Kāpēc dusmas nav jāapslāpē? Psihologi skaidro to pozitīvo ietekmi
Ilgstošas un nekontrolētas dusmas var atstāt būtiskas sekas ne tikai uz emocionālo, bet arī fizisko veselību. Ko darīt ar dusmām, pētīts žurnāla "100 Labi Padomi Par Veselību" jaunākajā numurā.
Skaidro Inga Bitēna, sertificēta, apmācīttiesīga mākslas terapeite, Minesotas programmas grupas vadītāja slimnīcā “Ģintermuiža”, RSU docētāja, grupas psihoterapeite apmācībā.
Mūsdienu neirobiologs Roberts Sapolskis (Robert Sapolsky), kurš pēta stresa ietekmi uz cilvēka ķermeni, uzsver, ka, lai gan dusmas ir evolūcijas laikā izveidots aizsardzības mehānisms, tās var kļūt kaitīgas mūsdienu dzīvē, kur īslaicīgi draudi ir daudz retāki. Viņš norāda, ka pastāvīgs stress, ko izraisa bieža dusmu izpausme, var nopietni kaitēt ķermenim un novest pie hroniskām veselības problēmām, piemēram, paaugstināta asinsspiediena, sirds un asinsvadu slimībām un pat depresijas. Sapolskis atzīst, ka ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis, kas rodas no regulāra dusmu uzliesmojuma, novājina imūnsistēmu, padarot cilvēkus jutīgākus pret slimībām un samazinot spēju atjaunoties pēc fiziskām saslimšanām. “Hroniskas dusmas ir kā iekšēja saindēšanās – tās pastāvīgi aktivizē stresa mehānismus, radot milzīgu slodzi ķermenim,” viņš saka.
Savā darbā ar cilvēkiem, kuri cīnās ar atkarībām, es bieži redzu, kā neizprastas un apspiestas dusmas ietekmē viņu dzīvi. Daudzi no šiem cilvēkiem bērnībā ir piedzīvojuši emocionālu vardarbību, nolaidību vai traumējošus notikumus, kas viņiem liedza iespēju izprast un izteikt savas emocijas. Šādi cilvēki nereti izjūt dziļas dusmas pret pagātnes notikumiem, kam bieži vien pievienojas kauns vai vainas izjūta par šīm emocijām. Vielu lietošana šajā kontekstā kļūst par veidu, kā samazināt šo emocionālo smagumu.
Starptautiski pazīstamais kanādiešu ārsts, psihoterapeits Gabors Matē (Gabor Maté) savos darbos uzsver, ka veselīga dusmu pārvaldība prasa spēju atklāti saskarties ar pagātnes traumām un pieņemt savas emocijas. Tikai tad, kad cilvēks iemācās pazīt un izteikt dusmas veselīgā veidā, viņš spēj dzīvot pilnvērtīgāk un veidot harmoniskas attiecības gan ar sevi, gan citiem. “Kad cilvēki apspiež dusmas, viņi apspiež arī savu vitalitāti un dzīves enerģiju,” raksta ārsts.
Regulāras dusmu epizodes var sarežģīt attiecības, jo cilvēki, kas nespēj tās pārvaldīt, bieži rada sociālu spriedzi, kas var novest pie vientulības. Ja šādas dusmas ignorē, tas atstāj negatīvu nospiedumu uz fizisko un emocionālo labsajūtu.
Pēc nīderlandiešu psihiatra un pētnieka Besela van der Kolka (Bessel van der Kolk) domām, dusmas var būt arī signāls, ka cilvēks vēlas atgūt kontroli pār savu dzīvi. Strādājot ar dusmām, tiek atjaunota spēja justies spēcīgam un pilnībā dzīvot savu dzīvi, nevis būt paralizētam vai ļaut traumām sevi kontrolēt. “Kad cilvēks apgūst spēju pārvaldīt savas dusmas, viņš atgūst arī spēju brīvi un pilnvērtīgi piedzīvot dzīvi,” saka van der Kolks.
Svarīgi apmierināt vajadzības un nepārkāpt robežas
Dusmas bieži rodas, netiekot apmierinātām mūsu vajadzībām vai pārkāpjot mūsu robežas.
Vajadzības ir mūsu pamatprasības, kas nepieciešamas emocionālajai, fiziskajai un psiholoģiskajai labklājībai. Kad tās tiek ignorētas, mēs izjūtam diskomfortu un spriedzi, kas nereti pāraug dusmās. Vajadzība, piemēram, ir atpūta pēc saspringtas dienas vai partnera emocionālais atbalsts pēc grūtas sarunas, vai brīvība pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
Robežas pasargā šīs vajadzības, norādot citiem, kas mums ir pieņemams un kas ne. Tās ir nepieciešamas veselīgām attiecībām un palīdz izvairīties no pārmērīgas neapmierinātības vai iekšēja konflikta. Robežu piemēri varētu būt, piemēram, šādi: “Es šobrīd nevaru runāt, jo man vajadzīga atpūta” vai “Es nepieņemu, ka mani pārtrauc sarunā.”
Ja savas vajadzības un robežas nav skaidras, var rasties izjūta, ka dzīvojam pastāvīgā konfliktā, piemēram: “Kāpēc es neko nepateicu?”
Lai tas nenotiktu, ir svarīgi apzināties savas vajadzības un robežas un iemācīties tās skaidri izteikt.
