Vecmāte Ilze Būmane: man patīk strādāt ar cilvēkiem
Liepājas Reģionālajā slimnīcā ieviestā vecmāšu vadītā grūtnieču aprūpe piedāvā uzticībā un cieņpilnā komunikācijā balstītu, zema riska grūtniecēm piemērotu modeli, kurā vecmāte Ilze Būmane kļūst par sievietes galveno atbalstu no gaidību sākuma līdz pēcdzemdību laikam. Personiska pieeja, skaidras sarunas un pastāvīgs atbalsts palīdz topošajām māmiņām justies droši, mierīgi un sagatavoti.
Vecmāšu vadīta grūtnieču aprūpe Liepājas Reģionālajā slimnīcā ir salīdzinoši jauns, bet pasaulē sen atzīts aprūpes modelis, kas balstās uzticībā un cieņpilnā attieksmē pret sievieti. Šo pieeju ikdienā īsteno arī Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmāte Ilze Būmane, kurai rūpes par cilvēkiem nav tikai profesija, bet dzīves izvēle.
“Man patīk, ka es pati varu vadīt grūtniecības novērošanu – rakstīt nosūtījumus, izrakstīt dekrēta lapas. Tas dod gan atbildību, gan profesionālu piepildījumu,” saka Ilze.
Pašlaik Ilzes aprūpē ir ap divdesmit grūtniecēm. Pirms sieviete nonāk vecmātes uzskaitē, ārsts izvērtē grūtniecības norisi, nosakot, vai tā ir fizioloģiski noritoša jeb zema riska grūtniecība. “Sievietēm, kurām grūtniecība norit bez sarežģījumiem, nav nepieciešams bieži tikties ar ārstu,” skaidro vecmāte. “Šīs sievietes ar ārstu tiekas vienu reizi, bet visu pārējo laiku mēs strādājam kopā – runājam, skaidrojam, gatavojamies.”
Un tieši saruna ir vecmāšu vadītās aprūpes centrā. Sievietes visbiežāk jautā par dzemdībām – par to sākšanos, norisi, dzemdību ierosināšanu. “Dzemdības ir kulminācija visam grūtniecības laikam, tāpēc jautājumu ir daudz,” stāsta Ilze. Taču ne mazāk nozīmīgs ir arī pēcdzemdību periods. “Es vienmēr cenšos runāt arī par zīdīšanu un pēcdzemdību laiku, jo tas var būt pat izaicinošāks nekā pašas dzemdības.”
Ilze uzsver, ka sievietēm svarīgi ir tas, ka viņas vecmātei var uzdot jebkuru jautājumu un saņemt atbildi. “Es vienmēr arī jautāju – vai ir kas tāds, ko viņas gribētos pārrunāt ar ārstu. Un gandrīz vienmēr atbilde ir – nē, visu var izrunāt ar vecmāti.” Viņa smaida, sakot, ka viņas grūtnieces ir mierīgas. “Ja visu izstāsta un paskaidro, miers atnāk pats. Ja nav komunikācijas, tad rodas neziņa un satraukums.” Pirmajai vizītei Ilze velta aptuveni stundu, atkārtotajām – vismaz pusstundu, taču bieži sarunas ievelkas ilgāk. “Īpaši grūtniecības beigās – tad jautājumu ir daudz.” Daudz tiek skaidrots arī par analīzēm – kāpēc tās nepieciešamas, cik bieži un ko tās parāda.
Svarīga Ilzes darba daļa ir sievietes uzklausīšana un savstarpējās izpratnes veidošana. “Es vienmēr atgādinu – grūtniecība nav slimība. Tā ir fizioloģiska norise. Sievietes ķermenis mainās, parādās nogurums, muguras sāpes, tūska, un tas ir normāli.” Īpaši būtiski tas ir sievietēm, kurām gaidības ir pirmās. “Ja es to izstāstu iepriekš, tad, sastopoties ar šiem simptomiem, viņas nesatraucas.”
Par vecmāti Ilze nolēma kļūt jau pamatskolā. “Tas bija apzināts lēmums – es mērķtiecīgi gāju uz šo profesiju.” Gandarījumu viņai sniedz iespēja palīdzēt. “Man patīk rūpēties par cilvēkiem. Dzemdībās tas reizēm ir grūti – tu esi līdzās brīdī, kad otrs cilvēks cieš sāpes, bet tajā pašā laikā tas ir arī ļoti skaists mirklis.”
Īpašs prieks ir satikt sievietes pēcdzemdību vizītēs. “Kad viņa stāsta, ka viss izdevās, ka viņa pati ar sevi lepojas, tad es saprotu – tas, ko darījām grūtniecības laikā, bija vērtīgi.” Ilze piebilst, ka šīs sarunas viņu iedvesmo arī profesionāli. “Ja sieviete saka – man iepriekš neviens to nebija pateicis –, es to piefiksēju un nododu tālāk citām grūtniecēm.”
Savā darbā Ilze cenšas ieraudzīt sievieti kopumā. “Ne tikai medicīniskos rādītājus, bet arī viņas dzīvesveidu, ģimeni, pieredzi.”
Mieru un līdzsvaru viņai palīdz saglabāt ticība, ģimenes atbalsts, daba un fotografēšana. “Arī pieredze – vienpadsmit darba gadi dod drošības sajūtu. Un kolēģi. Tas viss ļauj šo mieru nodot arī grūtniecēm,” saka Ilze.
Ilze sarunu noslēdz vienkārši un patiesi: “Man patīk strādāt ar cilvēkiem. Redzēt, kā sieviete mainās no grūtniecības sākuma līdz beigām, un pēc tam atnāk jau ar mazuli. Tas ir ļoti skaisti.”
