Nogurums var būt ļoti nopietns signāls, ka tev ir veselības problēmas

Pieci gadi medicīnas skolā un pēc tam gads, ko nostrādāju slimnīcā, daudz nepalīdzēja, lai sagatavotos ārsta īstajai dzīvei. Man nebija, ko atbildēt, kad pacienti Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārsta praksē prasīja: “Kāpēc man ir augsts asinsspiediens?” “Kāpēc ciešu tik šausmīgas galvassāpes?” “Kāpēc man ir depresija?”

Pareizās (vispārpieņemtās) atbildes uz šīm sūdzībām neizskaidro patiesos “kāpēc?”. Ar attiecīgiem antihipertensijas, pretsāpju līdzekļiem un antidepresantiem simptomi tiek nomaskēti, bet tā pazūd pavedieni, uz ko šie simptomi norāda, un izmeklēšanas darbs, kam vajadzētu izrietēt no šīm norādēm, paliek nepadarīts.

Gadu pēc medicīnas skolas beigšanas man piedzima meita, un es viņu baroju ar krūti. Trīs mēnešu vecumā viņai bija briesmīgas kolikas, un vienīgais, kā varēju samazināt raudāšanu, – visu nakti staigāt pa māju ar bērnu uz rokām. Mana vīra Nika nostāja bija vienkārša: “Tu taču esi ārste, atrisini to!” Un viņam bija taisnība. Lai gan es šo problēmu atrisināju tikai tad, kad nejauši atradu ieteikumu atteikties no visiem piena produktiem. Līdzīgi bija ar manu hronisko sinusītu un rinītu. Šie atklājumi pēkšņi mainīja manu dzīvi, taču šāda informācija nebija atrodama nevienā medicīnas mācību grāmatā.

Pacienti vēlas uzzināt tikai vienu – KĀPĒC?

Ārsti parasti jauc diagnozes noteikšanu ar simptomu un klīniskās ainas aprakstīšanu, bet ne simptomi, ne klīniskā aina neveido diagnozi. Piemēram, hipertensija, astma, kairinātās zarnas sindroms un artrīts – tie visi ir simptomu apraksti, nevis īstās diagnozes. Klīniskā aina ietver Pārkinsona slimību, sirds mazspēju un Krona slimību, bet tie ir vispārpieņemti nosaukumi, kas radīti, lai pacientus iedalītu simptomus remdējošās kategorijās, maz darot, lai pavērstu slimības procesu atpakaļ vai sniegtu ilgstošu ārstēšanu. Tā nav ilgtspējīga medicīna.

Kopējais cēloņa un seku princips medicīnas mācību grāmatās joprojām nav atrodams. Mani uztrauc cēloņsakarības nezināšana. Mani mācīja izdibināt klīniskos simptomus un pazīmes un pazīt klīniskās ainas, bet pacienti patiesībā vēlas zināt vienu – kāpēc? Ko viņiem vajadzēja darīt, lai viss notiktu pareizi?

Pacienta izmeklēšana līdzinās detektīvstāstam – 90 procenti pavedienu izriet no pacienta atklātā un desmit procenti no pārbaudēm. Izmeklējumi var apstiprināt vai atspēkot hipotēzes, jo katra diagnoze ir tikai hipotēze. Kad diagnozi apstiprina pārbaužu rezultāti, tā vēl jāpārbauda ar galīgo testu – reakciju uz ārstēšanu. Vai pacientam kļūst labāk? Ja nē, diagnoze ir nepareiza.

Mans darbs ir mācīt pacientiem pašiem sevi dziedināt un apgādāt ar nepieciešamajiem līdzekļiem, lai viņi to darītu. Patiesībā ārstam vajadzētu būt vidutājam starp sarežģīto zinātni un specifisko pacientu. Medicīnas prakse ir māksla.

Mainīt dzīvesveidu, lai uzlabotu veselību

Manas pirmās dienas Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārsta praksē bija aizraujošas. Es iemācījos gaidīt brīnumu, un tā bija norma. Vēroju, kā bērna “iedzimtais” kurlums tiek izārstēts ar diētu bez piena produktiem; redzēju pacientus ar gadiem ilgām galvassāpēm, kuriem atvieglojumu sniedza bezglutēna uzturs; redzēju sievieti, kuras hroniskais cistīts samazinājās, kad viņa no ēdienkartes bija izslēgusi raugu un cukuru.

