Guļam mazāk, nekā skatāmies ekrānos: digitālās ikdienas cena
Latvijā veikta aptauja apliecina, ka trešdaļa respondentu pie ekrāniem pavada deviņas vai vairāk stundas dienā [1].
Tikmēr pasaules pētījumi rāda [2], ka pieaugušie vidēji guļ aptuveni septiņas stundas diennaktī. Tas nozīmē, ka daļai cilvēku miega stundu ir mazāk kā laika, kas pavadīts pie ierīcēm.
Mūsu ikdiena ir kļuvusi tik digitāla, ka ekrāni vairs nav tikai rīks darbam vai izklaidei. Taču šai lielajai digitālajai slodzei ir cena, un to maksā acis, nervu sistēma un vispārējā pašsajūta. Šajā rakstā skaidrojam to, kā digitālā slodze un ilgstoša skatīšanās ekrānos ietekmē mūsu pašsajūtu un kā varam sevi atbalstīt.
Kas ir digitālais nogurums?
Digitālais nogurums daudziem ir kļuvis par jauno normu, to vienkārši var būt grūti atpazīt, ja esam pārāk pie tā pieraduši. Visbiežāk to var izjust kā:
- Acu nogurumu, miglainu redzi
- Galvassāpes
- Saspringušu, savilktu kaklu un plecu zonu
- Samazinātu spēju koncentrēties
- Emocionālu izsīkumu un vieglu aizkaitināmību
- Grūtības iemigt.
Un tomēr - lielākā daļa cilvēku to ignorē, jo “tas taču ir mans darbs, bez datora un telefona iztikt nevaram.” Tomēr ir jāsaprot, ka tā ir ilgstoša, intensīva slodze, ko ir grūti apstrādāt kā smadzenēm, tā acīm.
Ko rāda dati?
Aptaujas dati ir satraucoši. Latvijā veiktā tiešsaistes aptaujā 2026. gadā [1] noskaidrots, ka 90% cilvēku Latvijā pie ekrāna pavada vairāk nekā 4 stundas dienā, un gandrīz trešdaļa - vairāk nekā 9 stundas. Tas nozīmē, ka mūsu acis ik dienu strādā pastiprinātā režīmā, bieži vien bez atpūtas darba laikā. Varētu šķist, ka tas nav tik nozīmīgi, taču lielais ekrāna laiks atkārtojas dienu pēc dienas daudzus gadus. Kad darba diena ir pagājusi, cilvēki mājās atpūšas, bet turpina lietot ekrānus. Tas nozīmē, ka acīm darba diena turpinās.
Digitālā slodze attiecas ne tikai uz redzi - tā ietekmē miegu, ikdienas produktivitāti, garastāvokli un pat hormonālo līdzsvaru.
Zilā gaisma, ko izstaro ekrāni, kavē melatonīna jeb miega hormona izstrādi, tāpēc ekrāna lietošana vakarā bieži nozīmē sliktāku miegu un atpūtu kopumā [3].
Zilajai gaismai ir ietekme uz bioloģiskā pulkstens regulāciju – lai gan dienas laikā zilā gaisma ir nepieciešama un uzlabo smadzeņu veiktspēju, vakarā tā var radīt miega traucējumus un paaugstināt risku saskarties ar depresijas simptomiem. [4]
Atbalsts digitālajā laikmetā
Labā ziņa ir tā, ka digitālo nogurumu ir iespējams mazināt. Profilakse nav sarežģīta, bet tā prasa papildu uzmanību. Digitālais laikmets nepalēnināsies – tehnoloģiju izmantošana kļūs tikai intensīvāka, tāpēc ir jāmeklē risinājumi.
Kā rīkoties?
Apzinātas pauzes, strādājot pie datora, zilās gaismas filtrs vai īpašas zilās gaismas brilles un pareizs apgaismojums var būtiski uzlabot acu labsajūtu. Mēs nevaram izvairīties no ekrāniem, bet mēs varam parūpēties par acīm laicīgi, lai novērstu problēmu rašanos nākotnē. Tāpat rūpīgi ir jāpārdomā tie ierīču lietošanas paradumi, ko varam ietekmēt. Īpaši tas ir jāņem vērā cilvēkiem, kuri darba dienu pavada pie ekrāniem – vakara laiks ir jāpavada pēc iespējas mazāk, patērējot saturu ierīcēs. Dienas laikā vēlams ik pa brīdim atpūtināt acis un izmēģināt vingrinājumus acu labsajūtai – veicot regulārus vingrinājumus, iespējams uzlabot acu muskuļu elastību un mazināt acu nogurumu, tādējādi rūpējoties par acu veselību ilgtermiņā.
Izcils palīgs acu atbalstam digitālajā laikmetā ir VIZEO kapsulas. Tās ir radītas, lai rūpētos par acu labsajūtu, palīdzot mazināt nogurumu un saglabāt skaidru redzi palielinātas slodzes apstākļos. VIZEO kapsulas ir radītas, lai sniegtu atbalstu pie ekrāniem nogurušām acīm – to sastāvā ir karotinoīdu komplekss ar luteīnu, zeaksantīnu un beta karotīnu, augstas koncentrācijas melleņu ekstrakts, kā arī cinks un B2 vitamīns.
Mūsu miega laiku sākt nozagt laiks ierīcēs. Tas ir signāls, ka acu labsajūtas profilaksei ir jābūt prioritātei, nevis kam tādam, kam pievēršam uzmanību tikai tad, kad saskaramies ar kādiem simptomiem vai problēmām.
Atsauces:
[1] Delfi, tiešsaistē veikta anonīma aptauja (1909 respondenti), Latvija, Janvāris 2026.
[2] Coutrot A, Lazar AS, Richards M, Manley E, Wiener JM, Dalton RC, Hornberger M, Spiers HJ. Reported sleep duration reveals segmentation of the adult life-course into three phases. Nat Commun. 2022
[3] Haghani M, Abbasi S, Abdoli L, Shams SF, Baha'addini Baigy Zarandi BF, Shokrpour N, Jahromizadeh A, Mortazavi SA, Mortazavi SMJ. Blue Light and Digital Screens Revisited: A New Look at Blue Light from the Vision Quality, Circadian Rhythm and Cognitive Functions Perspective. J Biomed Phys Eng. 2024
[4] Blazhkova, A., Czaja, M., Rehan, D., Rzym, K., Sitka, H. ., Solisch, S., Susłow, A., & Szczęsna, E. Blue light from screen and depression – A review. Polish Journal of Public Health, 2025
