Modernā dzīvesveida kaite - vitamīnu deficīts. Kā palīdzēt, skaidro ārste

Viena no būtiskākajām veselības atslēgām ir pareizs un sabalansēts uzturs. Ar ēdienu uzņemam ne tikai organisma optimālai darbībai vajadzīgās pamatuzturvielas, bet arī mikrouzturvielas - vitamīnus un minerālvielas, kurus organisms nevar sintezēt pats (izņemot D vitamīns, kas veidojas ādā). Tās ir neaizstājamas organisma pamatfunkciju veikšanai, tostarp imūnsistēmas stiprināšanai, enerģijas ražošanai, nervu sistēmai, asins elementiem, ādas, kaulu un zobu veselībai, kā arī dažādu hormonu sintēzei. Taču dažkārt ar pareizu uzturu nav gana, un dažādu individuālu organisma īpatnību vai medicīnisku iemeslu dēļ rodas vitamīnu deficīts. Jauna metode, kas palīdz noskaidrot vitamīnu deficīta iemeslus, ir vitamīnu vielmaiņas DNS tests. Par vitamīnu un minerālu nozīmi cilvēka veselībā, vitamīnu deficītu un uzturu stāsta dietoloģe un asociētā profesore dr. med. Laila Meija.

Vitamīni organismā gādā par normālu šūnu darbību, augšanu un attīstību, un tos var iedalīt divās galvenajās grupās:

• Taukos šķīstošie vitamīni – tiem piemīt īpašība uzkrāties taukaudos, aknās un muskuļos, tāpēc tie organismā var veidot rezerves priekšdienām. Šie vitamīni organismā labāk uzsūcas no ēdiena, kas satur taukus.
• Ūdenī šķīstošie vitamīni – organismā rezervē neuzkrājas un pietiekamā daudzumā regulāri jāuzņem ar uzturu. Izņēmums ir B12 vitamīns, kas ilgstoši uzglabājas aknās.

Ja cilvēks ēd pareizi un sabalansēti, ar ēdienu ikdienā var uzņemt visus optimālai organisma darbībai nepieciešamos vitamīnus, uzsver dr.med. Laila Meija. Tādējādi, ja vien to nenosaka medicīniski iemesli (piemēram, pēc kuņģa zarnu trakta operācijām) vai īpaši uztura paradumi (piemēram, vegānisms), gandrīz vienīgais izņēmums uztura bagātinātāju lietošanai veselam cilvēkam bez papildu riska faktoriem mūsu platuma grādos ir D vitamīns un pirmsgrūtniecības un grūtniecības pirmajos mēnešos rekomendētā folskābe.

Sabalansēta uztura pamatu veido visu pārtikas produktu grupu uzņemšana, dažādība un pareiza izvēle katrā produktu grupā, kā arī sev piemērota ēdiena apjoma izvēle. Par pareizu uzturu palīdz gādāt regulāra ēdiena gatavošana mājās, vairāk lietot augu valsts izcelsmes produktus, pietiekamā daudzumā uzturā iekļauti svaigi vai vēlams termiski maz apstrādāti augļi un dārzeņi, priekšroku dodot lokāli audzētiem labumiem, izvairīšanās no rūpnieciski pārstrādātiem  taukiem, cukuriem un pārtikas piedevām bagātajiem pusfabrikātiem, skaidro dr. med. Meija.

Ar uztura bagātinātājiem uzmanīgi

Diemžēl mūsdienu steidzīgajā ikdienā un bieži vien arī zināšanu trūkuma dēļ ēdienkartes nepilnību sekas var radīt vitamīnu deficītu. Tāpat ir situācijas, kad vitamīni noteiktu iemeslu dēļ organismā neuzsūcas. Specialisti gan brīdina, ka uz savu galvu ar uztura bagātinātāju lietošanu aizrauties nedrīkst -  pārmērīga vai nevajadzīga to lietošana var izraisīt gluži pretēju efektu un būt kaitīga, tostarp būt riska faktors dažādu slimību, tostarp, onkoloģisku slimību attīstībai. Piemēram, pārmērīgs C vitamīna daudzums  var radīt sliktu dūšu, caureju, vēdera sāpes un veicināt nierakmeņu veidošanos, pārmērīgs A vitamīna (retinola) daudzums grūtniecei var radīt bērna attīstības traucējumus, bet pārāk liels D vitamīna daudzums var veicināt mīksto audu pārkaļķošanos.

