. Arī piederība kādai grupai varētu būt mudinājums nodarboties ar kādu aktivitāti vai hobiju, tostarp, ziemas peldēšanu. Šādā situācijā, Balode atgādina, svarīgi ir izvērtēt savu individuālo varēšanu vai piemērotību ar kaut ko nodarboties. Arī, esot kolektīvā, ir būtiski atrast un saglabāt savu individuālo ceļu. 
Sedlinieces ieskatā arī endorfīnu izdalīšanās var mudināt ar to nodarboties – ja reiz cilvēks pamēģina šo aktivitāti un tā iepatīkas, tas var palīdzēt samazināt depresīvo noskaņojumu. Balode arī uzskata, ka ziemas peldēšana, ja to veic pareizi, varētu palīdzēt saglabāt možu  un priecīgu prātu pelēkajā un ziemīgajā sezonā. 

Cilvēki-roņi – vai drosmīgāki?

Skatoties uz cilvēkiem, kas peldas ledus aukstā ūdenī, varētu domāt, ka tie nu gan ir drosminieki. Vai šāds hobijs kaut ko var pateikt par cilvēka raksturu? Balode atzīst, ka ar šādu aktivitāti kurš katrs nevar nodarboties. “Savā ziņā tā būs personība, kas būs ar potenciālu nenobīties no savām bailēm, ar lielāku izpratni par to, ka grūtības ir daļa no dzīves. Ja es transformējos un attīstos labprātīgi, tas samazina iespēju, ka vide un apstākļi liks man mainīties. Tas varētu norādīt uz zināmu personības fleksibilitāti – pieņemt un izmēģināt kaut kaut ko jaunu. Izzināt sevi, cik daudz man ir empātijas un atbildības pret sevi – vai es izvērtēju gan savu fizisko, gan psiholoģisko veselība stāvokli, pirms metos iekšā āliņģī, vai es iedziļinos savā pašatbildībā?” aizdomāties aicina psiholoģe.

Vai tas tiešām jāpublicē sociālajos tīklos?

Savukārt, jautāta par to, kāpēc cilvēkiem, kas dalās sociālajos tīklos ar šādiem piedzīvojumiem, ir vēlme tos publiskot, Balode norāda, ka drīzāk šo vērtēšanu, ko katrs liek sociālajos tīklos, varētu uzskatīt par novecojušu attieksmi. “Sociālie tīkli ir daļa no mūsdienu cilvēka pašpiedzīvošanas. Cilvēki tur dalās ar to, kas viņam ir nozīmīgs un interesants. Mēs esam sociālas būtnes, un tas nav nekas slikts, ka mēs laikmetīgā veidā piekopjam savu sociālo dabu. Tā ir normāla cilvēka attīstības transformācijas pazīme. Tas, ko katrs tur liek, ir individuālas dabas jautājums. Es domāju, ka beidzot mēs varētu beigt sociāli to vērtēt,” aicina psiholoģe. Speciāliste atgādina, ka sociālie mediji mūsdienās ir ērti manevrējams rīks, tos var atslēgt, izslēgt vai vienkārši nelasīt kādu ziņu vai portālu, ja kādas tēmas tik ļoti satrauc.