Pareizas diagnozes noteiktā cēloņsakarība sniedz skaidras norādes un ir ārstēšanas potenciāls. Bet cik es biju pārsteigta, kad mēģināju savu sajūsmu un pieredzi nodot pazīstamiem ārstiem! Viņi bija tik neieinteresēti un uztvēra mani kā šaubīgu šarlatāni.

Es ceru iedrošināt cilvēkus pašiem sevi dziedināt – vērsties pie savu slimību cēloņa saknes, pārbaudīt savus simptomus un atklāt, kādi mehānismi un traucējumi ir to pamatā. Es aicinu veikt tādas pārbaudes un izmantot tādus līdzekļus, kas ļauj tikt ar šiem simptomiem galā.

Mani secinājumi par pirmajiem brīdinājuma simptomiem ir trīsdesmit gadu ilga darba rezultāts.

Sākšu ar simptomiem, jo tieši tie (un vēlme atgūt labsajūtu) ir tas, kas cilvēkiem dod spēku ievērot grūtās diētas un mainīt savu dzīvesveidu, lai pilnībā atjaunotu veselību.

Simptomi: pirmā trauksme

Simptomi ir vēlami un terapeitiski.

Simptomi sniedz vislabākos klīniskos pavedienus, un 90% diagnožu var noteikt no simptomu vēstures.

Biežākās sūdzības, ko ārsti uzklausa, ir par sāpēm un nogurumu. Šie abi ir ļoti būtiski simptomi, jo pasargā mūs no mums pašiem. Tie vēstī, ko varam un ko nevaram darīt. Bez šiem brīdinošajiem simptomiem mēs ietu, kamēr kristu – kamēr vai nu pārtrūktu enerģijas piegāde (apturot sirds un smadzeņu darbību), vai iestātos spēku izsīkums (dziedēšana un atlabšana notiek miega un atpūtas laikā). Diemžēl mēs ignorējam vai apspiežam šos simptomus un darām to paši sev par sliktu.

Vairāki citi simptomi izriet no šiem diviem, jo mēs ignorējam zīmes, par ko sāpes un nogurums signalizē, vai kavējam un apslāpējam tās. Bieži patoloģija rodas tieši šādas ignorējošas, kavējošas un apslāpējošas medicīnas dēļ.

Simptomiem vienmēr vajadzētu mūs mudināt sev uzdot vienu jautājumu: kāpēc?

Simptomus bieži uzlūko kā novecošanas procesa daļu. Tas ir tāpēc, ka mitohondriji, šūnu dzinēji, kas ražo enerģiju, atbild arī par novecošanu. Mitohondriju skaits ar gadiem samazinās, tāpēc, kļūstot vecākiem, mums vajag samērot savas aktivitātes. Ķermeņa spēja ražot enerģiju vājinās, un tas notiek vienlaikus ar mitohondriju skaita samazināšanos. Uzmaniet mitohondrijus, un jūs palēnināsiet novecošanas procesu!

Nogurums rodas, kad prasības pēc enerģijas pārsniedz tās piegādi. Tas nozīmē, ka noguruma ārstēšanā ir divu virzienu pieeja: uzlabot enerģijas piegādes sistēmas un atklāt mehānismus, kuri pārtērē enerģiju.

Simptomi, ko izraisījis slikts enerģijas līdzsvars

Izmantojiet šo anketu kā testu, lai noskaidrotu, kur jūs atrodaties noguruma vispārējā skalā.

Viegla noguruma simptomu gadījumā jūs:

* kļūstat par pūci – jums ir grūti piecelties no rīta, un nedēļas nogales tiek veltītas, lai izgulētos;

* lai cīnītos ar nogurumu, sākat padoties atkarībai – īpaši kofeīnam, cukuram un rafinētajiem ogļhidrātiem;

* apzināti piespiežat sevi veikt aktivitātes – ilgojaties pēc atpūtas laika un miega;

* baidāties no pirmdienu rītiem, kad jādodas uz darbu;

* zaudējat spēju (vai tas prasa piepūli) izklaidēties, gūt prieku;

* augstu vērtējat atpūtu vakaros;

* zaudējat normālu izturību – piemēram, fitnesā nespējat sasniegt normālu līmeni;

* jūtat muskuļu spēka vājināšanos;

* kļūstat ātri aizkaitināmi, viegli nemierīgi, jums ir nomākts garastāvoklis – par tādiem jūs padara smadzenes, lai pasargātu no vieglprātīgas enerģijas iztērēšanas, jo priecāšanās prasa enerģiju;

* jūtaties vieglā stresā – jo smadzenes zina, ka tām trūkst enerģijas rezervju, lai apmierinātu fiziskas, emocionālas un prāta prasības;

* sajūtat locītavu un muskuļu stīvumu – lai audi darbotos ar minimālu berzi, tiem jābūt vajadzīgajā temperatūrā; vāja enerģijas piegāde nozīmē, ka ķermenis strādā aukstākā režīmā.

