Kā saprast, ka cilvēks noveco pareizi: ārsti nosauc 7 pazīmes
Runājot par novecošanu, pastāv daudzi faktori, kas palīdz dzīvot pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Tas neattiecas tikai uz fiziskajām aktivitātēm un dārzeņu lietošanu uzturā, lai gan arī tas ir svarīgs šī procesa elements, raksta "HuffPost".
Pēc geriatres Parulas Gojalas domām, laba novecošana sastāv no trim atšķirīgām sastāvdaļām. "Šīs kategorijas ir fiziskā veselība, emocionālā saikne un psihiskā labklājība," viņa norāda.
Ārsti uzsver, ka pastāv daudzi ieradumi, kas veicina fizisko, emocionālo un garīgo veselību vecumdienās, kā arī ir skaidras pazīmes, kas liecina – cilvēks par sevi rūpējas pienācīgi.
Zemāk gerontologi dalās ar pazīmēm, kas liecina, ka cilvēks noveco labi.
1. Jūs veltāt laiku jaunu lietu apguvei
Jo vecāki kļūstam, jo mazāk mums ir iespēju apgūt jaunu informāciju, jo skolas laiks jau sen ir aiz muguras un daudzi cilvēki vairs nestrādā. Rakstā uzsvērts, ka mācīšanās iespējas kļūst ierobežotas tad, ja tās apzināti nemeklē.
Gojala mudina savus pacientus apgūt ko jaunu – tā var būt jauna spēle, fiziski vingrinājumi, svešvaloda vai mūzikas instruments. "Tas palīdz veidot jaunas neironu saiknes smadzenēs, ļaujot saglabāt kognitīvo spēku," skaidro geriatre.
2. Jūs atklāti runājat par savām vajadzībām
Čikāgas Raša Universitātes Medicīnas centra kopienas sociālā darba un veselības aprūpes viceprezidents Robins Goldens skaidro, ka izplatītā vecuma diskriminācija bieži liek cilvēkiem justies kā nastai vai kļūt "neredzamiem".
Viņš norāda, ka tādēļ cilvēki nereti cieš klusībā. Tāpēc spēja dalīties savās domās un vajadzībās ar ģimeni un draugiem ir laba zīme. Goldens piebilst, ka par depresiju vai trauksmi noteikti jāinformē arī ārsts. Nereti valda uzskats, ka noteiktā vecumā šāds stāvoklis ir "normāls", taču tas neatbilst patiesībai.
3. Jums ir kopiena
Vientulība un sociālā izolācija ir kļuvusi par nopietnu problēmu – tik ļoti, ka ASV galvenais ķirurgs ir pasludinājis izolācijas un vientulības epidēmiju visā valstī.
"Kā zināms, Covid-19 pandēmijas laikā tas kļuva īpaši aktuāli. Mūsu gados vecāko pacientu vidū bija vērojama ievērojama sociālā izolācija, jo viņi bija spiesti palikt mājās," norāda Gojala.
Viņa skaidro, ka, lai cīnītos ar vientulības un izolācijas sajūtu, ir svarīgi stiprināt savas sociālās saites – ar draugiem, ģimeni, draudzes grupu vai plašāku kopienu.
Tā var būt jebkāda veida iesaiste: sākot no brīvprātīgā darba vietējā pārtikas bankā līdz palīdzībai kaimiņu bērnam apgūt lasīšanu.
Čikāgas "Northwestern Medicine" gerontoloģijas nodaļas vadītāja Lī Lindkvista piebilst, ka socializēšanās labvēlīgi ietekmē arī smadzeņu veselību.
"Mēs uzskatām smadzenes par muskuli – ja visu dienu sēžat telpā ar četrām sienām un ar nevienu nerunājat, tas gandrīz līdzinās atrašanās pansionātā," norāda Lindkvista.
Viņa iesaka uzturēt kontaktus klātienē, sociālajos tīklos, sarunājoties pa telefonu vai pat apmeklējot, piemēram, grāmatu klubu.
4. Fiziskā veselība ir jūsu prioritāte
Rakstā uzsvērts, ka sabalansēts uzturs un fiziskās aktivitātes ir svarīgas visa mūža garumā, tostarp arī gados vecākiem cilvēkiem.
Gojala saviem pacientiem iesaka ievērot veselīgu uzturu, kas bagāts ar augļiem un dārzeņiem un apvieno Vidusjūras diētu ar DASH diētu (hipertensijas profilaksei paredzētu uztura plānu – red. piez.). Viņa piebilst, ka ikdienā svarīgi uzņemt arī pietiekamu daudzumu ūdens.
Vidusjūras diēta ir plaši pētīts uztura modelis, kas ietver pilngraudu produktus, veselīgos taukus, liesu gaļu un augu valsts produktus. Savukārt DASH diētas pamatā ir samazināts nātrija jeb sāls patēriņš, kas īpaši ieteicams cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu.
5. Jūs darāt to, kas jums sagādā prieku
Izdevums norāda, ka ir nereāli domāt, ka dzīves laikā nekad nesaskarsieties ar slimībām vai traumām, taču tas nenozīmē, ka nevarat darīt to, kas jums patīk – ceļot, apgūt jaunas receptes vai pavadīt laiku spēlēs ar ģimeni.
6. Jūs ar ārstu pārrunājat lietotos medikamentus
Rakstā norādīts, ka tas, ka ārsts kādu medikamentu ir izrakstījis, piemēram, 50 gadu vecumā, nenozīmē, ka tas būs tikpat efektīvs arī pēc 20, 30 vai 40 gadiem.
"Bieži vien mēs lietojam vairāk medikamentu, nekā patiesībā ir nepieciešams. Jūsu ķermenis nepārtraukti mainās, un iespējams, ka tam vairs nav vajadzīgas konkrētas zāles," uzsver Lindkvista.
7. Jums ir plāni
Ir svarīgi pārrunāt ar ģimeni un draugiem, kādas ir jūsu vēlmes gadījumā, ja nonākat slimnīcā, piedzīvojat kritienu vai zaudējat atmiņu. Tas palīdz tuviniekiem būt gataviem neparedzētām un stresainām situācijām.
"Vēl viena lieta, par ko es vienmēr atgādinu cilvēkiem, ir nepieciešamība plānot iepriekš. Lai arī mēs visi vēlamies nodzīvot ilgu, veselīgu un laimīgu dzīvi, pastāv liela iespēja, ka kādā brīdī būs nepieciešama hospitalizācija vai papildu aprūpe mājās," skaidro Lindkvista.
Viņš uzsver, ka šāda plānošana ļauj nodrošināt, ka, novecojot, jūsu viedoklis tiek uzklausīts un lēmumus jūsu vietā nepieņem citi.
