"Laba apetīte taču ir veselības pazīme!" - diētas ārsts Andis Brēmanis atmasko apsēstību notievēt

“Par savu svaru cilvēki uztraucas gan pamatoti, gan nepamatoti,” norāda Andis Brēmanis. “Ir arī tādi, kas vispār tam nepievērš ne mazāko uzmanību. Kā ir, tā ir. Tomēr jāatzīst, ka lieks svars – tā ir ne tikai izskata problēma. Lieks svars ir papildu slodze locītavām, kauliem, mugurkaulam. Tas var radīt dažādas deformācijas, kā arī sirds, asinsvadu un asinsspiediena problēmas. Paaugstinās infarkta un insulta risks. Piemēram, ja ilgstoši ir paaugstināts cukura līmenis asinīs, kas nereti pavada aptaukošanos, var rasties nieru un redzes problēmas.

Tātad līdz ar lieko svaru pamazām uzrodas vesela virkne dažādu nebūšanu. Protams, ir labi, ja cilvēks rūpējas par savu ķermeni, tomēr, ja tas kļūst par apsēstību, var tikt nodarīts kaitējums veselībai. Reizēm gadās, ka ēdienkartē paliek vien daži produkti un salātu lapas. Cilvēks ir tievs un vājš, bet viņam tomēr šķiet, ka vajag notievēt vēl. Tādos gadījumos vispirms vajadzīga psihoterapeita un bieži vien arī psihiatra palīdzība, tikai pēc tam varam mēģināt viņam iestāstīt, ka nepieciešams plašāks uzturs.

Kā liecina mani novērojumi, ar anoreksiju visbiežāk saslimst padsmitgadīgas meitenes, kas vēl ir attīstības periodā. Parasti notiek tā, ka kāds ne to pasaka par meitenes apaļumiem un tas tiek uztverts ļoti saasināti. Reizēm vecāki to nemaz nepamana un attopas vien tad, kad šī lieta jau ielaista.”

Laba apetīte – veselības pazīme

– Jūsuprāt, kādai vajadzētu būtu normāla cilvēka attieksmei pret lieko svaru?
– Ja mēs savas svara problēmas novērtējam adekvāti, mēs ieviešam korekcijas ēdienkartē. Turklāt to nepieciešams sabalansēt ar fizisko slodzi. Ja mums ir lieks svars, parasti šīs divas būtiskākās lietas – ēdienkarte un fiziskā slodze – ir disbalansā. Diemžēl daudzi nemaz nav gatavi un arī nevēlas šīs lietas sakārtot.

Reizēm tas nemaz nav tik viegli, piemēram, man ir grūti atteikties no tā un šitā, es nevēlos doties uz sporta zāli. Un kas notiek? Cilvēki meklē brīnumlīdzekļus. Parādās visādi ābolu etiķi, dīvaini medikamenti un citi brīnumi. Ļaudis cer, ka tie palīdzēs, bet tā nenotiek. Ja tik tiešām eksistētu novājēšanas brīnumlīdzekļi, mēs visi būtu supertievi.

– Pieminējāt ābolu etiķi. Tas vairākās brīnumdiētās tiek minēts kā efektīvs tauku dedzinātājs. Kā ir patiesībā? 
– Etiķa – vienalga, ābolu vai neābolu – pastiprināta lietošana rada bojājumus aknām, un rezultātā aknas vairs nespēj veikt savas funkcijas. Cilvēkam vajadzētu apzināties, ka etiķa pastiprināta lietošana ir bīstama veselībai. Esmu novērojis, ka palaikam uzrodas visādi medikamenti apetītes samazināšanai, tomēr pēc kāda laika tos izņem no apgrozības, jo tiek atklāti nepatīkami blakusefekti.

Es ieteiktu cilvēkiem velti nelolot cerības par īpašiem medikamentiem, kas atrisinās svara problēmas. Diemžēl nebūs tā, ka pēkšņi uzradīsies kāds burvju mākslinieks, kas nezin no kurienes izvilks brīnumlīdzekli novājēšanai. Bez korekcijām ēdienkartē un bez fiziskas noslodzes mēs šo problēmu neatrisināsim.

