Šogad Latvijā reģistrēti 462 garā klepus gadījumi; zīdainītis no garā klepus miris
Šogad no janvāra līdz maija beigām Latvijā reģistrēti jau 462 saslimšanas ar garo klepu gadījumi, kas ir četras reizes augstāks rādītājs nekā pērn, kad tika reģistrēti 111 gadījumi, tostarp reģistrēts arī viens letāls gadījums.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) jau aprīlī vēstīja, ka Latvijā pieaug saslimstība ar garo klepu. Par to pēdējos mēnešos ziņojušas vairākas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) dalībvalstis un kaimiņvalstis, jo garā klepus gadījumu skaits ir lielāks salīdzinājumā ar Covid-19 pirmspandēmijas periodu. Saskaņā ar ECDC pieejamajiem datiem, visvairāk skartās vecuma grupas ir bērni un jaunāki pusaudži, taču slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu.
SPKC dati liecina, ka līdz maija beigām Latvijā reģistrēti 462 garā klepus saslimšanas gadījumi un viens letāls gadījums. Tas bijis zīdainis, kurš nebija sasniedzis vakcinācijas vecumu, taču grūtniecības laikā saņemta vakcīna būtu varējusi viņu pasargāt no tik smagas slimības gaitas.
SPKC arī atgādina, ka zīdaiņiem ir vislielākais smagu slimību un nāves risks, inficējoties ar garo klepu, un ES/EEZ valstīs gandrīz visi nāves gadījumi bijuši tieši šajā vecuma grupā - zīdaiņi, kuri jaunāki par trīs mēnešiem.
Arī infektoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, infektoloģe, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norādīja, ka šajā gadā ir vērojams izteikts garā klepus gadījumu skaita pieaugums - tas redzams arī slimnīcā.
Viņa informēja, ka vairums garā klepus dēļ stacionēto pacientu šogad BKUS ir bijuši nevakcinēti mazuļi līdz gada vecumam, bet ir bijuši arī lielāki bērni, arī nevakcinēti. Visiem šiem bērniem, kuriem nācies ārstēties BKUS, garais klepus ir bijis ar pietiekami nopietni klīnisko gaitu un ilgstošu atveseļošanās periodu.
Garais klepus visbīstamākais ir dzīves pirmajā gadā, īpaši - pirmajos sešos mēnešos, kad tas var būt arī dzīvību apdraudošs, tad to arī sauc par malignu jeb ļaundabīgu garo klepu. Zavadska aicina ģimenes ārstus, vecmātes, ginekologus un visus apkārtējos atgādināt topošajām māmiņām, cik svarīga, efektīva un droša ir vakcīnas, kura satur komponenti pret garo klepu, saņemšana grūtniecības laikā. Tā ir valsts apmaksāta vakcinācija. Tikpat svarīgi ir bērniņus pēc piedzimšanas vakcinēt, tiklīdz sasniegts noteiktais vakcinācijas vecums.
Infektoloģe skaidroja, ka garais klepus parasti izpaužas gan ar izteiktām klepus lēkmēm, kas var ilgt pat vairākas minūtes un bez iespējas ievilkt elpu, gan ar izteiktām izmaiņām asins šūnu skaitā, kuru dēļ rodas komplikācijas.
Pašiem mazākajiem nereti klepus lēkmju vietā ir apnoes jeb neelpošanas epizodes. Savukārt klepus lēkmes ir izteikti mokošas un ilgas, to beigās tipiska ir gara un skaļa elpas ievilkšana, ko medicīnā dēvē par klepu ar reprīzēm. Pēc klepus lēkmēm var būt vemšana vai gļotu izdalīšanās.
Zavadska vērsa uzmanību, ka mokošās klepus lēkmes ir bīstamas ne tikai skābekļa trūkuma dēļ, bet arī tik intensīvi klepojot, izteikti paaugstinās iekšējais spiediens gan ķermeņa dobumos, gan arī galvas smadzenēs, tāpēc plīst sīkie asinsvadi, spiediena rezultātā lielākiem bērniem un pieaugušajiem var būt ribu lūzumi, veidoties trūces muskuļu vājākajās vietās.
Klepus lēkmes laikā orgāniem netiek pievadīts vai ļoti minimāli tiek pievadīts skābeklis, un, jo ilgākas un biežākas ir klepus lēkmes, jo lielāka bīstamība galvas smadzenēm atrasties skābekļa badā, kas var atstāt ļoti nopietnas sekas.
Vēl pie ļaundabīgā garā klepus reizēm vērojama ir ļoti izteikta, patoloģiska leikocītu un limfocītu skaita paaugstināšanās, tad var veidoties tā saucamie "mikrotrombi", kas, savukārt, plaušās un citos orgānos, tai skaitā galvas smadzenēs, traucē apasiņošanu. Tas rada dzīvībai bīstamas komplikācijas, īpaši - pašiem mazākajiem. Zīdainīšiem, ja ir šāda klīniskā aina, pieaugot leikocītu skaitam, BKUS monitorē situāciju vairākas reizes dienā. Veidojoties bīstamai situācijai, ir jāveic asins apmaiņas operācija, norādīja Zavadska.
Pirmajos dzīves mēnešos garais klepus var būt pat dzīvībai bīstams iespējamo komplikāciju dēļ, taču arī vēlākā vecumā garais klepus ir bīstams gan klepus lēkmju un ar to saistītā skābekļa bada, gan citu komplikāciju dēļ.
Zavadska atgādina, ka garais klepus ir vakcīnkontrolējama infekcija, pirmā vakcīna pret to tika radīta 1930.gadā. Kopš tā vakcīna ir vairākkārtīgi pilnveidota, padarīta efektīvāka un jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem Eiropā lietojam ļoti drošas, labi panesamas un augsti efektīvas kombinētās vakcīnas, kuru sastāvā ir arī garā klepus komponente. Izolēta tikai garā klepus vien vakcīna pasaulē mūsdienās vairs nav pieejama.
Pirmo vakcīnas devu, kas satur garā klepus komponenti, bērns sāk saņemt, kad sasniedzis divu mēnešu vecumu. Latvijā nākamās devas jāsaņem četru, sešu un 12 mēnešu vecumā, vēlāk - balstvakcīnas. Efektīva aizsardzība izveidojas tikai pēc trešās devas saņemšanas, tātad, ja visas devas ir saņemtas savlaicīgi, tad bērniņš, saņemot savu vakcinācijas kursu, ir pasargāts aptuveni no sešu mēnešu vecuma.
"Tā kā garais klepus ir ļoti bīstams tieši dzīves pirmajos mēnešos, ir atrasts drošs veids, kā efektīvi "nosegt" pirmo dzīves mēnešu "logu". Pietiekamu aizsardzību pret garo klepu bērniņam var nodot grūtniecības laikā, ja grūtniecības otrajā vai trešajā trimestrī mamma saņem garo klepus saturošu vakcīnu. Tieši grūtnieču vakcinācija pasargā bērniņus no maligna, smagi noritoša garā klepus viņa dzīves pirmajos mēnešos," norādīja Zavadska.
Viņa piebilda, ka grūtnieču vakcinācijas pret garo klepu programma tiek nodrošināta ļoti daudzās pasaules valstīs. Arī Latvijā jau vairākus gadus tā ir valsts apmaksāta vakcīna.
