Gripas izplatība Latvijā strauji pieaug - kā pasargāt sevi pirmajās 24 stundās pēc simptomu izjušanas
Šobrīd gripas izplatība Latvijā turpina strauji pieaugt un saslimstība palielinās visās vecuma grupās. Gripa nereti sākas pēkšņi un mēdz progresēt strauji, tāpēc zināšanas par agrīnajiem simptomiem un pareizu rīcību pirmajās 24 stundās ir ļoti nozīmīgas – īpaši riska grupām un smagākas slimības gadījumā, jo šis laiks var būtiski ietekmēt slimības gaitu un atveseļošanās tempu.
Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, saslimstības intensitāte ir pieaugusi vairāk nekā 2,2 reizes. Gripas vīrusi tika atklāti 24,3% izmeklēto paraugu, kas raisa pamatotas bažas gan speciālistiem, gan sabiedrībai. Tā kā gripa nereti sākas pēkšņi un mēdz progresēt strauji, zināšanas par agrīnajiem simptomiem un rīcību ir īpaši nozīmīgas riska grupām un smagākas slimības gadījumā, jo tas var būtiski ietekmēt slimības gaitu un atveseļošanos.
Gripa parasti sākas daudz asāk nekā parasta saaukstēšanās, un pirmie simptomi parādās dažu stundu laikā. Temperatūra strauji paaugstinās, biežāk sasniedzot 38–39,5 grādus, bet atsevišķos gadījumos – arī augstāku. Vienlaikus rodas izteikti drebuļi, drudzis, stipras muskuļu un locītavu sāpes, nespēks un miegainība. Raksturīgas ir arī pieres un acu rajona galvassāpes, kam vēlāk var pievienoties iesnas un sauss klepus.
Parādoties šiem simptomiem, svarīgi palikt mājās un sazināties ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs stāvokļa smagumu.
Agrīnā stadijā nozīmīgi var būt gripas testi, kas palīdz apstiprināt diagnozi un ļauj ārstam laikus lemt par pretvīrusu terapijas nepieciešamību, kas ir visefektīvākā, ja uzsākta pirmajās 48 stundās.
Farmaceite Ksenija Lukjanova skaidro četrus būtiskākos soļus rīcībai pirmajās 24 stundās:
Miega režīms un atpūta. Imūnsistēma cīņā ar vīrusu patērē daudz enerģijas, tādēļ pietiekams miegs palīdz regulēt iekaisuma procesus un stiprināt aizsardzību. Būtiski ir atslēgties no darbiem un viedierīcēm, jo tas ļauj organismam efektīvāk vērst enerģiju cīņai ar vīrusu, mazinot komplikāciju, piemēram, pneimonijas risku. Ja valda nemiers, var izmantot magniju vai zāļu tējas ar baldriānu, pasifloru vai lavandu.
Šķidruma uzņemšana. Drudzis veicina strauju šķidruma zudumu, tāpēc saslimšanas laikā ieteicams uzņemt vismaz 2–2,5 litrus šķidruma dienā. Piemērotākie dzērieni ir tīrs ūdens, silts buljons, elektrolītu šķīdumi un zāļu tējas (ingvera, kumelīšu, piparmētru, liepziedu). Jāizvairās no kofeīnu saturošiem dzērieniem, jo tie pastiprina dehidratāciju.
Deguna gļotādas mitrināšana. Gripas sākumā gļotāda kļūst sausa un jutīga. Tās mitrināšana ar jūras ūdens izotonisko aerosolu vai fizioloģisko šķīdumu palīdz nostiprināt dabīgo aizsardzību un izvadīt vīrusus. Sausuma mazināšanai noder deguna eļļas un ziedes ar E vitamīnu vai smiltsērkšķu eļļu.
Simptomu mazināšana. Drudža un sāpju mazināšanai piemērots paracetamols vai ibuprofēns, kas samazina diskomfortu un enerģijas patēriņu. Imunitātes stiprināšanai noder C vitamīns. Sausam klepum ieteicami priedes pumpuri un fenhelis, bet mitram – efejas ekstrakts, timiāns vai alteja.
Eksperte norāda, ka biežākās kļūdas ir nepietiekams miegs un šķidruma daudzums, kā arī nepareiza medikamentu lietošana, piemēram, diennakts devu pārsniegšana. Farmaceite atgādina, ka gripas sezonai ieteicams gatavoties jau rudenī, uzņemot vitamīnus un stiprinot imunitāti.
