Ziemas peldes Oskaram Vizbulim palīdz aizmirst par iesnām
“Mēs nekad nebeidzam,” sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" smejas Oskars Vizbulis, atceroties, ka reiz aprīlī Bernātos Liepājas pusē ar dzīvesbiedri peldējuši jūrā un aculiecinieki teikuši – jūs gan agri sākat sezonu.
Oskars ir Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta sabiedrisko attiecību speciālists un rakstnieks – stāstu krājuma Pēcjēzus vecuma sviests un romāna Ja vīrietis prastu runāt autors.
Vienkārši jāsaņemas
Pirms sešiem gadiem, kad jau vasara beidzās, Oskars izlēma turpināt peldēt: “Ja citi var, tad kāpēc es ne? Tā katru nedēļu turpināju. Tas nav nekas ārkārtējs, ir vienkārši jāsaņemas. Citi apmeklē speciālas aukstuma skolas, elpošanas vingrinājumus, nezinu, ko tur māca, es vienkārši daru.” Oskars nopeldas reizi nedēļā un izlaidis ir varbūt piecas līdz septiņas reizes. “Tas jau ir paradums, ja tu izlaid, tad vaicā pats sev – kas tas ir!?”
Un kā ir, kad jau sākas drebelis? “Drebelis ir arī vasarā, ūdens temperatūra var ļoti atšķirties no gaisa, pie jūras ir plus 30, bet ūdenī plus pieci. Atslēgas vārds ir saņemties, jā, būs nepatīkami, būs auksts un drūmi auksts, bet pēc tam būs interesantas sajūtas,” saka Oskars. “Tas ir ļoti veselīgi, ja nepārdozē. Kardiologs Andrejs Ērglis kādā diskusijā teica – organisms dabū pozitīvu triecienu, un viņš nav šamanis.”
Iesnas vairs neatceras
Pēc aukstuma peldes Oskars var izkāpt ārā no ūdens un mierīgi pastāvēt pāris minūtes, nejuzdamies nosalis, un tad mierīgi apģērbties, viņš pat iztiek bez karstas tējas. “Šo efektu atklāju, kad strādāju Ilustrētajā Zinātnē un braucu uz darbu ar riteni šortos. Vienu dienu oktobrī atbraucu nosalis un gāju uz dušu. Un tur nav siltais ūdens, velns ar’ ārā! Neko darīt, mazgājos ar aukstu. Aizeju uz kabinetu un jūtu, ka man ir silti, organisms reaģē citādi.”
Sešu gadu laikā Oskars nav slimojis gandrīz nemaz, bijusi tikai gripa un kovids, bet par iesnām pat neatceras. Viņš arī novērojis – ja kādu iemeslu dēļ ir stresiņš, var aizbraukt uz Daugavu nopeldēties un būs “savādāka štelle”.
Pietiek ar minūti
Pārāk ilgi uzturēties ūdenī nevajag, pašā bargākajā salā Oskars pavada varbūt minūti: “Man nekādi rekordi nav vajadzīgi, tikai lai dabūtu pozitīvo termošoku. Nevienu reizi neesmu nožēlojis.”
Viņš ir redzējis drosminiekus, kas novembrī peld no Lucavalas uz Zaķusalu, bet pats neko tādu nedarītu, it sevišķi, ja neviens nepavada ar laivu. “Tas ir nevajadzīgs risks, ar ūdeni nav joki. Esmu no mediķiem dzirdējis par slimnīcā ievestiem pacientiem, kas sacentušies, cik ilgi nosēdēs aukstā ūdenī.”
Kļuvis pats kā termometrs
Runājot par peldvietām, Oskars zina teikt, ka labs, tīrs ūdens ir Bolderājas karjerā, rudenī un ziemā Daugavā, tāpat ir peldēts gan Bārtā pie Liepājas, gan Adamovas ezerā Rēzeknes pusē – ģeogrāfija ir plaša. Svarīgi ir, kā piekļūt, jo daudziem ezeriem ir purvaini krasti, ieiet jau var, bet tad esi nomūrējies ar dubļiem un prieka maz. Turklāt daudzviet tagad izveidotas ziemas peldvietas, ir sagatavoti āliņģi.
“Man vienmēr ir līdzi ir termometrs, bet nu jau ūdens temperatūru varu ar ķermeni noteikt.” Tā nav, ka ziemā Oskars nemaz nejūt salu, tāpat ir svarīgi silti apģērbties. Kad viņš redz kādus puišus, kas ir plāni ģērbušies, pat nodomā – vai tiešām sev neko nenosaldēs.
Padomi iesācējiem. Ja esat nolēmis darīt kā Oskars
* Ūdenī iet iekšā lēnām, arī vasarā. Izvairīties no nepazīstamām vietām, labāk būt divatā.
* Nedauziet ledu ar kāju, āliņģi tā neuztaisīt, bet sagriezties var.
* Oskars auj bradājamās čībiņas un rokās cimdus, galvā cepuri, jo aukstums tomēr dod triecienu pa jūga vēnu pakausī.