Kā ārstēt vēdervīrusu un kad jāmeklē ārsta palīdzība?

“Pavasara sākumā bieži vien organismam ir zemāka imunitāte, jo ziemas periodā, kad ir mazāk saules un arī svaigu vietējo augļu un dārzeņu, organisms vairāk patērē iekšējas rezerves, tāpēc arī slimot šai posmā gadās biežāk,” saka ģimenes ārste “Veselības centru apvienībā” Jekaterina Āboliņa.

“Jā, tā vien šķiet, ka ziemas beigas iezīmē nevis pirmie sniegpulksteņi vai gājputni, bet gan tādu apmeklētāju pieplūdums aptiekā, kuri meklē palīdzību diarejas un vemšanas gadījumiem,” savu pieredzi stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. 

Lai gan to parasti sauc par “vēdera gripu”, slimība patiesībā ar gripu nav saistīta. Proti, gripu izraisa gripas vīrusi, savukārt galvenais akūta gastroenterīta jeb kuņģa un zarnu gļotādas iekaisuma cēlonis ir norovīruss, kas izraisa intensīvu vemšanu, caureju, sliktu dūšu un vēdera krampjus. Simptomi parasti sākas 12 līdz 48 stundas pēc inficēšanās, tie bieži ir pēkšņi un ļoti nepatīkami, taču lielākā daļa cilvēku atveseļojas paši. Šis ir apgrūtinošs vīruss, kas piesaista tualetei apmēram uz vienu vai divām dienām.

Farmaceite novērojusi, ka šādos gadījumos pēc palīdzošiem medikamentiem vai padoma uz aptieku nāk pacientu tuvinieki. Tāpat pēc slimošanas tiek iegūta svarīga atziņa – simptomus mazinošiem medikamentiem ir jābūt mājās vienmēr, jo var nepietikt laika un iespēju tos iegādāties saslimstot.

Kā norovīruss izplatās?

Ģimenes ārste Jekaterina Āboliņa skaidro: “Norovīruss ir ārkārtīgi lipīgs. Tas ir viens no lipīgākajiem vīrusu vai baktēriju patogēnu veidiem, un inficēties var ikviens.”

Visuzskatāmāk šī šķietami vienkāršā vīrusa nodarīto postu var redzēt, aplūkojot tādas lielas valsts kā ASV datus. Katru gadu, saskaņā ar Amerikas Slimību kontroles un profilakses centra informāciju, tas izraisa aptuveni 20 miljonus vemšanas un caurejas gadījumu, 465 000 neatliekamās palīdzības numuru apmeklējumu, 109 000 hospitalizāciju un 900 nāves gadījumus.

Lai gan norovīruss nosacīti nav sezonāls un var “pielipt” visu gadu, uzliesmojumi visbiežāk notiek – no janvāra līdz martam. Tas tādēļ, ka ziemas mēnešos un vēl agrā pavasarī cilvēki mēdz pavadīt vairāk laika telpās, kas, turklāt, mēdz būt slikti ventilētas un nevēdinātas. Tas atvieglo dažādu infekcijas slimību, tostarp norovīrusa, izplatīšanos.

“Inficētie cilvēki ar izkārnījumiem un vemjot izdala miljardiem norovīrusa daļiņu, un ir vajadzīgas tikai dažas, lai saslimtu kāds cits. Proti, šīm sīkajām daļiņām jānonāk mutē vai kaut vai tikai elpceļos, piemēram, apmeklējot tualeti drīz pēc tam, kad tajā bijis saslimušais. Tomēr galvenokārt ar norovīrusu var inficēties, nonākot tiešā saskarsmē ar slimnieku, patērējot piesārņotu pārtiku vai šķidrumus, vai pieskaroties piesārņotām virsmām un pēc tam pieskaroties mutei ar nemazgātiem pirkstiem. Tieši tādēļ īpaši uzsveru – higiēnai ir milzīga, nenovērtējama nozīme!

Ja higiēnas prasības ir vājas, nejaukais vīruss spēj ātri izplatīties darba vietā, skolā, aprūpes iestādēs vai citur, kur cilvēki pulcējas cieši kopā. Jāņem vērā arī tas, ka inficētā persona var turpināt izdalīt vīrusu aptuveni divas nedēļas pēc simptomu pazušanas, tāpēc atgriešanās, piemēram, darbā, ja “es vairs nevemju un jūtos labāk” nebūtu veicināma,” norāda ārste.  

Norovīrusa simptomi

Visizplatītākie norovīrusa simptomi bērniem un pieaugušajiem ir:

• vemšana;
• caureja;
• slikta dūša;
• vēdera krampji.

Taču iespējamas arī citas pazīmes, piemēram, galvassāpes vai sāpes ķermenī, zemas pakāpes drudzis. Savukārt pirmās zīmes par iespējamo norovīrusu var būt pēkšņs apetītes zudums, sāpes vēderā vai vispārēja saslimšanas sajūta. Tam parasti seko intensīva vemšana un ūdeņaina caureja, lai gan tās var rasties arī vienlaikus. Ārste uzsver: “Kopīgs ir ļoti pēkšņs slimības sākums un jauda – tās var būt līdz pat desmit vēdera izejas reizēm dienā, kas ir ārkārtīgi mokoši un arī bīstami atūdeņošanās dēļ.”

Uzmanību – atūdeņošanās!