– Tomēr nevar noliegt, ka ir metodes, kas samazina apetīti. Piemēram, tā pati smēķēšana, kas ir kaitīga veselībai.
– Bet kāda vaina ir labai apetītei? Nekāda. Laba apetīte ir labas veselības pazīme. Ja cilvēkam nav apetītes, visticamāk, viņš ir slims. Galvenais jautājums – kā mēs šo apetīti apmierinām.

Mans ieteikums: “Ēd, cik gribi, pats galvenais – ko.” Turklāt nav mazsvarīgi, kā tas tiek pagatavots. Viens un tas pats produkts var ļoti dažādi ietekmēt organismu. Piemēram, kartupelis, kas pats par sevi ir vērtīgs produkts, nebūtu ieteicami čipsi un frī kartupeļi. Arī gaļa ir lielisks produkts, bet diez vai tas būtu ieteicams pārsālīts vai arī cīsiņu veidā. Ja cilvēks ierodas pie manis kā pie diētas ārsta, mēs parasti runājam nevis par neēšanu, bet par ēšanu. Ēst – tas ir dabiski un normāli.

– Bez citiem veidiem, kā novājēt, tiek pieminēta arī adatu terapija. Tā palīdz?
– Mēs daudz ko varam izmantot, kaut vai to pašu adatu terapiju, ar kuru iespējams optimizēt sāta sajūtu un stimulēt gremošanas orgānus. Tomēr izšķiroša loma ir uztura korekcijai. Viss pārējais – tās ir palīgmetodes.

– Kā zināms, Senajā Romā gardēži daudz ēda un ik palaikam vēma. Pēc tam atkal ēda. Vai diētas ārstam ir kas iebilstams pret šo savdabīgo metodi?  
– Vemšana – tas nav dabiski. Ja kāds ļoti vēlas tā darīt, nav problēmu. Cik zinu, Senajā Romā pat bija iekārtotas speciālas vemšanas vietas. Ar spalviņu pakutināja rīkles galu un atbrīvoja kuņģi, tad atkal devās pie galda un krāmēja iekšā. Skaidrs, ka ēšana – tā ir bauda. Psihologi runā par četrām baudu kategorijām. Ir intelektuālais baudījums, kas ne visiem šķiet svarīgs un būtisks.

Vēl ir narkotiskie prieki – iepīpēt, iedzert, iešļircināt, iešņaukt. Tas viss diemžēl rada atkarību un degradāciju. Vēl ir kustības baudījums – sports, dejas, sekss. Tad vēl atliek ēšanas prieks. Ja intelektuālie prieki mūs neinteresē, narkotiskie atbaida, bet ķermeniskie nav pieejami lielā svara dēļ, tad mums paliek tikai viens baudījums – ēšana. Tas ir skumji. Ēšanai nav nekādas vainas, tikai būtu jauki, ja tas nebūtu vienīgais baudījums mūsu dzīvē.

Maltīte pirms gulētiešanas

– Svaigēdāji sludina, ka viens no efektīvākajiem veidiem, lai atbrīvotos no liekā svara, ir svaigēšana. No svaigiem produktiem gatavotam ēdienam esot augstāka kvalitāte, tāpēc nav nepieciešams tik daudz ēst. Vai tā ir taisnība?   
– Gan jā, gan nē. Protams, noteiktai daļai no tā visa, ko mēs ēdam, vajadzētu būt svaigai. Organismam ir nepieciešama zaļbarība. Tur ir virkne elementu, kas pēc termiskas apstrādes daļēji vai pilnībā degradējas. Tas taču ir skaidrs, ka labāk apelsīnu apēst svaigu, nevis kā savārītu želeju. Bet – vai viss ir jāēd svaigs? Tas nav obligāti. Diez vai mums būs interesanti katru dienu grauzt svaigus kartupeļus un ēst uzbriedinātu graudus. Ne ceptai maizītei, ne vārītiem griķiem nav ne vainas. Nevajag pārspīlēt.

– Lai kļūtu slaidāki, daži ir gatavi lietot pat zīdaiņiem paredzētus maisījumus. Vai no tiem ir kāda jēga?  
– Tagad pieejami visādi maisījumi pulvera veidā, tos var šķīdināt ūdenī, pienā, kefīrā. Tur ir visādi vitamīni un minerālvielas – sabalansēti un jauki. Ikviens var uztaisīt tādu kokteilīti un remdēt izsalkumu. Ir tikai viens mīnuss – tam nav garšas baudījuma. Tādu maisījumu var saukt par uztura bagātinātāju vai maltītes aizvietotāju. Ja nav laika paēst, iedzer šādu kokteilīti un būsi paēdis. Izņēmuma gadījumos tos var lietot. Kāpēc ne?  

– Vēloties novājēt, cilvēki reizēm dara gluži neticamas lietas, piemēram, speciāli rij lenteņu kāpurus, lai organismā ieperinātu šos parazītus.
– Ja cilvēkam ir lentenis, viņš tiešām novājēs, taču tā būs slimīga novājēšana. Viņu mocīs vitamīnu trūkums, būs mazasinība, nespēks un nepatīkama pašsajūta. Ja to visu gribat, laidiet sev iekšā lenteni... Īsti normāli tas nav. Esmu lasījis par šādiem gadījumiem, taču savā ārsta praksē neesmu to piedzīvojis.

– Daži aktīvi ķeras pie sportošanas un pat notin vidukli ar pārtikas plēvi, lai vairāk svīstu un ātrāk zaudētu svaru.
– Iespējams, kaut kāds sīks efekts no tā visa ir. Grūti pateikt. Ja esat tērpies siltā jakā un ātri ejat pa ielu, jūs pamanāt, ka svīstat. Ja siltās jakas nav, jūs tāpat svīstat, bet notiek ventilācija un gaisa plūsma jūs apžāvē. Jebkuram muskuļu darbam blakusprodukts ir siltums. Ja siltuma ir par daudz, ķermenis svīst. Iespējams, pārtikas plēve lokāli nedaudz palielina temperatūru, tāpēc varbūt ir neliels efekts. Atklāti sakot, es neesmu tik smalki pētījis šo lietu.

– Ir asprātīgs ieteikums svara samazināšanai dzert aukstu ūdeni, jo tādā gadījumā organisms spiests patērēt kalorijas, lai šo auksto ūdeni uzsildītu līdz ķermeņa temperatūrai.
– Jā, tā var darīt. Ne velti ir atziņa, ka mērena salšana pieder pie novājēšanas. Cilvēks spiests knosīties, lai sevi sasildītu. Tāpēc visiem kas vēlas tikt vaļā no liekā svara, iesaku ģērbties plānāk, nevis biezāk. Tomēr vajag ievērot mēru, lai nesaaukstētos.

– Aukstā laikā arī pārtiku patērējam ievērojami vairāk nekā siltā.  – Protams. Aukstā laikā cilvēkam vajadzīga apkure, bet siltā nav vajadzīga. Aukstā laikā cilvēkam nepieciešama papildu enerģija, jo jāapsilda ķermenis. Ēdiens organismam ir gluži kā malka apkures katlam. Tas ir tikai normāli, ka aukstā laikā mums ir lielāka vajadzība pēc ēdiena.

– Populārs ir uzskats, ka, lai kļūtu vieglāki un slaidāki, jāatturas no ēšanas vakaros. Pat tiek norādīts konkrēts laiks – līdz sešiem vakarā tu vēl vari ēst, pēc sešiem gan vairs ne.  
– Ja pavērojam dabā, neviens dzīvnieks pulkstenī neskatās, cikos viņam jāēd. Viņš ir priecīgs, ka vispār ticis pie barības. Protams, mēs esam attālinājušie no dabas, mums nav jāvelta daudz pūļu pārtikas sagādāšanai.

Dzīvnieku pasaulē darbojas diezgan skarbi likumi – ja neēdīsi, kļūsi švaks; ja būsi švaks, kļūsi par barību citam. Tāpēc tev gribot vai negribot jādabū barība, lai būtu spēcīgs. Stirniņas, kas ilgi nav ēdušas, biežāk par medījumu nekā stirniņas, kas ir paēdušas un kustīgas. Cilvēku pasaulē šie principi nav tik izteikti, šeit neviens neēd vārgākos un tizlākos.

