Pazīstams mediķis par situāciju Stradiņa slimnīcā: ja tā ir šodien, kas mūs gaida “X” stundā?
Jauns.lv jau vēstīja par dramatisko situāciju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, kad pie uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties stundām gari Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu sastrēgumi. Satraukumu paudis arī NMPD ārsta palīgs Rafaels Ciekurs, kurš vērš uzmanību uz samilzušās problēmas ilgstošo nerisināšanu, kas sabiedrībai var maksāt ļoti dārgi.
Savā “Facebook” ierakstā Ciekurs norāda, ka pavisam nesen kādai brigādei nācies ar pacientu rindā pie slimnīcas stāvēt pat trīs stundas, kamēr slimnīcā netiekošajam pacientam nācies nokārtoties pamperā, un tagadējās funkcionāru atrunas viņu tracina.
“Vakar, skatoties “Panorāmu”, man pašam vajadzēja ausu aizbāžņus. Nevis pacientu trokšņa dēļ. Bet tāpēc, ka atkal nācās klausīties argumentus, kuri vairs neiztur nekādu profesionālu kritiku. Pirms aptuveni diviem mēnešiem mans jaunais darbinieks man atsūtīja kārtējo reizi bildi no PSKUS rampas un savu sašutumu. Brigāde ar pacientu stāvēja aptuveni trīs stundas. Pacients 45 gadus vecs vīrietis. Situācija nonāca līdz tam, ka pacientam likām čurāt pamperā, jo brigāde ar pacientu netika iekšā slimnīcā. Tā nav “neērtība”. Tā nav “plūsmas īpatnība”. Tā nav “viena slikta dežūra”. Tā ir pacienta cieņas pazemošana. Tā ir pacientu drošības problēma. Tā ir NMPD brigāžu paralizēšana. Un tā ir gadiem nerisināta vadības problēma,” viņš norāda.
Ciekurs atgādina, ka jau 2025. gada martā Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene norādījusi, ka pašai slimnīcai jārīkojas sastrēguma novēršanai, negaidot jauna korpusa uzcelšanu, bet kopš tā laika nekas nav mainījies uz labo pusi. “Būsim godīgi - salīdzinot 2010. gadu un 2025. gadu pacientu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 11 tūkstošiem, telpas ir paplašinātas, procesi it kā ir pilnveidoti, bet rinda uz rampas joprojām pastāv. Vai es ar to gribu pateikt, ka PSKUS NMC nevajag jaunas telpas? Nē. Protams, vajag. Un vajag steidzami. Bet jaunais korpuss neatrisinās vadības procesu neizdarības, ja slimnīcā arī turpmāk pacienta kustība no NMC uz nodaļām būs pudeles kakls. Ja nodaļās prioritāte nereti ir plānveida pacientam, bet akūtais pacients paliek uzņemšanā vai uz rampas, tad problēma nav NMPD hospitilizācijas birojā. Problēma nav brigādē. Problēma nav pacientā. Problēma ir slimnīcas iekšējā pacientu plūsmā.”
Veltot atzinīgus vārdus PSKUS NMC strādājošajiem ārstiem un citam personālam, viņš uzsver, ka “šie ārsti, ārsta palīgi un māsas ir situācijas ķīlnieki”. “Viņiem ikdienā jāiztur milzīga darba slodze, pacientu un tuvinieku emocijas, slimnīcas iekšējā plūsmas nespēja un vēl publiskais spiediens. Bet uzņemšana nav izolēta sala. NMC ir visas slimnīcas pudeles kakls. Ja nodaļas nepaņem pacientus, NMC nostopējas. Ja NMC nostopējas, rampa kļūst par palātu. Ja rampa kļūst par palātu, NMPD brigādes kļūst par slimnīcas pagarinājumu. Un tas nav pieļaujami.”
Risinājums ir neatkarīgs PSKUS NMC un visas slimnīcas pacientu plūsmas neatkarīgs audits, kā arī radikāla reaģētspējas nodrošināšana, nosakot 15 minūšu pacienta pārņemšanas standartu. “Jo NMPD brigāde nav slimnīcas gaidītava. Operatīvais transports nav palāta. Rampa nav observācijas zāle. Pacients nav loģistikas vienība. Un cilvēkam nav jāčurā pamperā tikai tāpēc, ka slimnīcas vadība gadiem nav sakārtojusi pacientu plūsmu un atrisinājusi problēmu.”
Pašreizējos laikos, kad pie Latvijas horizonta ir savilkušies melni mākoņi, funkcionāru līdzšinējā neizdarība vieš pamatotas bažas. “Šis viss notiek miera laikā. Un tieši tas ir pats biedējošākais. Ja ikdienas pacientu plūsma spēj nostopēt vienu no valsts vadošajām slimnīcām, tad kas notiks X stundā? Kas notiks masveida cietušo gadījumā? Kas notiks krīzē, kad vienā stundā būs nevis 12 smagi pacienti, bet 50? Atbilde ir skarba: ja mēs nespējam sakārtot plūsmu miera laikā, tad krīzē mēs nebūsim gatavi.”
“Es par šo runāju skaļi, jo šobrīd pētu ambulance ramping jeb ambulanču aizkavi pasaules kontekstā un Latvijā, gatavojot divus zinātniskus rakstus par šo tēmu. Un starptautiskajā literatūrā tas nav “sastrēgums”. Tas nav “neērts brīdis”. Tas ir pacientu drošības notikums. Ambulance ramping nozīmē situāciju, kurā pacients jau ir nogādāts slimnīcā, bet netiek savlaicīgi pārņemts, un NMPD brigāde paliek piesaistīta pacientam. Rezultātā pacients gaida, brigāde nav pieejama nākamajam izsaukumam, un visa neatliekamās palīdzības sistēma kļūst lēnāka. Tāpēc šis nav tikai Stradiņu jautājums. Šis nav tikai NMPD jautājums. Šis ir valsts gatavības, pacientu cieņas un veselības aprūpes vadības jautājums. Un, piedodiet, bet ausu aizbāžņi šo neatrisinās,” uzskata Ciekurs.
Galvenais ārsts Jānis Vilmanis atzīmējis, ka ir izdots rīkojums, ka šādās situācijās slimnīca pacientus ievieto arī neprofilu nodaļās, respektīvi, visās pieejamajās brīvajās vietās. Tas reāli tiekot darīts un radot zināmas problēmas struktūrvienību ārstiem. Uzņemšanas nodaļa paredzēta 40 līdz 50 pacientu uzņemšanai diennaktī, tomēr realitātē tajā nonāk aptuveni 200 pacientu. Problēmas risinājums būšot jaunā A2 korpusa nodošana ekspluatācijā, jo esošā infrastruktūra vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo kapacitāti. Vilmanis atzīmējis, ka ir plānots tikties ar kolēģiem no NMPD un Veselības ministrijas un kopā risināt problēmu.
