Jaunieši par seksu labprātāk runā ar speciālistiem un organizācijām, nevis vecākiem
Foto: Juris Rozenbergs
“Visus trīsdesmit pastāvēšanas gadus mums topā bijusi jauniešu izglītošana. Vienmēr esam devušies uz mācību iestādēm un runājuši par ķermeņa funkcijām un reproduktīvo sistēmu. Īpaši svarīgi to saglabāt veselu, lai tad, kad jaunie cilvēki izvēlēsies kļūt par vecākiem, viņiem šī iespēja būtu. Svarīgi runāt ne tikai par attiecībām, bet arī par infekcijām. Šogad sākām lielu projektu, kuru finansē Veselības ministrija – tieši Latvijas jauno cilvēku, tajā skaitā arī vecāku, izglītošanai šajos jautājumos,” stāsta Iveta.
Runā speciālists

Jaunieši par seksu labprātāk runā ar speciālistiem un organizācijām, nevis vecākiem

Dace Ezera

Kas Jauns Avīze

Bezpeļņas organizācija “Papardes zieds” jau trīsdesmit gadus sniedz informatīvu un praktisku atbalstu jauniešiem, vecākiem un pedagogiem seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jautājumos. Nereti pat ir tā, ka jaunieši šīs organizācijas speciālistiem uzticas vairāk nekā saviem vecākiem, ar kuriem kautrējas runāt un vaicāt padomu intīmās dzīves jomā.

“Kas Jauns Avīze” uz sarunu aicināja organizācijas vadītāju Ivetu Ķelli, lai vairāk uzzinātu par jauniešu problēmām un to, kas šobrīd ir pats aktuālākais. 

Svarīgākais – izglītošana

“Visus trīsdesmit pastāvēšanas gadus mums topā bijusi jauniešu izglītošana. Vienmēr esam devušies uz mācību iestādēm un runājuši par ķermeņa funkcijām un reproduktīvo sistēmu. Īpaši svarīgi to saglabāt veselu, lai tad, kad jaunie cilvēki izvēlēsies kļūt par vecākiem, viņiem šī iespēja būtu. Svarīgi runāt ne tikai par attiecībām, bet arī par infekcijām. Šogad sākām lielu projektu, kuru finansē Veselības ministrija – tieši Latvijas jauno cilvēku, tajā skaitā arī vecāku, izglītošanai šajos jautājumos,” stāsta Iveta.

Atklātas sarunas

“Pirmkārt, dodamies uz tehnikumiem, kur ir kopmītnes, arī dienesta viesnīcas. Kad jaunieši pabeidz skolu un dodas studēt, viņiem ir brīvības sajūta un viņi jūtas pieauguši. Kad cilvēks ir pieaudzis, viņš mēdz izmēģināt līdz tam aizliegtos augļus. Uzsākot attiecības, ir ļoti svarīgi, lai jaunieši zinātu, kādas intīmajai tuvībai var būt sekas. Jaunieši kopmītnēs tieši vēlas runāt par reālo dzīvi, viņiem ir savi jautājumi, uztraukumi. Ir lietas, kuras viņi ar vecākiem nepārrunā. Kad mēs dodamies uz mācību iestādēm, notiek sarunas, bet viņi arī savstarpēji apspriežas par šīm kutelīgajām tēmām. Jo tā ir daļa no dzīves.  

Vasarā plānojam strādāt ar tiem jauniešiem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu un kas šobrīd atrodas Valsts probācijas dienesta pārraudzībā. Arī viņi ir daļa no sabiedrības. Īpaša auditorija ir bērni un jaunieši, kuriem ir garīgi traucējumi. Viņu Latvijā ir diezgan daudz, un mēs strādājam ar tiem, kuri patlaban atrodas attīstības centros, piedāvājot šo nodarbību ciklu. Atsevišķi vēl darbojamies ar īpašo bērnu un jauniešu vecākiem. Mūsu valstī nav specifisku pētījumu šajā jomā. Taču Pasaules veselības organizācijas apkopotie dati vēsta, ka tieši bērni un jaunieši ar attīstības traucējumiem visvairāk ir pakļauti seksuālās vardarbības riskiem, jo viņu vēlme tikt mīlētiem ir ļoti izteikta, un ievilināt šos cilvēkus dažādās attiecībās ir ļoti viegli. Rezultātā var būt saslimšanas ar dažādām infekcijām, un arī negribēta grūtniecība,” nopietnu problēmu ieskicē Iveta Ķelle.