Smaga noguruma simptomi

•    Zema izturība

•    Sāpes

•    Lēna atgūšanās pēc piepūles un aizkavēts nogurums

•    „Miglainas” smadzenes

•    Neskaidra burtu izruna, rakstība

•    Ļoti nomākts garastāvoklis un depresija

•    Nemiers un stiprs stress

•    Zema sirds jauda

•    Aukstuma nepanesība

•    Karstuma nepanesība

•    Redzes miglošanās

•    Gaismas nepanesība

•    Trokšņu nepanesība

•    Aizdusa

•    Uzņēmība pret infekcijām

•    Libido zudums

Kas notiek, ja ignorē vai maskē simptomus?

Ja ignorē vai maskē vāja enerģijas līdzsvara simptomus, rodas orgānu bojājumi un orgānu mazspēja.

Sirds mazspēja

Simptomi parasti parādās pirms orgāna bojājuma, taču – ne vienmēr. Nieres, piemēram, cieš klusu. Ja simptomus ignorē, rodas orgāna bojājums. Nogurums bieži vien parādās, kad enerģijas prasības pārsniedz enerģijas piegādi; enerģijas molekulu ATP līmenis šūnās krītas, un, kad tas pazeminās zem kritiskās robežas, rodas šūnu apoptoze (ieprogrammēta bojāeja).

Tā ir daļa no novecošanas procesa – mēs burtiski zaudējam šūnas, un mūsu orgāni lēni sarūk. Ja situācija kļūst kritiska – kad vai nu kopējā enerģijas piegāde ir nepietiekama, vai šūnu daudzums samazinās –, attīstās orgāna mazspēja un galu galā iestājas nāve. Tas ir process, kas neļauj mums dzīvot mūžīgi.

Viena no biežākajām orgānu mazspējām, kas izraisa nāvi, ir sirds mazspēja.

Demence

Tā ir smadzeņu mazspēja, kas būtībā rodas, kad palēninās nervu darbības ātrums, kādā tiek apstrādāti elektriskie signāli. Šis process prasa milzum daudz enerģijas. Galvenais demences cēlonis ir ateroskleroze, kuras dēļ smadzenēm tiek vāji piegādāts skābeklis un enerģija.

Vāja imunitāte

Imūnsistēmai ir nepieciešams ļoti daudz enerģijas, kas, iespējams, izskaidro, kāpēc vecāki cilvēki biežāk mirst no infekcijām nekā jaunāki – viņiem vienkārši trūkst enerģijas, lai spēcinātu imūno sistēmu efektīvi pret tām cīnīties.

Vai jūs izjūtat sāpes?

Sāpes ir simptoms, kas aizsargā organismu, lai tas sev nekaitētu. Sāpju funkcija ir pasargāt ķermeni no turpmākiem bojājumiem un atpūtināt sāpīgo vietu, lai noritētu dziedēšana un atlabšana.

Nelielas sāpes ir būtiskas labai veselībai. Ķermenis strādā ļoti efektīvi – enerģijas resursi netiek izšķiesti. Tas ir bijis evolūcijas panākumu pamatā – mums būtībā jābūt slinkiem. Šīs sistēmas palaišana (kas dabā notiek mednieka un upura mijiedarbības laikā) izraisa sāpes, un tas ir pienskābes sadedzināšanas rezultāts, kas izpaužas vienlaikus ar muskuļu, saistaudu un locītavu vieglu nolietošanos.

Nelielas sāpes ir spēcīgs stimuls veidot jaunus audus ar jaunu mitohondriju papildinājumu, un tas uzlabo fizisko sagatavotību.

Biežākie sāpju cēloņi

Sāpju daba sniedz daudzas noderīgas klīniskās norādes.

