Siguldas novadā plaši atzīmēs Lībiešu mantojuma dienu
Siguldas novads pievienojas vislatvijas Lībiešu mantojuma dienai, izceļot lībiešu kultūras un valodas nozīmi ar karogu pacelšanu, izzinošām ekskursijām un senajām putnu modināšanas tradīcijām. No 16. līdz 22. martam notikumi Lēdurgā, Siguldā un Turaidā aicinās godināt lībiešu mantojumu un ieskandināt pavasari.
Kā informē Siguldas novada pašvaldībā, jau ceturto gadu pēc kārtas pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem, kas šogad būs 22. martā, visā Latvijā tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena. Arī Siguldas novads aktīvi piedalīsies šajā notikumā.
16. martā uz tilta pār Gauju Siguldā līdzās Latvijas karogiem tiks izvietoti arī zili–balti–zaļie lībiešu karogi. Lībiešu karogs lepni plīvos arī pie Lēdurgas Kultūras nama.
21. martā, kā ierasti, uz putnu modināšanu aicinās Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopa “Putni”, lai rītu sāktu ar saules sagaidīšanu, skaņām un dziesmām jau plkst. 6.00 Lēdurgas dendroparkā. Strautā, kas tek uz austrumiem, mazgās acis, ausis un muti, lai redzētu labu, dzirdētu labu un staigātu labus ceļus. Modināt putnus, modināt un priecāties par sauli dabā un sevī, godināt mūsu senčus lībiešus un turpināt tradīcijas. Dabas ritējumā un vēstures līkločos varēs smelties enerģiju un spēku jaunam dzīves cēlienam. Kad putni būs modināti, turpat svinēs arī Lielo dienu.
Pie Mudurgas dižakmens tiks darināti dažādi putniņi un mācītas putnu balsis. Namdaru darbnīcā būs iespēja uztaisīt putnu būrīti, ko pēc tam izvietot Lēdurgas dendroparkā.
Arī Turaidas muzejrezervāts piedalās Lībiešu mantojuma dienās kopš to aizsākuma Latvijā. Šogad interesentiem tiek piedāvāta izzinoša ekskursija ar līdzdarbošanās elementiem “Gaujas lībiešu stāsts Turaidā”, kas notiks 22. martā plkst. 14.00. Kā katru gadu, muzejrezervātā uzplīvos arī lībiešu karogi.
Putnu modināšana ir sena tieši lībiešiem raksturīga tradīcija. Tā saistās ar Baltijas jūras somu (lībiešu, igauņu, somu, karēļu un citu) mītiskajiem priekšstatiem par pasaules izcelšanos no ūdensputna olas, tāpēc putni ir izmantoti senajās rotās. Piemēram, plaši pazīstami ir tā dēvētie “lībiešu putniņi” – piekariņi, kas atrodami arheoloģiskajos materiālos lībiešu savulaik apdzīvotajās vietās. Putni redzami arī klinšu gleznojumos Karēlijā, Somijā un citviet. Putnu modināšana, kas lībiešiem iezīmē gada sākumu un visa dzīvā atmošanos, ir šī senā mīta atbalss. Lībiešu tradīcija sakņojas tradicionālā uzskatā, ka gājputni rudenī neaizlido, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dibenā vai krastā, un pavasarī tie jāmodina.
Tiek norādīts, ka Siguldas novads lepojas ar savu bagāto lībiskās kultūras mantojumu. Lēdurgas pagasta zemes vēsturiski ir bijušas Metsepoles novadā, uz robežas ar Gaujas lībiešu apdzīvotajām vietām Turaidas, Siguldas un Krimuldas apkārtnē. Savukārt Mālpils pusē ir mituši Daugavas baseina lībieši, par ko liecina 10.–13. gadsimta kapulauki – Idiņu un Vecrubenīšu senkapi, kā arī Mālpils pilskalns (Vīna kalns) un Sidgundas pilskalns (Veckalns).
