"Dakter, es visu dzīvi esmu sauļojies, redz - man viss kārtībā!" Dermatologs kliedē mītus par ādas vēzi
Vairākiem pacientiem radies uzskats, ka tad, ja viņi visu dzīvi sauļojušies - nekas slikts ar viņu ādu vairs nevar notikt. Tomēr šāds uzskats ir maldīgs, norāda ārsts dermatologs un biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.
"Biežs mīts, kas rodas pacientiem: “Visu dzīvi esmu sauļojies, redz, dakter – viss kārtībā!” Diemžēl vēzis var attīstīties vēlākā vecumā, pat pēc vairākiem gadu desmitiem. Turklāt, ja agrāk cilvēks bieži sauļojies vai guvis saules apdegumus, ilgtermiņā tas var novest pie audzēju veidošanās. Ja bērnībā tiek iemācīti saules aizsardzības principi – cepures, brilles, aizsargapģērbs, krēmi – tad pēc 20, 30 vai 40 gadiem sabiedrība būs veselīgāka un saslimstības līmenis – zemāks."
"Otrs mīts," norāda ārsts, "ir tāds, ka brūna, nosauļota āda ir veselīga. Patiesībā brūnais iedegums nav veselības pazīme, bet ādas aizsargreakcija pret saules starojumu".
Karls uzsver, ka globālā tendence liecina, ka gaišādaino cilvēku saslimstība ar ādas audzējiem palielinās, bet labā ziņa tajā visa esot, ka mirstība no ādas vēža samazinās. "Tas notiek pateicoties jaunajiem ārstniecības līdzekļiem, jo īpaši melanomas gadījumā, un arvien biežāk tiek diagnosticēti agrīni gadījumi, kurus iespējams pilnībā izārstēt. Vienlaikus gan pieaug arī vēlīni diagnosticēto gadījumu skaits," norāda Karls.
Kādas izmaiņas uz ādas jāparāda ārstam? Kādi ir kritēriji ādas vēža atpazīšanai?
"Pats galvenais, kā var atpazīt – uz ādas parādījies jauns ādas veidojums vai kāds esošais veidojums vai dzimumzīme ir mainījusies. Ja uz parādās jauns veidojums vai mainās esošais, noteikti jākonsultējas ar dermatologu."
"Aptuveni 80% melanomu rodas kā jauns veidojums, nevis no esošām dzimumzīmēm. Bazālo un plakanšūnu vēžiem nav priekšvēstnešu – tie attīstās no saules bojājumu rezultātā mainītām ādas šūnām (piemēram, aktīniskās keratozes). Lai uzraudzītu izmaiņas, vērtīgi ir fotografēt ādas virsmu – gan paša spēkiem, gan klīnikās, kur iespējams izveidot tā saucamo “veidojumu karti”."
Kam ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi?
"Riska grupā ir visi cilvēki, kuri guvuši saules apdegumus dzīves laikā. Ne tikai tie, kas mērķtiecīgi sauļojas, bet arī celtnieki, lauksaimnieki, ogu vācēji un citi, kas ilgstoši strādā saulē –. Arī cilvēki, kuri sava hobija dēļ uzturas saulē, piemēram, sportisti, piermājas dārziņu saimnieki. Ļoti augsts risks ir arī solāriju apmeklētājiem – pētījumi rāda, ka melanoma viņiem attīstās par 70% biežāk."
"Apdegumi bērnībā vai pusaudžu vecumā ir viens no nozīmīgākajiem melanomas riska faktoriem nākotnē. Katra atrašanās saulē rada DNS bojājumus. Organisms tos sākotnēji labo, bet apdegumu gadījumā rodas ilgstošas izmaiņas, kas “iegravējas” ādas atmiņā. Jo biežāki apdegumi, jo lielāks vēža risks."
Kad jāapmeklē dermatologs?
"Jebkuras izmaiņas uz ādas – jauns veidojums, krāsas vai formas maiņa – ir signāls apmeklēt speciālistu. Ja nekad nav veikta ādas pārbaude, vēlams to izdarīt, lai noteiktu individuālos riskus un uzraudzības biežumu."
"Ārsts lūgs novilkt apģērbu līdz apakšveļai, lai varētu veikt pilnu ādas apskati. Tiek izmantots dermatoskops – ierīce, kas ļauj aplūkot ādu 10x palielinājumā. Ja veidojums šķiet aizdomīgs, iespējams, tiks veikta biopsija – veidojuma izņemšana anestēzijā ar nosūtīšanu uz laboratoriju. Atkarībā no rezultātiem tiks lemts par tālāko ārstēšanu. Ieteicams sekot arī D vitamīna līmenim asinīs pirms un pēc vasaras."
Vai ādas vēzis vienmēr ir smaga slimība?
"Nē! Atšķirībā no iekšējo orgānu audzējiem, ādas vēzis ir redzams – tas ir tikai jāatpazīst. Agrīna diagnostika ļauj pilnībā izārstēt gan bazālo šūnu karcinomu, gan melanomu. Galvenā ārstēšanas metode – ķirurģiska veidojuma izņemšana. Papildus izmanto krioterapiju, lokālos medikamentus, staru terapiju, mērķterapiju vai imūnterapiju – atkarībā no audzēja veida un stadijas. Šīs metodes Latvijā ir pieejamas."
"Valsts līmenī būtu nepieciešamas investīcijas ārstu apmācībā – dermatologiem, ģimenes ārstiem – dermatoskopijas jomā. Tas izmaksātu ievērojami mazāk nekā viena pacienta ārstēšana vēlīnā stadijā. Otrs būtiskais virziens – sabiedrības izglītošana. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra kampaņa “Necepies! Izvēlies dzīvot!” bija lielisks piemērs – informējot par UV starojuma kaitīgumu, nepieciešamību pēc saules aizsardzības un agrīnu pazīmju atpazīšanu. Zinoša sabiedrība, kas prot pasargāt savu ādu, dos rezultātu."
Jāpiemin, ka šī gada 12. un 13 jūnijā Jūrmalā norisināsies konference "Dermatovenerologu dialogi 2025”, kas būs gada lielākais notikums dermatoveneroloģijā, jo pulcēs visu triju Baltijas valstu vadošos speciālistus. Konference sniegs iespēju apspriest aktuālas problēmas nozarē un tajā icili ārsti un citi nozares speciālisti dalīsies savā pieredzē.