Mehāniskas

Mehānisku sāpju gadījumā (kas var rasties arī no iekaisuma), kad ir bojāti audi, ir sakairināti orgānu jutīgie apvalki. Lauzta kaula sāpes rodas plēvē, kas klāj kaulu. Iekaisušu vai čūlainu zarnu sāpes (peritonīts) rodas apvalkā, kas aptver zarnas. Smadzeņu apvalki ir ļoti jutīgi, un meningīta sāpes ir īpaši smagas. Iekaisušas plaušu plēves izraisa stipras elpošanas sāpes, ko sauc par pleirītu. Katra kustība liek justies vēl sliktāk un ir mokoši sāpīga.

Muskuļu spazmas gludajā muskulatūrā

(ar gribu nekontrolējamie muskuļi zarnās, dzemdē, urīnpūslī). Tās izraisa vienas no vissmagākajām sāpēm, tostarp dzemdību sāpes, nieru kolikas (no akmeņiem), žultsakmeņu kolikas (atkal akmeņi), graizes zarnās no gāzēm, aizcietējuma, salipšanas un citas bloķēšanas. Spazmas mehāniski rada muskuļi, kas cenšas pārbīdīt aizsprostojumu. Šīm sāpēm ir raksturīgi, ka kustības bieži vien palīdz, tāpēc cilvēki, kas tās cieš, parasti ir nemierīgi. Muskuļu spazmu sāpes gludajā muskulatūrā ir graizošas, un to stiprums pieaug un samazinās.

Muskuļu spazmas skeleta muskulatūrā

Tās bieži vien ir ārkārtīgi sāpīgas un nereti, iespējams, tiek kļūdaini diagnosticētas kā saspiesta nerva sāpes. Bieži šīs sāpes pārņem pēc niecīgas kustības – ne tik lielas, lai izraisītu bojājumu. Tās sākas pēkšņi un tiek aprakstītas kā asas, skaudras, līdzīgas naža dūrienam vai elektriskās strāvas triecienam. Cietējs ir pilnībā bezspēcīgs. Pēc dažām minūtēm tās pierimst, taču katra neveikla kustība var tās atkal izraisīt. Krampji, nekustīgi savilkts kakls, muskuļu stīvuma sindroms ir akūtas muskuļu spazmas, kuru cēloņi var būt muskuļu alerģija, izjaukts minerālvielu līdzsvars, atūdeņošanās vai skābums.

Pienskābes sāpes vājas enerģijas piegādes dēļ

Pārslēgšanās uz anaerobo vielmaiņu ir saistīta ar pienskābes izdalīšanos, kas izraisa sāpes. Tās sākas kā trulas sāpes, bet, ja nerimst, pāraug nopietnās miokarda infarkta sāpēs, un ir vajadzīgs morfijs. Sportisti tās izjūt ik dienu, un tās gan paver, gan ierobežo sportisko virsotņu sasniegšanu – bez sāpēm nav uzvaras!

Pienskābes sāpes sirdī ir stenokardija. Tās ir atkārtotas sāpes, kas rodas pēc fiziskas aktivitātes un ko var remdēt tikai atpūta.

Pacientiem ar ļoti sliktu enerģijas apgādi pienskābes sāpes var būt pastāvīgas. ME/CFS pacientiem attīstās sāpes krūtīs (faktiski stenokardija), un tas notiek nevis sliktas asins apgādes, bet gan mitohondriju vājās darbības dēļ. Asa, nerimstoša pienskābes smeldze arteriālā nosprostojuma dēļ izraisa smagas sāpes – sirdslēkmi, asins recekli plaušās vai akūtu artērijas aizsprostojumu. Vēlreiz – migrēnas sāpes var būt saistītas ar nabadzīgu enerģijas piegādi smadzenēm.

Muskuļu un locītavu stīvums

Tas ir parasts, bet stipri nenovērtēts diskomforta cēlonis. Kad audu savstarpējā iedarbība nav vienmērīga, sekojošā berze rada stīvumu, jo ķermenis cenšas sevi aizsargāt pret pēkšņām kustībām. Pirms mēģināt kustēties, cilvēkam vajag lēni uzsilt. Stīvuma cēlonis ir iekaisums un, iespējams, arī minerālvielu līdzsvara trūkums, jo ļoti daudziem pacientiem palīdz magnija ziede, ja to uzziež uz ādas. Noteikta loma ir arī alerģijai.