Norovīrusa simptomi parasti ilgst 24 līdz 72 stundas. Vemšanas un caurejas dēļ gandrīz neizbēgami piemeklē arī vājums, nogurumus vai apziņas traucējumi. Tas tādēļ, ka organisms dehidratējas.

Dehidratācijas simptomi ir:

• samazināta urinēšana,
• sausa mute,
• reibonis.

Pazīmes bērniem:

• raudāšana bez asarām,
• nemierīgums,
• pēkšņa letarģija un miegainība.

Vēdervīrusa ārstēšana

“Lai gan norovīrusam nav specifiskas ārstēšanas vai zāļu, un lielākā daļa cilvēku atveseļosies paši, nav tā, ka, slimībai ir jāļauj brīvas rokas. Tiesa, slimošanas laikā nav vēlams lietot caureju apturošos līdzekļus, jo ar to palīdzību vīruss ilgāk paliek organismā. Labāk, lai iziet dabīgā ceļā,” teic ārste un uzsver, cik svarīgi ir atpūsties, patērēt daudz šķidruma un elektrolītu, lai papildinātu tos, kas zaudēti vemšanas un caurejas dēļ. Jādzer ūdeni, var lietot sporta dzērienus un perorālos rehidratācijas šķidrumus.

Farmaceite stāsta, ka aptiekā iegādājami pulveri, kas, izšķīdināti ūdenī, palīdz aizvietot ūdens un elektrolītu zudumu organismā. Tie satur nātrija hlorīdu, nātrija citrātu, kālija hlorīdu, glikozi. Līdzīgu šķīdumu var pagatavot mājās vienam litram vārīta ūdens pievienojot vienu tējkaroti sāls un astoņas tējkarotes cukura. Aptiekās pieejamas arī šķīstošas tabletes, kas satur elektrolītus, C vitamīnu un glikozi. Tās nodrošina ātru un augstu elektrolītu uzsūkšanās spēju un vispilnīgāko izmantošanu organismā.

Papildus jālieto citi šķidrumi, līdz vēdera izeja normalizējas. Vienlaikus jāizvairās no kofeīnu saturošiem dzērieniem, jo tie ir urīndzenoši. Diētai jābūt maigai un vienkāršai, piemēram, rīsi, banāns, buljons. Noteikti jāatsakās no alkohola. Ir vērts lietot zāļu tējas, piemēram, zaļo tēju, piparmētras, pelašķus. 

Kad slimība pārvarēta, jāapsver iespēja izdzert kādu vitamīnu kursu. “Imunitāti “sastiprināt” uz priekšu, satrenēt to kā muskuli nav iespējams, taču imūnsistēma pēc novājinošas infekciju slimības (un norovīruss tādu izraisa) pārciešanas ir izsīkusi un tad gan tā ir stiprināma,” skaidro farmaceite un iesaka C vitamīnu, kas uztur imūnsistēmu, samazina nogurumu, cīnās pret spēka izsīkumu. D vitamīns ne tikai uztur zobu un kaulu veselību, bet arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. Tādi dabiski un bioloģiski aktīvi polisaharīdi, kā beta glikāni, arī labvēlīgi ietekmē veselību – atbalsta zarnu darbību, stiprina imunitāti.

Kā apkarojams norovīruss

Norovīruss ir neticami stiprs – to ir grūti nomākt pat ar dezinfekciju un tas ir izturīgs pret daudziem standarta tīrīšanas līdzekļiem. Spirtu saturoši roku dezinfekcijas līdzekļi, lai arī rekomendējami, tomēr nedarbojas tik labi kā kārtīga roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes. Lieki teikt, ka rokas jāmazgā pēc tualetes apmeklējuma, autiņbiksīšu maiņas un pirms ēšanas. Labs palīgs ir sejas maska – tā ne tikai neļaus ieelpot vīrusa daļiņas, piemēram, tualetē, bet arī izslēdz sejas – mutes un deguna -aizskaršanu publiskajā telpā. Ne velti pandēmijas posmā, kad maskas bija obligātas, strauji samazinājās vai pat izpalika daudzi, tai skaitā arī vēdera, vīrusu uzliesmojumi.  

Ja gadās noķert norovīrusu, lai neaplipinātu citus, ģimenes ārste iesaka šādas darbības:

• palieciet mājās, līdz jūtaties vesels;
• ja iespējams, slimības laikā izvairieties no saskarsmes ar citiem;
• pirms pieskaršanās koplietošanas virsmām, nomazgājiet rokas;
• tīriet un dezinficējiet virsmas ar hloru saturošu līdzekli;
• mazgājiet veļu iespējami karstā ūdenī;
• negatavojiet un neapstrādājiet pārtiku, kamēr nav pagājušas vismaz 48 stundas pēc simptomu izzušanas.

Kad jāmeklē ārsta palīdzību

• Ja simptomi kļūst smagi, saglabājas ilgāk par dažām dienām, ja nevarat noturēt organismā šķidrumu un pārstājat urinēt.
• Dažām grupām ir lielāks komplikāciju attīstības risks, tostarp bērniem, vecāka gadagājuma ļaudīm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imūnsistēmu.
• Asinis vēmienu masā vai izkārnījumos nav parasts norovīrusa simptoms, tas varētu liecināt par kaut ko nopietnāku. Tādos gadījumos noteikti ir jāsazinās ar ārstu.