Ja kāds man prasa, cikos jāpārtrauc ēst, es parasti saku: kādas piecas vai desmit minūtes pirms gulētiešanas. Kāpēc? Tāpēc, ka pirms gulētiešanas vēlams iztīrīt zobus. Galvenais ir jautājums, ko tu ēdi un kā tas ir pagatavots. Turklāt – vai tā nav vienīgā ēdienreize pa visu dienu. Vienam otram tā ir – no rīta iedzer ūdeni un steidzas uz darbu, pa dienu iedzer kafiju vai tēju un uzēd kādus sīkumus. Un tad vakarā vairs nevar savākties un pamatīgi pieēdas. 

Nesteidzīgi un ar baudu

– Vai ir būtiska nozīme tam, cik bieži cilvēks ēd, piemēram, divas vai astoņas reizes dienā?  
– Viens no zelta padomiem – starp ēdienreizēm netaisīt lielas pauzes, lai nerodas liels izsalkums. Liels izsalkums – tas ir bīstami. Tādā gadījumā cilvēks ēd, kas viņam patrāpās, bet tas ne vienmēr ir piemērotākais produkts. Turklāt bieži vien šis process izvēršas par pamatīgu pieēšanos. Izsalkuma situācija rada riskus ar nepiemērotu produktu izvēli un neadekvātu daudzumu.  Bet vispār ir vienalga, cik bieži ēd. Pats galvenais – neradīt lielu izsalkumu. Dabiski ir ēst, kad gribas un cik gribas. Un nav stingri jānosaka – tik un tik. Ja visu dienu skaldīsiet malku, visticamāk, gribēsiet ēst vairāk nekā tad, ja visu dienu būsiet sēdējis pie datora.

– Ir dzirdēts vēl kāds ieteikums – beigt ēst tad, kad vēl drusku gribas.
– Skaidrs, ka nevajag pierīties. Es iesaku ēst nesteidzīgi un ar baudu. Darīt to lēni, nevis ātri. Padarīt ēšanu par patīkamu procesu, nevis steigšus piekrāmēt pilnu vēderu.   

– Turklāt visu pamatīgi sakošļāt...
– Arī tam ir nozīme. Kārtīgi sakošļājot ēdienu, iespējams to labāk sagaršot un optimālāk veidot sāta sajūtu. Var teikt, ka labi sakošļāta barība dod pilnīgāku sāta sajūtu, līdz ar to vajag mazāk ēst. Tas viss, protams, ietekmē gan veselību, gan svaru.

– Daži īpatņi vispār neēd cietu ēdienu, tikai sulas un putriņas.  
– Arī šķidrā veidā mēs varam uzņemt visas nepieciešamās vielas. Ikviens var uztaisīt tā saucamo smūtiju, piemēram, pienā ieblenderēt kādu banānu vai zemenes. Vai arī sablenderēt kefīru ar visādiem zaļumiem. Tā mēs varam pagatavot dažnedažādus kokteiļus. Taču arī tos vēlams nevis ātri ieliet rīklē, bet gan lēni malkot un izbaudīt.

Tāpat varam taisīt dažādas putriņas. Savārīt ķirbi ar burkāniem un ziedkāpostiem. Ja to visu sablenderē, sanāk šķidrs ēdiens. Biezzupa. Ar tādām biezzupām tiek baroti mazi bērni, kuriem vēl nav zobiņu. Tas ir normāli. Ja arī kādam pieaugušam cilvēkam nav zobu, var mierīgi ēst biezzupas. Ēdienu var uzņemt dažādās formās, arī šķidru, kas ir dzerams vai sūcams caur salmiņu. Visas formas ir labas, svarīgs ir tikai jautājums ,ko tur mēs saliekam iekšā un sablenderējam.

– Visradikālākā metode ir badošanās. Vai jūs kā diētas ārsts to atbalstāt?  
– Badošanās ir process, kad organismam netiek piegādāts nekas, tikai ūdens. Skaidrs, ka šāds režīms var radīt dažādas komplikācijas. Viena no potenciālajām komplikācijām, ko apraksta literatūrā, ir pēkšņa nāve. Turklāt badošanās process ietekmē turpmāko vielmaiņu, kad organisms ievērojami taupīgāk izmanto savas rezerves. Piemēram, cilvēkam reizi mēnesī izmaksā algu. Viņš labi zina, kurā datumā viņam maksā algu, un ar to rēķinās. Viņš bez bažām tērē naudu, jo labi zina, ka pēc mēneša atkal būs alga. Bet ko tad, ja naudu sāk izmaksāt reizi pusgadā? Kas notiek? Cilvēks sāk rīkoties taupīgāk, jo īsti nezina, kādi tēriņi pusgada laika var gadīties. Viņam veidojas iekrājumi. Tāpat notiek ar mūsu organismu. Reta apgāde veicina taupību, bet bieža – izšķērdību. Badošanās – tā reta apgāde, kad organisms nezina, kad īsti būs nākamā ēdienreize, tāpēc sāk rīkoties taupīgi un pārregulē vielmaiņu.

Nav šaubu, ka badošanās ir visefektīvākais veids svara zaudēšanai, jo organisms apēd savus audus. Bet cik ilgi dzīvosi neēdis? Nedēļu, divas, trīs? Badošanās periods reiz beidzas, bet taupības režīms, kas tika ieslēgts, zināmā mērā darbojas arī pēc tam. Parasti notiek tā, ka cilvēks badojas un nomet svaru, bet pēc kāda laika dabū vēl lielāku, nekā bija pirms tam. Viens otrs noraujas un sāk daudz ēst. Iznāk tāda mētāšanās – cilvēks te vājē, te uzbarojas, tad atkal vājē, pēc tam no jauna pieņemas svarā.  
Es uzskatu, ka badošanos var veiksmīgi izmantot kā papildu, nevis galveno metodi. Pats galvenais – sakārtot ikdienas ēšanas režīmu, tad būs jēga arī no badošanās. Svarīgi, lai šie procesi nebūtu kampaņveidīgi, jo badošanās – tā tomēr ir kampaņa. Arī īpašās diētas ir kampaņas, kas ilgst no tāda līdz tādam datumam. Gluži kā sestdienas talkas, kad satīrām apkārtni, bet pēc tam mēslojam tālāk. Tikai tad, kad šis process ir pastāvīgs, iespējami labi rezultāti.

Ar apgredzenotu kuņģi

– Internetā tiek piedāvāta kāda vienkārša un universāla metode, kā acumirklī noteikt, cik kvalitatīva ir mūsu pārtika, proti, jo vieglāka smaka fekālijām, jo veselīgāka pārtika. Vai tā ir?
– Grūti pateikt. Ja cilvēks saēdas gaļu, kur ir daudz olbaltumvielu, būs nelāga smaka. Kad olbaltumvielas nonāk tur, kur tām īsti nevajag nonākt, sākas pūšanas procesi, un tad, protams, smaka ir īpaši nepatīkama. Savukārt, ja pavairāk lietoti ogļhidrāti, cieti saturoši produkti, var būt skaļš blīkšķis, bet smaka būs viegla. Vēderam normāli jāiziet reizi dienā, ābolu un plūmju laikā var arī divreiz. Un ne tikai.

Ja cilvēks ikdienā lieto pietiekami daudz augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu, vēders var iziet divas reizes dienā. Tas ir labi, jo tādā gadījumā nenotiek nekādi pūšanas procesi. Savukārt, ja zarnu darbība ir kūtra, iespējams, savairojušās nelabvēlīgas baktērijas. Tad arī būs nepatīkamas gāzes un smakas. Raita zarnu darbība – arī tas ir svarīgs faktors gan veselībai, gan svaram.