Atcerieties! Izprotot savas vajadzības un nosakot robežas, dusmas var kļūt par konstruktīvu signālu, kas palīdz pasargāt sevi, nevis destruktīvām emocijām, kas izposta attiecības.
Kliegšana un spilvena dauzīšana nepalīdz
Daudzi cilvēki cenšas atbrīvoties no dusmām, izmantojot metodes kā spilvena dauzīšana vai kliegšana. Lai gan šādas darbības var sniegt īslaicīgu atvieglojumu, tās bieži vien nostiprina destruktīvus uzvedības modeļus un rada vēl lielākas problēmas ilgtermiņā. Pētījumi, tostarp Ohaio štata universitātes profesora Breda Bušmena (Brad Bushman) 2002. gadā veiktais pētījums par dusmu izpaušanu, pierāda, ka agresīva dusmu izlāde ne tikai nepalīdz izprast emociju patieso cēloni, bet arī var pastiprināt agresivitāti, padarot to par ieradumu. Šāda uzvedība palielina jutību pret dusmu izraisošiem faktoriem un veicina emocionālo distanci no apkārtējiem.
Turklāt šāda pieeja bieži rada apburto loku – pēc dusmu izlādes emocijas kļūst vēl intensīvākas, traucējot pašregulāciju un attiecību kvalitāti. Tā vietā, lai apgūtu efektīvas dusmu pārvaldīšanas metodes, cilvēks attīsta destruktīvu ieradumu, kas var negatīvi ietekmēt emocionālo un fizisko veselību.
Dusmas kā motivācja
Dusmas tiešām ir spēcīga enerģija, un, pārvaldot un novirzot pareizā virzienā, tās var būt ļoti noderīgas. Dusmas ir signāli, kas norāda uz to, kas mums ir svarīgs, un, ja mēs spējam tās saprast un izmantot kā motivāciju, varam panākt pozitīvas pārmaiņas gan savā dzīvē, gan attiecībās ar citiem. Lūk, kā dusmas var izmantot savā labā.
Izprotiet dusmu cēloņus. Dusmas norāda uz neatrisinātām problēmām vai vajadzībām, kas tiek ignorētas. Izprotot, kas un kāpēc mūs sadusmo, varam lietot šīs emocijas kā dzinējspēku, lai risinātu problēmas un sasniegtu mērķus. Piemēram, ja kolēģis piesavinās jūsu idejas, dusmas var motivēt jūs skaidri nostiprināt savas robežas un prasīt atzinību par savu darbu.
Mainiet domas. Dusmas bieži rodas no negatīviem uzskatiem, piemēram, “tas nav taisnīgi!”. Formulējot šo uzskatu citādi, dusmas var pārvērst par pozitīvu enerģiju, kas palīdz rast risinājumus. Piemēram, ja partneris nepalīdz mājas darbos, konstruktīva saruna par jūsu vajadzībām var uzlabot situāciju un attiecības.
Ļaujieties radošai izpausmei. Dusmas ir spēcīga enerģija, kuru var novirzīt radošos projektos, piemēram, mākslā, rakstīšanā vai fiziskās aktivitātēs, vienlaikus šādi samazinot stresu.
Izmantojiet kā motivāciju pārmaiņām. Dusmas var kalpot kā spēcīgs stimuls, lai dzīvē kaut ko mainītu. Neapmierinātība ar esošo situāciju var iedvesmot rīkoties un to uzlabot. Piemēram, ja nejūtaties apmierināti ar savu darbu, dusmas var motivēt apgūt jaunas prasmes vai atrast profesionāli piepildītāku nodarbošanos.
Rīkojieties atbildīgi. Svarīgi saglabāt atbildību par savu reakciju uz dusmām. Izmantot šo emociju kā dzinējspēku izaugsmei, nevis destruktīvai rīcībai, jo tad tās var kļūt par vērtīgu resursu pārmaiņām un radošiem sasniegumiem.
Dusmas kā pozitīva enerģija nozīmē, ka mēs tās apzināti novirzām produktīvās aktivitātēs, kas uzlabo emocionālo, fizisko un garīgo labsajūtu. Tā vietā, lai ļautu dusmām mūs kontrolēt, mēs tās lietojam, lai veiktu pārmaiņas.
Piemēram, ja dusmojaties, ka netiekat uzklausīti, šo emociju var izmantot, lai sāktu atklātu sarunu par savām vajadzībām. Ja dusmojaties uz sevi par neveiksmēm, dusmas var kļūt par motivāciju mācīties un pieņemt labākus lēmumus nākotnē.
Dusmas ir signāls – tās norāda, ka kaut kas nav kārtībā. Izmantojiet šo enerģiju, lai vērstos pie tā, kas jums ir svarīgs, un pārvērtiet to par spēku izaugsmei!
Visu rakstu lasi žurnāla "100 labi padomi Par Veselību" jaunākajā numurā. Vēl žurnālā intervija ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes profesori Ludmilu Vīksnu, onkoloģijas ginekologa Dr. med. Ronalda Mačuka atziņas par miomu operēšanu, farmaceites Anželikas Kuzņecovas skaidrojums, kāpēc pavasarī jūtamies izsīkuši un kā atjaunot enerģiju, kā arī daudzi citi noderīgi padomi par veselību.
