Izkrīt mati, moka sagurums - šie un vēl citi simptomi var signalizēt, ka vairogdziedzeris streiko
Nogurums, nervozitāte, svara svārstības, matu izkrišana, pastāvīga aukstuma sajūta vai pārmērīga svīšana bieži tiek skaidrota ar stresu vai pārslodzi. Tomēr šie simptomi var liecināt par problēmām ar nelielu, bet ļoti nozīmīgu orgānu – vairogdziedzeri. Skaidro endokrinoloģe Lauma Jaunozola.
Konsultē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra virsārste endokrinoloģe Lauma Jaunozola.
Vairogdziedzeris regulē vielmaiņu, enerģijas līmeni un hormonālo līdzsvaru, tāpēc tā darbības traucējumi ietekmē gandrīz visu organismu. Kādi simptomi var signalizēt, ka vairogdziedzeris vairs nedarbojas līdzsvarā?
Regulē vielmaiņas intensitāti
Vairogdziedzeris ir viens no nozīmīgākajiem endokrīnās sistēmas dziedzeriem. Tā galvenais uzdevums ir regulēt organisma vielmaiņas intensitāti.
Viena no būtiskākajām vairogdziedzera funkcijām ir termoģenēzes jeb siltuma ražošanas regulācija. Tas palīdz uzturēt organisma homeostāzi jeb stabilu iekšējo vidi. Ja dziedzeris ir pārāk aktīvs, cilvēkam bieži ir karsti un ir pastiprināta svīšana, savukārt, ja tas darbojas pārāk lēni, parādās izteikta salšanas sajūta.
Ne mazāk svarīga ir vairogdziedzera ietekme uz ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņu. Tas paātrina glikozes uzsūkšanos no kuņģa un zarnu trakta un veicina procesus aknās, kur organisms veido glikozi no citām uzturvielām. Šādā veidā vairogdziedzeris nodrošina enerģijas pieejamību šūnām. Vienlaikus normāla vairogdziedzera darbība veicina arī insulīna noārdīšanos, lai tas pārmērīgi neuzkrātos asinīs un neveidotos hipoglikēmijas riski.
Vairogdziedzeris būtiski ietekmē tauku maiņu jeb lipolīzi – veicina tauku sadalīšanos, brīvo taukskābju izmantošanu. Tas ietekmē arī žultsskābju veidošanos aknās un regulē holesterīna vielmaiņu – pie pastiprinātas vairogdziedzera darbības holesterīna līmenis mēdz pazemināties, pie pavājinātas – paaugstināties.
Saista ar ikdienas pārslodzi
Vairogdziedzera saslimšanas iedala divās lielās grupās. Vienu grupu raksturo funkcionālas izmaiņas, otru – strukturālas. Funkcionālas izmaiņas nozīmē, ka vairogdziedzeris strādā vai nu pārāk aktīvi, vai pārāk lēni. Ja tas strādā pārāk aktīvi, organisms dzīvo paātrinātā režīmā, un tā ir hipertireoze. Ja vairogdziedzeris darbojas par lēnu, visi procesi organismā palēninās, un to sauc par hipotireozi.
Savukārt strukturālas izmaiņas ir saistītas ar audu pārmaiņām, piemēram, mezgliem vairogdziedzerī. Taču mezglu atrašana ultrasonogrāfijā vēl nenozīmē, ka dziedzera funkcija ir traucēta. Lielākoties tie nav saistīti ar hormonu izmaiņām, izņemot gadījumus, kad ir tā sauktie karstie jeb toksiskie mezgli, kas var izraisīt hormonu pastiprinātu izstrādi.
Mēs dzīvojam hroniskā stresā, un daudzus simptomus – nogurumu, sirdsklauves, emocionālu svārstīgumu – cilvēki saista ar ikdienas pārslodzi. Sievietēm, īpaši reproduktīvā vecumā, hormonālās svārstības var maskēt vairogdziedzera problēmas. Arī sportiski cilvēki dažkārt domā, ka sliktā pašsajūta slodzes laikā ir tikai pārgurums, nevis hormonāls signāls. Turklāt citi jūt pat nelielas hormonu izmaiņas, bet citi spēj ilgstoši tolerēt jau nopietnus traucējumus.
Hipertireozes klasiska izpausme ir sirdsklauves, taču var būt arī nopietnāki sirds ritma traucējumi – aritmija, priekškambaru mirdzēšana. Nereti tieši kardiologs ir tas speciālists, kurš nosūta pacientu pie endokrinologa.
