Zāļu pieejamība X stundā: aptiekas un farmaceiti ceļ trauksmi, Veselības ministrija mierina

Latvijā ir trīs zāļu rezervju veidošanas līmeņi: individuālais, iestāžu līmenis un valsts materiālās rezerves. Pērnvasar valdība piešķīra 1,5 miljonus eiro, lai nodrošinātu veselības nozares pirmās nepieciešamības preču iegādi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veic valsts materiālo rezervju papildināšanu. Tāpat šāds finansējums valsts materiālo rezervju papildināšanai un atjaunošanai ir plānots arī šogad un turpmākajiem trim gadiem.

Pirmais līmenis: 72 stundu soma

Ieteikumi iedzīvotājiem par izdzīvošanu 72 stundu laikā bez ēdiena un ūdens iekļauj arī medikamentus. Svarīgi ir izveidot personīgu medikamentu rezerves, kas atbilst ģimenes vajadzībām, tostarp pretsāpju līdzekļi, pārsienamie materiāli, medikamenti pret vēdera problēmām, dezinfekcijas līdzekļi un, protams, specifiski medikamenti, piemēram, asinsspiedienam vai insulīns. Ir svarīgi, lai recepšu zāles vienmēr būtu pieejamas vismaz divām nedēļām uz priekšu, tādēļ ieteicams iepriekš sazināties ar ģimenes ārstu un izveidot sarakstu ar nepieciešamajām zālēm, lai tās varētu sagatavot “72 stundu somai”.

Plāns kritisko medikamentu nodrošināšanai

Latvijā ir izstrādāts kritisko medikamentu saraksts, no kurā iekļautajām 166 zālēm mēs paši uz vietas Latvijā X stundā varētu saražot tikai piektdaļu (lielākie ražotāji - “Grindeks” un “Olpha” (agrāk - “Olainfarm”)). Tas nozīmē, ka, ja piegādes no ārpuses būs ierobežotas, esošās ražošanas jaudas nespēs apmierināt pieprasījumu. Papildus tam ir arī hroniski pacienti, kuri lieto specifiskus medikamentus ilgtermiņā. Veselības ministrija uzsver, ka šai ziņā ir nepieciešams Eiropas Savienības atbalsts, jo vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu zāļu pieejamību. Jau pagājušā gada rudenī Veselības ministrijā norisinājās sanāksme ar farmācijas nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu aktualitātes kritisko zāļu un nepieciešamo resursu nodrošinājuma jautājumus.

Tomēr veselības nozares (farmācijas un aptieku biznesa) pārstāvji “Kas Jauns Avīzei” norādīja, ka šobrīd valsts mēroga medikamentu krājumi krīzes situācijām nav izveidoti un arī jēdzīgs plāns, kā to izdarīt nepastāv. Ir tikai mazāki krājumi slimnīcās un aptiekās, bet tie nespēj nodrošināt nepieciešamo apjomu. Veselības ministrijā gan norāda, ka tik traki nav.

Farmaceiti informācijas vakuumā

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute “Kas Jauns Avīzei” teica, ka farmācijas nozare joprojām ir neskaidrībā par to, kā aptiekas un farmaceiti tiks iekļauti krīzes plānos. Tāpat ir neskaidrības par zāļu piegādes nodrošinājumu, jo, piemēram, specifiskas zāles parasti ir pieejamas tikai konkrētās zāļu lieltirgotavās. Farmaceiti arī uzsver, ka reālā situācija krīzē var ļoti atšķirties no ieplānotā. Viens no piemēriem ir Ukrainas pieredze pirmajās dienās pēc kara sākuma, kad zāļu piegāde bija būtiski ierobežota, kad reālā situācija var būt ļoti atšķirīga no ieplānotā: “Tomēr labāk, ja kādi plāni ir vispār. Patreiz esam informācijas vakuumā. Pēc vispārējas informācijas - zāļu krājumi katrā aptiekā mēdz būt atšķirīgi, vidēji, pēc farmaceitu paustā, nedēļām divām. Bet - tas būs ļoti individuāli, atkarīgs no aptiekas atrašanās vietas, vai tuvumā atrodas arī kāda ārstu prakse vai sociālās aprūpes centrs un citiem apstākļiem.”

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētājas Agneses Ritenes vārdi apstiprina šo neskaidrību – aptiekām līdz šim nav bijusi informācija vai ir plāns apdraudējuma vai krīzes situācijās, kā šādā gadījumā rīkoties. Viņa “Kas Jauns Avīzei” norādīja, ka zāļu un citu preču krājums aptiekās ir vidēji 10–14 dienu patēriņam, bet specifiskas zāles ir pieejamas tikai konkrētās zāļu lieltirgotavās. Aptiekām nav iespēju nodrošināt lielus krājumus: “Ja kaut kādu iemeslu dēļ piegādātājs zāles nevar atvest, tad veidojas zāļu piegādes pārrāvums. Dārgas zāles aptieka savos krājumos netur, jo tas prasa lielus finansiālus ieguldījumus un to nav iespējams nodrošināt finansiālu apsvērumu dēļ. Noteikti aicinātu pacientus nodrošināties ar sev vajadzīgo zāļu krājumu, savlaicīgi tās arī pasūtīt aptiekā.”