Iekaisums

Tas gandrīz vienmēr ir sāpīgs, lai gan viegls iekaisums var izpausties arī kā nieze. Iekaisumam raksturīgas sāpes, pietūkums (ar mehāniska kairinājuma iespēju), karstums, apsārtums (asins pieplūduma dēļ) un funkcijas zudums (jo ķermenis aizsargā sevi, apstādinot darbību šajā vietā). Iekaisums (tostarp silikona implantu dēļ) bieži tiek aprakstīts kā dedzinošas sāpes, kas ir stiprākas no rīta un samazinās dienas laikā.

Pulsācija ir vēl viena iekaisuma pazīme. Palielināts spiediens pastiprina sāpes, un daudzi ar zobu sāpēm vai sinusītu apgalvo, ka guļus stāvoklī simptomi ir stiprāki. Iekaisuma simptomus var samazināt atvēsināšana, bet pastiprināt sildīšana.

Iekaisuma sāpes atpūšoties

(piemēram, naktī)

Pieņemu, ka tās ir sadzīšanas un atlabšanas sāpes, kas nevar noritēt, kamēr ķermenis nav atpūties. Dziedēšana un atlabšana ietver arī iekaisumu.

Nervu sāpes

Tās var līdzināties elektriskās strāvas triecienam un ir lielā mērā atkarīgas no pozas vai kustības. Katrs, kurš reiz ir sasitis smieklu kauliņu (ulnāro nervu elkonī), tās pazīs. Sāpes seko pa nerva ceļu, tāpēc rūpīga sāpju maršruta iezīmēšana sniedz noderīgus anatomiskus pavedienus. Išiass parasti sākas gurnā un izstaro lejup pa kājas aizmuguri.

Karpālā tuneļa sindroms ir saistīts ar īkšķi un rādītājpirkstu, vidējo pirkstu un daļu no zeltneša, pataupot mazo pirkstiņu. Tas var izveidoties, kad nervs ir saspiests, un tā var būt mehāniska problēma vai rasties mīksto audu pietūkuma iekaisuma vai miksedēmas dēļ. Trīszaru nerva neiralģija, pieņemu, rodas alerģisku nervu dēļ.

Savārgums

Daudziem pacientiem ir grūtības izskaidrot šo slikto pašsajūtu. Tā atspoguļo nelielus audu bojājumus un sliktu enerģijas apgādi, kam seko neliels iekaisums, kas var neuzrādīties standarta asins analīzēs, bet var parādīties brīvi cirkulējošā DNS (CFD) testā – vienkāršā asins analīzē, kas nosaka šūnu bojājumus, pamatojoties uz CFD vērtējumu mikroskopijā.

Savārgums ļoti bieži raksturīgs ME/CFS pacientiem, kas nespēj kāpināt savas enerģijas jaudu, lai veiktu organisma saimniecības galvenos pienākumus (zarnu, aknu, nieru, sirds un smadzeņu funkcijas). Dažiem iekaisuma produktiem ir tieša ietekme uz smadzenēm, kas izpaužas slimīgā uzvedībā, atkal – kā aizsargājošs mehānisms, lai cilvēks atpūstos un pasargātu sevi no sevis paša.

Toksiskas emocijas

Visas sāpes daudz smagāk tiek uztvertas baiļu, nemiera, depresijas un bezcerības klātbūtnē – garīgais un emocionālais stāvoklis ir būtisks. Pareizā pieeja sāpēm ir nevis maskēt tās ar pretsāpju līdzekļiem, bet gan noskaidrot, kāpēc tās radušās, pirms klīniskā aina kļūst neskaidra. Kad sāpes kļuvušas ilgstošas un hroniskas, sāk darboties daudzi no iepriekšminētajiem mehānismiem, un tas vēl vairāk apgrūtina cēloņa noskaidrošanu, uz ko patiesībā jāfokusējas.

Vai jums ir iekaisuma simptomi?

Iekaisumam raksturīgi šādi galvenie simptomi: sāpes, pietūkums, karstums (apsārtums) un funkciju zudums. Vispārzināms acīm redzams cēlonis ir infekcija, bet arī alerģija un autoimunitāte var radīt iekaisumu un izraisīt gandrīz jebkuru simptomu.

Būdami dzīvi organismi, mēs esam potenciālas brīvpusdienas citiem. Mēs esam iesaistīti pastāvīgā bruņošanās cīņā pret uzbrūkošajiem mikrobiem un parazītiem. Varētu apgalvot, ka visi slimību procesi, kas saistīti ar iekaisumu, ir daļa no šīs bruņošanās.

Daudzi neregulāri simptomi var fiziski izdzīt vai nogalināt iebrucējus. Akūti simptomi, visticamāk, norāda uz infekciju, bet hroniski vai atkārtoti – uz alerģiju un/vai autoimūnu saslimšanu. Tāpēc, uzlūkojot siena drudža upuri un nezinot klīniskās nianses, jebkurš varētu diagnosticēt saaukstēšanos. Skatoties uz iekaisušu plankumu uz ādas un nezinot klīniskās nianses, vajadzētu apsvērt alerģiskas ekzēmas, saules apdeguma, ķīmiska apdeguma, inficēta celulīta, vīrusa vai autoimūnu izsitumu iespēju.

Akūta iekaisuma simptomi

* Nogurums – būtisks simptoms, lai piespiestu atpūsties un nodrošinātu imūnajai sistēmai enerģiju, kas vajadzīga, lai cīnītos.

* Sagurums un slimīga uzvedība – vīriešiem, šķiet, ar to sokas labāk nekā sievietēm.

* Drudzis – lielāko daļu mikrobu nogalina karstums.

* Gļotas un augšējo elpošanas ceļu katars – fiziski aizskalo mikrobus.

* Acu asarošana – arī fiziski aizskalo mikrobus.

* Klepus un šķavas – fiziski iztriec ārā mikrobus no elpošanas ceļiem.

* Elpošanas ceļu sašaurināšanās, sēkšana, astma – tā kā gaiss tiek ieelpots daudz straujāk, mikrobi tiek sviesti pret elpošanas ceļu gļotainajām sieniņām, pielīp un tiek izklepoti vai norīti.

* Vemšana – būtisks aizsardzības mehānisms pret saindēšanos ar pārtiku un ieelpotajiem mikrobiem (kas tiek izklepoti vai norīti).

* Caureja – tas pats.

* Kolikas – tas pats.

* Cistīts – urīnpūšļa iztukšošanās vienlaikus ir arī atbrīvošanās no mikrobiem.

Vai jums ir hroniski simptomi?

Ja hroniski simptomi ir, derētu apsvērt alerģijas, kādas nepanesības vai autoimūnu slimību esamību. Alerģija ir mūsdienu lielā atdarinātāja un var izpaust jebkuru simptomu, tostarp visus iepriekš nosauktos. Turklāt ir iespēja būt alerģiskam pret jebko šajā saulē, ieskaitot pašu sauli. Alerģiju var izraisīt vairākas alergēnu grupas:

Pārtika un pārtikas piedevas

, piemēram, kvieši, piena produkti un citi lieli alergēni vai izplatītas pārtikas piedevas, piemēram, pārtikas krāsvielas.

Bioloģiskie alergēni, piemēram, mājas putekļu ērcīte, ziedputekšņi, dzīvnieku blaugznas, pelējuma sēnīte.

Ķimikālijas:

toksiskie metāli, pesticīdi, gaistoši organiskie savienojumi, tostarp smaržas.

Zarnu mikrobi kā raugs, baktērijas, parazīti, tārpi un, iespējams, citi.

(Visu veidu jutīgumu var saasināt arī citi pirmsiekaisuma vai kairinājuma faktori.)

Elektromagnētiskais starojums. Elektromagnētiskais jutīgums ir reāla un pieaugoša problēma, kam raksturīgas nelabvēlīgas reakcijas uz mobilo sakaru torņiem, Wi-Fi, datoriem, televizoriem u. tml. Šā mehānisma pamatā, šķiet, ir sprieguma jutīgo kalcija kanālu aktivēšana, padarot membrānas daudz vieglāk sakairināmas.

Trokšņu piesārņojums un infraskaņa.

Vēja turbīnu sindroms ir reāls stāvoklis ar papildu problēmām amplitūdas modulāciju dēļ. Bojājumu mehānisms ir divkāršs: pirmkārt, miega traucējumi, otrkārt, infraskaņa izplata rezonējošas frekvences ķermeņa dobumos, izraisot galvassāpes, nemieru, satraukumu, vibrācijas, reiboņus un zarnu traucējumus.

