Aizmirsti par izsalkumu! Diēta, kas likvidē taukus bez badošanās

Zonas diētu radījis bioķīmijas doktors un uzturzinātnieks Barijs Sīrs, Ievērojot šos uztura principus, drēbes kļūst brīvākas arī tad, ja svari neuzrāda ievērojamu svara zudumu. Diētas pamatlicējs uzskata – svars pieaug, kad organisms iziet ārpus vēlamā stāvokļa (tā sauktās zonas) nesabalansēta hormonālā stāvokļa un cukura līmeņa dēļ. Ievērojot Zonas diētas principus, organismu ir iespējams atgriezt īstajā zonā un nostabilizēt gan cukura līmeni, gan svaru, kā arī atgūt hormonālo līdzsvaru. Diētas autors uzsver – pastiprinātu insulīna izdalīšanos veicina pārmērīgi liels ogļhidrātu daudzums uzturā, savukārt tas rada nepārtrauktu izsalkuma sajūtu. Ja insulīna līmenis ir paaugstināts ilgstoši, tas ogļhidrātus pārvērš taukos, un tie tiek noglabāti uz vēdera, gurniem, dibena un citām ķermeņa problēmzonām. Ierobežojot ogļhidrātu daudzumu un katrā ēdienreizē papildus uzņemot 90–120 gramu liesas olbaltumvielas, insulīna un glikogēna (aizkuņģa dziedzera hormons, kas darbojas pretēji insulīnam un palielina glikozes līmeni asinīs) līmeņi tiek uzturēti normas robežās. Šādā veidā tiek kontrolēta izsalkuma sajūta, un diētas sekotāji tiek atpestīti no tik nepatīkamās bada sajūtas.

Diēta balstās uz trim galvenajām maltītēm un divām uzkodām. Katrā ēdienreizē ieteicams uzņemt olbaltumvielu produktus ar zemu tauku saturu (liesu gaļu vai zivis), ogļhidrātus (pārsvarā augļus un dārzeņus), mazā koncentrācijā – arī labos taukus (olīveļļu, mandeles, avokado). Maltīte ir jāietur stundas laikā pēc pastaigas vai citas fiziskas aktivitātes. Starplaiks starp ēdienreizēm vai uzkodām nedrīkstētu būt ilgāks par piecām stundām, un pēdējā uzkoda ir jāapēd pirms gulētiešanas.

Neviena no produktu grupām nav strikti aizliegta, taču, ja esi ļoti iecienījusi ogļhidrātus, šī diēta var izrādīties liels pārbaudījums gribasspēkam. Maize, pasta, graudaugi un citi cieti saturoši produkti tiek uzskatīti drīzāk par garnīru, nevis uztura pamatu. Arī tie augļi un dārzeņi, kas satur diezgan daudz cukura (piemēram, kukurūza, burkāni, banāni un rozīnes), ir nevēlamo produktu sarakstā. Savukārt trekna sarkanā gaļa un olu dzeltenumi pieder pie slikto tauku grupas un šajā diētas plānā nepavisam nav vēlami.

Katra ēdienreize (arī uzkodas) būtu jāveido pēc principa: 30% olbaltumvielu, 30% taukvielu un 40% ogļhidrātu. Vienkārši sakot, 2/3 šķīvja aizņem augļi un dārzeņi (pārslacīti ar olīveļļu vai smalcinātām mandelēm), 1/3 – liesi olbaltumvielu produkti, piemēram, plaukstas lieluma vistas fileja.

Kaloriju daudzums ir samazināts, proti, sievietēm jāuzņem aptuveni 1200 kcal dienā, vīriešiem – 1500 kcal. Vienā ēdienreizē nedrīkst apēst vairāk par 500 kcal, uzkodām jāiekļaujas 100 kcal robežās.

Fiziskās aktivitātes

Ievērojot diētu, katru dienu aptuveni 30 minūtes jānodarbojas ar aerobām fiziskajām aktivitātēm un 5–10 minūtes jāveltī spēka vingrinājumiem. Piemēram, 20 minūtes peldi, pēc tam veic pietupienus, izklupienus un vēderpreses vingrojumus. Svarīgākais noteikums ir viens: izpildīt vingrojumus regulāri, nevis, teiksim, piecas dienas vingrot, savukārt nākamās piecas laiskoties.

- nav izteiktas bada sajūtas;

- diēta ir piemērojama arī veģetāriešiem, vegāniem un tiem, kas nelieto glutēnu saturošus produktus;

- noder cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, jo nesatur daudz sāls;

- produktu izmaksas nebūs dārgākas kā parasti, un nav jāpērk speciāli uztura bagātinātāji vai gatavi diētas produkti;

- internetā ir pieejamas daudz Zonas diētu pavārgrāmatu un bukletu.

Diētas mīnusi

- katrā ēdienreizē jāievēro princips 30:30:40, proti, nevar vienā maltītē apēst visu dienā paredzēto olbaltumvielu daudzumu un nākamajā ēst tikai ogļhidrātus saturošus produktus;

- stingra maltīšu shēma, ko grūti ievērot aizņemtiem cilvēkiem;

- ilgtermiņā prasa daudz gribasspēka;

- iespējami blakusefekti: aizcietējumi, slikta elpa, vēdera krampji un slikta dūša