Latvijas Zāļu apgādes asociācijā “Kas Jauns Avīzei” teica: “Šobrīd Latvijā nav izstrādāts visaptverošs plāns par zāļu rezervēm krīzes situācijām. Valsts ir izdevusi norādījumus slimnīcām veidot krājumus, taču nav skaidrības par to, kā tiks nodrošināti medikamenti iedzīvotājiem, īpaši attālākajos reģionos. Farmaceiti pauž bažas par šo jautājumu, norādot, ka valsts sistēma, kas nodrošinātu medikamentu pieejamību krīzes apstākļos, vēl nav izveidota.”

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja – Dombrovska “Kas Jauns Avīzei” pauda: “Pašlaik nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu medikamentu pieejamību ārkārtas situācijās. Esošā zāļu apgādes sistēma ir sekmīgi darbojusies ikdienas apstākļos un ar savu iniciatīvu valstij palīdzējusi nodrošināt zāļu un medicīnas ierīču apgādi arī ārkārtas situācijās, piemēram, Covid pandēmijā. Tomēr  akūti trūkst skaidras valsts sistēmas, kur katram posmam būtu noteiktas lomas un atbildība krīzes gadījumā.

Arī šosezon vairākkārt esam piedzīvojuši situācijas, kad pacientiem nepieciešamās zāles nav pieejamas. Tirgus izpētes kompānijas “Norstat” aptauja rāda, ka katrs trešais ārsts un farmaceits vismaz vienu reizi mēnesī saskaras ar medikamentu trūkumu. Valsts izveidota zāļu rezervju sistēma būtu viens no iespējamiem soļiem, kā šo problēmu risināt. Diemžēl jaunā zāļu reforma neuzlabo medikamentu fizisko pieejamību – drīzāk tā  vēl vairāk nostiprina starptautisko zāļu ražotāju ietekmi un ierobežo vietējo uzņēmumu iespējas veidot krājumus. Lai gan darbs formāli notiek, temps ir pārāk gauss, un 12 mēnešos ir paveikts maz. Ja šodien, pēc nedēļas vai mēneša Latvijā iestātos ārkārtas situācija, liela daļa pacientu, visticamāk, paliktu bez nepieciešamajiem medikamentiem.”

"Iedzīvotāji nepasargāti no bezzāļu situācijām"

Domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” pārstāve Sandra Zilberta “Kas Jauns Avīzei” pauda domnīcas redzējumu: “Pašlaik valsts ir norūpējusies (un tā ir adekvāta rīcība) par medikamentu rezervēm armijas, katastrofu medicīnas un slimnīcu vajadzībām, taču neviens no šiem nesasniegs iedzīvotāju, piemēram, hronisko slimību pacientus attālākos valsts reģionos, kamēr vēl viņi nav kļuvuši par krīzes upuriem. Tomēr krīze, kaut lokāla, ietekmēs katru cilvēku Latvijā, ievainojamākos vispirms: hronisko slimību pacientus, cilvēkus ar invaliditāti, bērnus un seniorus. Tas ir izaicinājums, kas jārisina. Līdz šim farmācijas nozarē nav identificējama plāna, kādā veidā iedzīvotāji krīzē saņems medikamentus, kurš tos uzkrās un kurš par to maksās. Tas ir izaicinājums, kas ir jārisina.”

Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Farmācijas studiju programmas direktore Dr .pharm. Zane Dzirkale “Kas Jauns Avīzei” norādīja: “Cik zināms, pie tā tiek strādāts. Taču konkrēta, centralizēta rīcības algoritma, uz ko varētu paļauties katrs iedzīvotājs, šķiet, ka šobrīd nav.”

Bet NMPD direktore Liene Cipule “Kas Jauns Avīzei” sacīja: “Latvijā pastāv regulējums par ārstniecības iestāžu, kas nodrošina NMPD un stacionāro palīdzību, pienākumu veidot un glabāt zāles, medicīniskās preces un citus NMPD nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus 2-3 mēnešiem savas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Papildus šiem resursiem ārstniecības iestādes var veidot specifiski noteiktiem riskiem paredzētu resursu kopumu, tostarp nodrošinājumu militāra rakstura notikumiem vai hibrīdapdraudējumiem ar daudz cietušajiem.”

Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča “Kas Jauns Avīzei” uzsvēra: “Šobrīd Veselības ministrijas izstrādātais plāns uzskatāms par nepilnvērtīgu un nepilnīgu, jo neietver vismaz vienu būtisku sadaļu - iedzīvotāju pasargāšanu no bezzāļu situācijām. Ministrija nav piedāvājusi plānu un idejas, kādā veidā iedzīvotājiem saņemt medikamentus. Šobrīd mēs nerunājam par zāļu rezervēm iedzīvotājiem teju vispār - lielākā problēma Eiropā ir medikamentu trūkums, ko, prasmīgi veidojot zāļu rezervju sistēmu, arī varētu veiksmīgi risināt - te ievietojot, te patērējot no izveidotajiem krājumiem (un papildinot atpakaļ pirmajā izdevīgajā brīdī) nepieciešamos iedzīvotājiem trūkstošos medikamentus, kā tas jau veiksmīgi noticis Igaunijā.”

Veselības ministrija: "Plāns ir gatavs"

Tikmēr Veselības ministrijā teic, ka strādā pie plāniem, lai uzlabotu zāļu pieejamību krīzes situācijās, un, ka viss nemaz tik traki neesot. “Kas Jauns Avīze” iztaujāja Veselības ministrijas valsts sekretāri Agnesi Vaļulieni.

- Ko atbildēsiet farmācijas nozarē un aptieku biznesā strādājošo kritikas gūzmai par valsts nespēju nodrošināt medikamentus X stundai?

- Ja runājam par gatavību krīzes situācijai - lielākai vai mazākai, jāteic, ka kaut kādos mirkļos kādam informācijas apjomam ir ierobežota pieejamība, līdz ar to ne ar visu informāciju mēs vienmēr dalīsimies publiski, bet varu apliecināt, ka esam tikušies gan ar lieltirgotājiem, gan ar mūsu ražotājiem  un dalījušies arī ar ierobežotas pieejamības informāciju, protams, tiktāl, cik mēs to drīkstam sniegt. Ir vairākas pieejamās sistēmas, kas ļauj sagatavoties krīzei.

- Kādi tieši plāni ir izstrādāti, lai nodrošinātu zāļu pieejamību krīzes situācijās? Vai varam būt droši, ka zāles nepieciešamības gadījumā būs pieejamas?

- Pirmām kārtām jānorāda, ka mums ir izveidota medikamentu uzkrājumu sistēma. Valsts nodrošina trīs mēnešu medikamentu rezerves katrā stacionārajā ārstniecības iestādē. Šīs rezerves tiek veidotas, ņemot vērā konkrētās iestādes vajadzības, un, protams, ir arī valsts materiālās rezerves. Šīs rezerves tiek izmantotas un papildinātas, lai nodrošinātu, ka piegādes ir pieejamas, kad tās ir nepieciešamas.

- Bet kā ar īpašiem pacientiem, kuriem ir nepieciešamas visas dzīves laikā lietojamas zāles? Ko darīt, ja viņiem pēkšņi nav piekļuves pie nepieciešamā medikamenta un ārsta, kas viņam izraksta recepti?

- Mēs ļoti bieži atkārtojam, ka katram iedzīvotājam ir jābūt atbildībai par savu medikamentu uzkrājumu, īpaši, ja viņi lieto hroniskas slimības ārstēšanai nepieciešamos medikamentus. Tomēr, ja notiek kāda krīze, piemēram, evakuācija vai pārvietošanās uz citu reģionu, valsts ir sagatavojusi struktūru, lai palīdzētu. Mums ir ārstniecības personāls visos Latvijas reģionos, un ārsti būs pieejami, lai palīdzētu pacientiem, kuriem nepieciešama īpaša ārstēšana.

- Ja runājam par krīzes situācijām, piemēram, dabas katastrofām vai citiem apdraudējumiem, vai būs nodrošināta piekļuve medikamentiem visās vietās, arī attālos valsts rajonos?

- Jā, šādas situācijas ir paredzētas. Ir izstrādāta sistēma, kur katrā pašvaldībā ir civilās aizsardzības komisijas, kas sadarbojas ar vietējām iestādēm. Tāpat ir izveidots tīkls, kas ļauj cilvēkiem piekļūt pamata precēm, tostarp medikamentiem, vienā vietā, lai viņiem nebūtu jāmeklē aptiekas vai slimnīcas dažādās vietās. Tātad, ja krīzes situācijā cilvēki tiek pārvietoti uz citiem reģioniem, viņi varēs saņemt nepieciešamos medikamentus un pakalpojumus vietējā punktā.

- Vai šis plāns ir gatavs un realizējams jau tuvākajā nākotnē?

- Jā, plāns jau ir gatavs. Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai to pilnveidotu un padarītu praktiski realizējamu. Tas ietver arī sadarbību ar dažādiem resoriem, piemēram, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijām. Viss šis darbs notiek, lai nodrošinātu, ka zāles un citi nepieciešamie resursi būs pieejami jebkurā krīzes situācijā.

P.S. Jāuzsver, ka plāns ar medikamentu nodrošināšanu krīzes gadījumā jeb X stundā ir ierobežotas pieejamības informācija jeb slepens, un Veselības ministrijā publiski neatklāja, kādi “kritiskie medikamenti” tajā ir iekļauti un kur tieši glabājas valsts materiālās rezerves. Tāpat visas šī plāna nianses netiek atklātas arī farmācijas biznesa pārstāvjiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Zāļu pieejamība X stundā: aptiekas un farmaceiti ceļ trauksmi, Veselības ministrija mierina” saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.