Alerģijas 12 izplatītākie simptomi

Ikviens antigēns var izraisīt jebkādu simptomu (Džons Mensfīlds apraksta gūžas osteoartrītu, ko izraisījusi putekļu ērcīte). Hronoloģiski simptomi bieži vispirms parādās degunā un rīklē, tad izplatās uz zarnām un smadzenēm, un jebkuru citu orgānu. Ja kāds simptoms kļūst hronisks, apsveriet domu par šādiem alergēniem (sakārtoti pēc varbūtības).

Ausu, deguna un rīkles simptomi,

piemēram, katars, kurlums, sēra korķi, krākšana un obstruktīva miega apnoja, balss izmaiņas, klepus – alerģija pret piena produktiem, raugu (rūgšana zarnās).

Tinīts – alerģija pret pārtiku vai zarnu mikrobiem (to var attiecināt arī uz vecuma kurlumu – Bēthovens kļuva kurls pēc Salmonella infekcijas), savukārt kofeīns var izraisīt tinītu kā toksisku reakciju.

Kairināto zarnu sindroms

– alerģija pret pārtiku un augšējā gremošanas trakta fermentācijas problēmas.

Iekaisīgo zarnu sindroms – alerģija pret pārtiku un augšējā gremošanas trakta fermentācijas problēmas.

Astma

– alerģija pret pārtiku, bioloģiskajiem alergēniem un zarnu mikrobiem.

Galvassāpes – aspartāms, piena produkti un kofeīns var izraisīt toksiskas galvassāpes, bet ir arī citi cēloņi, piemēram, vāja enerģijas piegāde un toksiskas reakcijas no vazoaktīviem amīniem.

Ekzēma, nātrene

– alerģija pret pārtiku un zarnu mikrobiem.

Akne, rosacea – alerģija pret zarnu mikrobiem un pārtiku.

Intersticiāls cistīts, hronisks prostatīts/epididimīts/vulvīts

– alerģija pret zarnu mikrobiem, sevišķi raugu.

Artrīts – alerģija pret zarnu mikrobiem un pārtiku.

Alerģiski muskuļi, cīpslas, saistaudi

– alerģija pret piena produktiem, glutēnu un zarnu mikrobiem.

Nogurums – alerģija pret glutēnu graudos.

Vai jums ir toksicitātes simptomi?

Parasti tie ir dullas galvas un miglainu smadzeņu simptomi, depresija un pat psihoze.

Cilvēkiem zarnās, aknās un asinsritē ir pasakaina detoksikācijas sistēma, kas ļauj tikt galā ar toksīniem. Taču mūsdienās piesārņojuma dēļ mēs visi esam pakļauti daudz lielākam toksīnu daudzumam, kas ietekmē no ārpasaules. Daudzi šie toksīni izraisa problēmas, jo tie var:

traucēt enerģijas piegādes sistēmu darbu

(ar visiem pavadošajiem simptomiem);

veicināt alerģijas rašanos pret citām vielām; toksiskie metāli (vakcīnās), organofosfāti un dīzeļa daļiņas var radīt pirmsiekaisuma efektu (rosināt alerģiju pret ziedputekšņiem);

darboties kā antigēni

un izraisīt alerģiju pret sevi (niķeļa alerģija);

bloķēt hormonu sistēmas – 2. tipa cukura diabēta epidēmija daļēji var būt radusies hormonu receptoru bloķēšanas dēļ, tādējādi attīstās insulīna pretestība; bromīdi, fluorīdi un toksiskie metāli nomāc vairogdziedzera hormonu receptorus;

atdarināt hormonus

– organohlorīdi darbojas līdzīgi estrogēnam (tie spēj mainīt krokodilu dzimumu);

ierosināt vēzi – šeit minami toksiskie metāli, pesticīdi, gaistošie organiskie savienojumi;

veicināt prionu problēmas (infekciozu olbaltumvielu daļiņu veidošanos)

– ar to saistīti toksiskie metāli un organofosfāti.

Tiešie toksīni

Daži toksīni ir nepārprotami indīgi. Visizplatītākās to izpausmes var novērot smadzenēs.

Alkohols

– pēc tā lietošanas izjūtam saindēšanos, kas izpaužas kā paģiras.

Kofeīns – pārāk lielās devās ir toksisks.

Recepšu medikamenti.

Narkotikas.

Cukurs un rafinētie ogļhidrāti

– izraisa rūgšanu zarnās, kas var izraisīt paģirām līdzīgus simptomus.

