Ārste no Klaipēdas pasaka priekšā, kā atšķirt pneimoniju no parasta klepus
Pneimonija ir viena no visbiežāk sastopamajām komplikācijām, kas var rasties cilvēkiem, kuri slimo ar gripu vai citām vīrusu un baktēriju izraisītām slimībām. Speciālisti uzsver, ka pneimonija visbīstamākā ir novājinātam organismam. Kā “Lrytas” stāsta Klaipēdas Republikas slimnīcas pulmonoloģe Violeta Palaimiene, ir daži veidi, kā ikviens var atšķirt pneimoniju no klepus, ko izraisījusi parasta saaukstēšanās.
Pneimoniju parasti izraisa dažādi mikroorganismi (pneimokoki, hemofīli, streptokoki), kas pie novājinātas imūnsistēmas sāk vairoties.
Pneimonija parasti attīstās, ja akūtas augšējo elpceļu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās, bronhīts vai gripa ieilgst, vai norit ar komplikācijām, skaidro ārste pulmonoloģe.
Pēc Klaipēdas slimnīcas ārstes teiktā, pneimoniju no citām saaukstēšanās slimībām var atšķirt pēc vairākām pazīmēm.
"Visbiežākie slimības simptomi ir ilgstošs drudzis, klepus, vispārējs nespēks, samazināta tolerance pret fizisku slodzi. Pacientam var būt arī elpas trūkums vai viņa elpošana var pastiprināties. Gados vecākiem cilvēkiem var rasties apziņas traucējumi, apjukums un dezorientācija. Ja kāds no šiem simptomiem saglabājas, jākonsultējas ar ārstu, lai pēc papildu pārbaudēm varētu novērtēt pacienta stāvokli un nozīmēt atbilstošu ārstēšanu,” skaidro pulmonoloģe V. Palaimiene.
Ikviens var saslimt ar pneimoniju. Taču, kā norāda pulmonoloģe, lielāks risks saslimt ir gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kas slimo ar smagām blakusslimībām: astma, diabēts, nieru mazspēja, hroniskas sirds slimības, kā arī tiem, kuri lieto imūnreakciju vājinošus medikamentus.
