Nojauktā lietuviešu un poļu memoriāla vietā Krievijā uzslies pieminekli Ukrainā likvidētajam okupantam no kara noziegumos apsūdzētās elites vienības

Vietējais izdevums “Sibirj. Reaļii” norāda, ka 2001. gadā atklātais memoriāls bija veltīts poļiem un lietuviešiem, kuri 19. gadsimtā dzīvoja izsūtījumā Jakutskā, kā arī kļuva par asiņainā padomju tirāna Josifa Staļina represiju upuriem 20. gadsimta četrdesmitajos gados, kad Baltijas valstis jau bija anektētas PSRS sastāvā.

Pēc Krievijas pārvēršanās fašistiskā reihā šāda piemiņas vieta baltiešiem un poļiem kļuva nevēlama, un 2022. gadā pēc invāzijas Ukrainā memoriālu norobežoja ar žogu, tad noņēma plāksnes ar izsūtīto uzvārdiem, bet 2023. gadā to nojauca pavisam.

Tagad goda vietā būs uz Ukrainu slepkavošanai devies un Doneckas apgabalā 2023. gadā likvidētais Dmitrijs Jegorovs, kuram Kremļa diktators Vladimirs Putins pēc nāves piešķīra “Krievijas varoņa” nosaukumu. Sākoties invāzijai, šis Jegorovs brīvprātīgi devās karot Ukrainā kara noziegumos apsūdzētās bēdīgi slavenās 155. atsevišķās jūras kājnieku brigādes sastāvā. Šai vēlāk daļēji iznīcinātajai brigādei Putins piešķīra dažādus apbalvojumus.

Pēdējo gadu laikā Krievija aktīvi slēpj staļinisko un vēlāko laiku represiju vēsturi, aizvien uzkrītošā dižojoties ar savu militarizēto pagātni un Otro pasaules karu. Vairākās pilsētās ir demontēti pieminekļi represiju upuriem. Šogad kļuva zināms, ka Maskavā GULAG vēstures muzeja vietā tiks izveidots Otrā pasaules kara “padomju tautas genocīda upuru piemiņas” muzejs, savukārt Tālo Austrumu pilsētā Magadanā, kur tika ieslodzīts un nomocīts milzīgs represēto skaits, politisko represiju muzeja vietā izveidos “patriotisku” kompleksu, norāda izdevums “Current Time”.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz 19. aprīli demontēja staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli “Sēru akmens” Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem. Tajā skaitā novākts 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, kuru veidoja mākslinieks Guntis Panders un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: “Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem - latviešiem.”

Tajā pašā laikā Krievijas varas iestādes nolēma arī paņirgāties par 1940. gadā nošauto gandrīz 22 000 Polijas karagūstekņu piemiņu, Smoļenskas apgabalā Katiņas memoriāla kompleksā atklājot izstādi par poļu gandrīz tūkstošgadīgo “rusofobiju”, pirms tam sarīkojot līdzīgas tematiskas izstādes Maskavā par “briesmīgajām” Baltijas valstīm.