Smadzeņu rūgšana. Profesors Katsunari Nišihara uzskata, ka mikrobi (iespējams, no zarnām un/vai ārējās vides) nokļūst smadzenēs un fermentē neiromediatorus amfetamīnam un LSD līdzīgās vielās. Klīniski tas varētu izraisīt plaša diapazona psihiatriskus un psiholoģiskus simptomus.

Tā kā esmu ārste, kas pavada savu dzīvi, runājot ar pacientiem, esmu pieredzējusi un varu pamanīt, kādi modeļi un mehānismi ir klīniskās ainas pamatā. Taču, ja ir runa par paša ķermeni un prātu, tad katrs cilvēks pats ir labs eksperts. Saņemot pareizos pavedienus, mēs paši varam atklāt slimības izraisošos mehānismus.

Kā novērst slimību?

Mūsdienās vislielākais veselības drauds ir metabolais sindroms (MetS) – pazīmju plejāde, kas radusies Rietumu diētu un dzīvesveida iespaidā. To ir viegli diagnosticēt – vienkārši ielūkojieties lielveikala iepirkumu ratiņos. Ja tie ir piekrauti galvenokārt ar maizi, graudu izstrādājumiem, cepumiem, pastu, augļiem, čipsiem, konfektēm, šokolādi un alkoholu, tad tur ir arī MetS.

Pirmie simptomi ir vajadzība ēst regulāri; sāta negūšana no gaļas un dārzeņu maltītes, līdz nav apēsts kaut kas salds; regulāra našķēšanās un ēšana vai dzeršana, lai samazinātu stresu. Seko nogurums, garastāvokļa svārstības un bezmiegs.

Ārsti iesaistās tikai tad, kad šiem cilvēkiem ar ābola tipa figūru tiek konstatēts augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis, pēc tam neizbēgami attīstās diabēts, sirdskaites un vēzis. Tagad zināms, ka artrīts un osteoporoze ir MetS sekas, kas izpaužas ilgtermiņā, bet Alcheimera slimība nesen pārdēvēta par 3. tipa cukura diabētu.

Lielākajai daļai ārstu nav ne jausmas par augstāk MetS attīstību. Viņi nespēj novērtēt, ka ogļhidrāti izraisa atkarību. Intelektuāli smieklīgā uztura piramīda (kurā ogļhidrāti novietoti apakšā kā pamatelementi, bet gaļa un olas – augšā kā neregulāras piedevas) ir evolucionāri nepareiza un apgriezta otrādi. Diemžēl vairs nevar paļauties, ka mediķi jums norādīs, kāds ir veselīgs dzīvesveids, tas ir jāizzina pašiem. Un to var izdarīt tikai tad, ja ir saprasti pamata mehānismi, kā Rietumu diētas un dzīvesveids ietekmē veselību un izraisa slimības.

Vispirms jānoskaidro un jālabo tie mūsdienu dzīvesveida aspekti, kas ir kaitīgi veselībai. Galvenie jautājumi saistīti ar uzturu, miegu, fiziskajām aktivitātēm, piesārņojumu un infekcijām. Ideālā gadījumā vajadzētu sakārtot visas šīs jomas, pirms parādās simptomi un izraisa patoloģiju. Bet visos gadījumos, neatkarīgi no pašreizējā veselības stāvokļa, vajadzētu ievērot astoņus labas veselības pamatprincipus.

Labas veselības pamatprincipi

Ideālā gadījumā vajadzētu kontrolēt veselību, pirms parādās kādi simptomi. Šeit uzskaitīti Maihilas astoņi ieteikumi, kā nodzīvot garu un veselīgu mūžu.

1. Ievērojiet Akmens laikmeta diētu.

(Pamatelementi: gaļa, zivis, olas, dārzeņi, rieksti, sēklas, salāti, ogas. Kā rets maltītes papildinājums: piena produkti, graudaugi, augļi.)

2. Lietojiet multivitamīnus, minerālvielas un dabiskās taukskābes.

3. Izbaudiet labu miegu naktī.

4. Veltiet laiku fiziskajām aktivitātēm.

5. Uzturieties pietiekami ilgi saules gaismā.

6. Samaziniet ikdienas ķimikāliju slogu.

7. Nodrošiniet pietiekamu fizisko un garīgo drošību, lai piepildītu vispārējo vajadzību pēc mīlestības un rūpēm (tiktu mīlēti un aprūpēti un paši spētu mīlēt un rūpēties).

8. Izvairieties no infekcijām un agresīvas ārstēšanas.

Žurnāls „Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: Shutterstock