– Dažkārt dzirdēti pavisam kardināli apgalvojumi par gaļas ēšanas vai neēšanas pareizību. Vieni apgalvo, ka ēst gaļu ir kaitīgi, citi uzskata pretēji – ka kaitīgi ir gaļu neēst. Kam taisnība?
 – Kaitīgs uzturs var būt gan ar gaļu, gan arī bez gaļas. Tas nozīmē, ka abi šie ēšanas veidi var būt gan kaitīgi, gan nekaitīgi. Ja runājam par veģetārismu, jāatzīmē, ka gaļa nav vienīgais olbaltumvielu, dzelzs un B12 vitamīna avots. Ja tiek lietoti piena produkti, olas, zivis – nav nekādu problēmu. Vēl jau ir pākšaugi, rieksti, sēklas. Savukārt vegānam, kas atsakās ne tikai no gaļas, bet arī no piena produktiem, olām, zivīm, jau ir nedaudz sarežģītāk. Viņam jāpaseko līdzi, lai apgādātu organismu ar visu nepieciešamo.

Pats galvenais – pārdomāta ēdienkarte. Nepieciešama daudzveidība un sabalansētība. Un tieši šīs daudzveidības bieži vien pietrūkst gaļēdājiem, kuriem ēdienkarte dažkārt ir visai vienveidīga. Gaļēdāji mēdz  pārspīlēt ar gaļas daudzumu. Ja paskatāmies klasisko uztura piramīdu, kas tiek ieteikta cilvēkiem, kas ēd visu, tad redzam, ka veselīga uztura pamats tomēr ir vegānisks. Un tikai tad šim pamatam tiek pievienota gaļa, zivis, olas. Daudziem gaļēdājiem vegāniskais pamats ir deformēts, tāpēc rodas liekais svars un arī veselības problēmas.

– Kas jums būtu sakāms par kuņģa operācijām? Cik tās ir labas vai sliktas?
– Faktiski tā ir pēdējā iespēja – tā ir kā avārijas metode. Tas nozīmē, ka cilvēks ir aizdzīvojies tik tālu, ka savā bezatbildībā uzaudzējis sev 200 vai pat 300 kilogramu. Skaidrs, ka tik liels svars rada milzīgas problēmas, pat apdraud dzīvību. Visticamāk, šis cilvēks jau ir apmeklējis diētas ārstus desmitiem reižu un cerējis uz brīnumu, bet tas diemžēl nav noticis. Kā izrādās, viss ir jādara pašam, bet uz to viņš nav gatavs. Viņš nav gatavs atteikties ne no hamburgera, ne saldās limonādes. Un viņam draud nelāgs iznākums… Tad cilvēks piekrīt kuņģa operācijai, jo citādi viņš nespēj savākties. Lai piespiestu cilvēku tik daudz neēst, viņam taisa operāciju. Piemēram, uzliek kuņģim gredzenu – sadala kuņģi divās daļās, augšējā paliek maziņa. Tas nozīmē, ka vienā reizē viņš nevar daudz ieēst, citādi sāk spiest kuņģis. Ir arī cits, vēl kropļojošāks pasākums, kad ar griešanu un šūšanu izmaina kuņģa formu. Abos gadījumos jāēd daudzas reizes dienā pa mazām porcijām. Arī neko ceptu vairs nevar ieēst. Skaidrs, ka tad cilvēkam iet garām daudzi gastronomiski prieki. Viņam vairs nav nekādas jēgas doties uz restorānu. Tāpēc es visiem ieteiktu nenonākt līdz šādai situācijai.

– Tātad nekādu brīnumlīdzekļu, lai atbrīvotos no liekā svara, tomēr nav?
– Nav. Mums jau visiem ļoti gribētos, bet nav. Vislielākais efekts būs no sabalansētības starp dzīvesveidu un uzturu. Turklāt ēst vajag tad, kad gribas, nevis speciāli gaidīt noteiktu ēšanas reizi, lai pēc tam ar lielu izsalkumu pieēstos. Bet vispār ēst ir labi. Ēšana spēcina, bet neēšana novārdzina. Ja cilvēks neēd, viņam nav spēka. Viņš kļūst nervozs un kašķīgs. Savukārt paēdis cilvēks ir apmierināts un labvēlīgs.