Zinātnieki pārsteigti secina, kā lētais aspirīns ietekmē vēža šūnas
Zinātnieki uzskata, ka ir atklājuši, ka lētais pretsāpju līdzeklis aspirīns var apturēt vēža izplatību. Eksperimenti ar dzīvniekiem pierādījuši, ka šīs zāles uzlabo imūnsistēmas spēju cīnīties ar vēzi, raksta BBC.
Kembridžas universitātes komanda stāsta, ka tas bija aizraujošs un negaidīts atklājums, un cer, ka nākotnē šīs zāles varētu tikt dotas vēža slimniekiem. Tomēr šodien tie ir tikai pieņēmumi, kas balstīti uz līdz šim veiktajiem pētījumiem ar dzīvniekiem, tāpēc vēža slimniekiem patvaļīgi lietot aspirīnu nav ieteicams. Aspirīna lietošana parasti tiek saistīta ar noteiktiem riskiem, un pētījumi joprojām mēģina noskaidrot, kuri pacienti no tā var gūt vislielāko labumu.
Bet kā tas iespējams? Jaunākie pētījumi ir saistīti ar vēža izplatības specifiku. Viena šūna, atraujoties no primārā audzēja, mēģina izplatīties uz citām ķermeņa daļām kā vēja sūtīta sēkla, uzsākot metastāžu procesu, kas būtiski pasliktina pacienta stāvokli un pat draud ar nāvi. Daļa no mūsu imūnsistēmas – baltās asins šūnas, ko sauc par T šūnām – var iebrukt un apturēt slimības izplatīšanos, kad vēzis mēģina nostiprināties. Tomēr pētījums parādīja, ka cita asins daļa – trombocīti, kas parasti aptur asiņošanu – nomāc T-šūnas un neļauj tām iznīcināt vēzi.
Aspirīns izjauc trombocītu darbību un novērš to ietekmi uz T šūnām, tādējādi ļaujot organismam efektīvāk cīnīties ar slimību. Pētījumi liecina, ka aspirīns darbojas pārsteidzoši labi. Profesors Rahuls Roychoudhuri no Kembridžas universitātes saka: "Pētījums liecina, ka aspirīnam ir pārsteidzoša iedarbība — tas var palīdzēt imūnsistēmai atpazīt un iznīcināt metastāzes vēža šūnas."
Tiek uzskatīts, ka šīs zāles vislabāk darbojas, ja vēzis tiek konstatēts agri, un to var lietot pēc ārstēšanas, piemēram, operācijas, lai palīdzētu imūnsistēmai "atrast" vēža šūnas, kas ir izplatījušās. Lai gan pētījuma dati patlaban ir cerīgi, zinātnieki joprojām mudina cilvēkus, kurus skāris vēzis, nelietot aspirīnu patvaļīgi. Pētnieki teic, ka šis pētījums ir devis "trūkstošu mīklas daļu", lai izprastu, kā darbojas aspirīns, taču joprojām ir neatbildēti jautājumi.
Jāuzsver, ka aspirīns var izraisīt bīstamu iekšēju asiņošanu un rada insulta risku, tāpēc pirms tā lietošanas rūpīgi jāizvērtē katra pacienta stāvoklis individuāli. Tāpat nav skaidrs, vai iepriekšminētās pozitīvās tendences būtu novērojamas visu vēža veidu vai tikai dažu vēža veidu ārstēšanā. Zinātnieki norāda, ka pētījuma rezultāti ir ļoti svarīgi, jo tie palīdzēs noskaidrot, kuri pacienti ar vēža diagnozi varētu gūt labumu no aspirīna.
Interesanti, ka pie atklājuma, kas publicēts žurnālā Nature, ir nonākts nejauši, jo zinātnieki neplānoja pētīt aspirīnu. Kembridžas komanda pētīja, kā imūnsistēma reaģē uz vēzi, kad tas izplatās. Viņi izmantoja ģenētiski modificētas peles un atklāja, ka tām, kurām nebija noteikta ģenētisko instrukciju kopuma, bija mazāka iespēja saslimt ar metastātisku vēzi.
Turpmākie pētījumi atklāja, kā T šūnas tika nomāktas, un tas sāka sakrist ar to, kā aspirīns darbojas organismā. Ārsts, kurš veica izmeklējumu, teica, ka šis ir bijis "Eureka" brīdis. Doktors Jie Jangs, kurš veica pētījumu, sacīja: "Tas bija pilnīgi negaidīts atklājums, kas pagrieza pētījumu pavisam citā virzienā, nekā bija paredzēts."