Vajag veselības mācību

Vai jaunieši ir zinoši dzimumaudzināšanas, seksuālajās lietās? Speciāliste atzīst, ka situācijas mēdz būt dažādas. “To nosaka tas, kādā ģimenē jaunietis audzis, kāds ģimenē ir atklātības līmenis, cik daudz vecāki runā par šīm tēmām. Būtiski ir arī tas, cik skola bijusi aktīva un mēģinājusi izglītot jauniešus. Skolās veselības mācības diemžēl vairs nav kopš 2005. gada. Domāju, ka mūsdienu cilvēkam moderno tehnoloģiju laikā, kad ir pārpilnība ar ļoti dažādu, arī aplamu informāciju, veselības izglītība ir ļoti nepieciešama. Formāli tā gan pastāv, bet, ja mēs paskatāmies uz bērnu veselības rādītājiem, varam teikt, ka ir ļoti nepilnīgi,” vērtē Ķelle.

“Ja runājam par bērniem un jauniešiem ar attīstības traucējumiem, Latvijā ir diezgan daudz aizspriedumu. Tieši aizspriedumi mums traucē izglītot. Šiem cilvēkbērniem uz zināšanām ceļš būs garāks, un no mums, profesionāļiem, tas prasīs būt radošākiem, izmantojot dažādas apmācības metodes, lai patiešām veidotu šo sapratni,” uzskata speciāliste.

Ko gribētos no valsts

Ivetas Ķelles ieskatā ļoti svarīga ir veselības mācība un jauniešu izglītošana: “Svarīgi, lai tauta būtu izglītota un cilvēkiem būtu zināšanas par savu veselību – kā to uzturēt, kā savai veselībai nenodarīt kaitējumu. Es domāju, ka tas ir visas tautas interesēs. Jo mēs esam veselāki, jo esam gan labāki karavīri, gan skolotāji, veiksmīgāki uzņēmējdarbībā un visās pārējās jomās.” Tā ir darbības ideja, bet šī darbība ir jānodrošina. “Noteikti mums vajadzētu daudz plašākas telpas, jo pašlaik mēs atrodamies pagrabstāvā. Vajadzētu arī nelielu, regulāru finansiālu atbalstu, lai apturētu to mūžīgo trauksmi, kurā ir mūsu organizācija, jo vienmēr domājam – kā būs, kā iztiksim, jo pamatā pārtiekam no projektiem, ” pauž Iveta Ķelle.

Pētījumi un aptaujas

“Papardes zieda” vadītāja atzīst, ka cilvēki seksuālajos un reproduktīvajos jautājumos kļuvuši izglītotāki.

“Esam viena no retajām valstīm Eiropā, kur jau pēc kārtas veikti četri pētījumi un aptaujas, kas mums ļauj secināt, kāda ir situācija seksuālajā un reproduktīvajā veselībā. Viena atziņa ir nemainīga – vairāk nepieciešams ieguldīt tieši sabiedrības izglītošanā. Sabiedrības izglītotības līmenis ir ļoti dažāds. Piemēram, nav pietiekams skrīninga apmeklējums, kas sievietēm palīdzētu atklāt dzemdes kakla vēzi, bet vīriešiem novērstu prostatas vēzi. Piemēram, dzerot vīnu pie galda, mēs varam glāzes saskandināt uz veselību, to arī visiem novēlēt, bet mums trūkst izpratnes un atbildības par to, ko tiešām vajadzētu darīt. Piemēram, jauniešiem 90. gados nebija pieejama visa tā informācija, kāda ir šobrīd. Cits jautājums – vai jauniešiem ir pietiekami attīstīta domāšana, lai izvērtētu informāciju? Vai kritiskā domāšana ir tik attīstīta, lai viņi vienmēr objektīvi izvērtētu tās patiesumu?  Jaunieši noteikti šajos trīsdesmit gados ir mainījušies. Bet ja es domāju par draudzēšanos, tuvību, attiecībām, tad to vēlējās gan jaunieši pirms 30, gan pirms 300 un vēl agrākos gados. Cilvēks ir sociāla būtne, un tā viņa vajadzība ir būt kopā,” teic Iveta.

Darba pilnas rokas

“Mēs piedalāmies arī dažādos pilsētu svētkos, kuri pavisam drīz atkal sāksies. Tehnikumos risinās veselības dienas. Šobrīd ir ļoti maz tās grupas sieviešu, kurām tiek kompensēta kontracepcija, un uzskatām, ka Latvijā, kurā ir daudz daiļā dzimuma pārstāvju, tas būtu ne tikai jauks žests, bet arī atbalsts jaunām sievietēm, kurām ir aktīva seksuālā dzīve. Tagad jaunietes ir līdz 30 gadiem, viņām valsts apmaksā šo kontracepciju. Tieši mūsu organizācija kopā ar ginekologiem un sociālajiem darbiniekiem ierosināja, ka kontracepcijai jābūt pieejamai un bezmaksas,” viedokli izsaka Iveta Ķelle. Viņa jauniešiem novēl būt zinošiem, veidot attiecības, nebaidīties no tām un saprast to, ka attiecības ir pozitīvas tikai tad, ja abas puses to vēlas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Jaunieši par seksu labprātāk runā ar speciālistiem un organizācijām, nevis vecākiem” saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.