Nedrīkst iekāpt arī otrā bedrē: konkrētu vitamīnu deficīts var novest ne vien pie sliktas pašsajūtas, bet arī var negatīvi atsaukties uz veselību kopumā un veicināt dažādu slimību attīstību. Piemēram, D vitamīns ir ļoti svarīgs ne tikai muskuļu un kaulu veselībai, bet arī imunitātei, B grupas vitamīnu trūkums vairo sirds un asinsvadu slimību attīstības risku, C vitamīna trūkums saistīts ar kolagēna veidošanās traucējumiem, sliktāku kaulu, zobu, smaganu veselību, kā arī pazeminātu imunitāti un nervu sistēmas traucējumiem, bet E vitamīns pasargā šūnas no bojājumiem, ir spēcīgs antioksidants, palīdz pasargāt no aterosklerozes, un tā trūkums rada nervu sistēmas bojājumus.

Kā zināt, kuru vitamīnu trūkst?

Veselības un labas pašsajūtas priekšnoteikums ir vitamīnu balanss organismā. To, kādu vitamīnu vai minerālvielu trūkst, vislabāk palīdz atklāt asins analīzes un ārsta konsultācija par to, kā problēmu vislabāk risināt. Pazīmju, kas var liecināt par vitamīnu nepietiekamību vai deficītu, ir ļoti daudz, jo tie iesaistīti it visos organisma procesos, taču dažas no izplatītākajām ir:

• Neizskaidrojams svara zudums;
• Ilgstoša caureja;
• Noguruma sajūta un neizskaidrojams vājums;
• Bieža slimošana un infekcijas;
• Negatīvas izmaiņas ādas, matu, nagu stāvoklī;
• Krampji, roku un kāju jutīguma problēmas, tirpšana;
• Slikta brūču dzīšana;
• Anēmija (mazasinība);
• Atmiņas traucējumi, uzbudināmība;
• Garastāvokļa traucējumi.

Daļai cilvēku uztura rekomendāciju “standarts” nestrādā!

Vitamīnu deficīta iemesls organismā var būt slimības, ķirurģiskas manipulācijas, medikamentu lietošana un arī ģenētiskas īpatnības. Tieši gēni ir tie, kas nosaka katra cilvēka sākotnējo spēju uzņemt dažādus vitamīnus un tos efektīvi izmantot. Visbiežāk medicīniskajā literatūrā aprakstītas ģenētiskās variācijas, kas nosaka D vitamīna, folskābes, B 12 vitamīna un A vitamīna  vielmaiņu, un tāpēc daļai cilvēku “standarta” uztura rekomendācijas nestrādā. Mūsdienīga metode, kas ļauj meklēt iemeslus vitamīnu deficītam, ja ar uzturu šķietami viss ir kārtībā, ir vitamīnu DNS tests.

Vitamīnu vielmaiņas DNS tests analizē vitamīnu vielmaiņu un pēta indivīda ģenētisko predispozīciju jeb iespējamo risku attiecībā uz vitamīnu uzņemšanu, to pārstrādi jeb metabolismu un izvadīšanu no organisma. Šāda pārbaude ļauj efektīvi noskaidrot, kādiem vitamīniem dzīves laikā ir vērts pievērst lielāku uzmanību, kādi vitamīni vai uzturvielas jāuzņem vairāk, un kuru vitamīnu līmeni ieteicams kontrolēt ar regulāru asinsanalīžu palīdzību.

Vitamīnu metabolisma DNS testēšana ir pasaulē salīdzinoši jauna metode, kas īpašu popularitāti guvusi tieši pēdējos gados līdz ar personalizētās medicīnas attīstību. Balstoties uz testa rezultātiem, pacients pēc testa izanalizēšanas kopā ar ārstu - speciālistu, un pēc tam  kopā ar dietologu vai uztura speciālistu, var izstrādāt personalizētu, viņa ģenētiskajam profilam atbilstošu uztura plānu.  

Kādos gadījumos vitamīnu DNS tests ieteicams?

• Ir konstatēts vitamīna deficīts, kas nav izskaidrojums ar nepilnvērtīgu uzturu;
• Konkrēta vitamīna vai vitamīnu trūkums diagnosticēts atkārtoti;
• Cilvēkam ir paaugstināts sirds asinsvadu slimību risks, piemēram, tā bijusi kādam ģimenē;
• Iedzimtība – kādam no tuviniekiem jau konstatētas vitamīnu metabolisma problēmas;
• Riska grupām: cilvēkiem, kuriem ir ģenētiska nosliece uz konkrētiem veselības traucējumiem, lai mazinātu šo slimību attīstības risku ar konkrētu vitamīnu uzņemšanu optimālā daudzumā.

Vitamīnu metabolisma DNS testu veic no siekalu parauga, un parasti testēšana aizņem līdz divām nedēļām. Testa rezultātus būtu ieteicams pārrunāt ar ārstu, kas palīdzēs pareizi interpretēt tā rezultātus un pieņemt lēmumu par uztura pielāgošanu sadarbībā ar uztura speciālistu, papildu preparātu lietošanu un turpmāku pārbaužu vai uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību.