Iecerēts mainīt ēku energosnieguma un energoefektivitātes regulējumu
Plānots mainīt ēku energosnieguma un energoefektivitātes regulējumu, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Ekonomikas ministrijas iesniegtais likumprojekts par grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā sagatavots, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par ēku energosniegumu un energoefektivitāti. Direktīvas dalībvalstīm nacionālajos tiesību aktos jāievieš līdz 2026. gada 29. maijam.
Plānots pārņemt un precizēt terminoloģiju un definīcijas atbilstoši direktīvās lietotajiem terminiem, nodrošinot terminoloģisko saskaņotību ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu un vienotu izpratni par piemērojamajām prasībām ēku energosnieguma jomā. Vienlaikus tiks saglabāti esošie termini, kas direktīvās nosaukti citādi, bet pēc būtības nav mainījušies.
Vienlaikus paredzēts mainīt pieeju attiecībā uz kultūras pieminekļiem un citām kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām. Līdz šim tās bija pilnībā izslēgtas no energosnieguma prasību piemērošanas, taču turpmāk tām varēs noteikt samazinātas prasības gadījumos, kad pilna prasību izpilde varētu apdraudēt kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu.
Likumprojekts arī paredz noteikt pienākumu publisko personu iestādēm pakāpeniski atjaunot to īpašumā esošās ēkas līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim.
Plānots, ka katru gadu būs jāatjauno vismaz 3% no publiskā sektora ēku kopējās izmantojamās grīdas platības, kas pārsniedz 250 kvadrātmetrus un kas 2024. gada sākumā nav sasniegusi šo energosnieguma līmeni. Vienlaikus paredzēta iespēja pārsniegto renovācijas apjomu ieskaitīt nākamo divu gadu pienākuma izpildē.
Tāpat likumprojektā precizēts, ka energosertifikāciju varēs veikt ne tikai visai ēkai, bet arī atsevišķai tās daļai, novēršot līdzšinējās interpretācijas neskaidrības.
Plānots likumā nostiprināt pienākumu visām ēkām aprēķināt ekspluatācijas emisijas, kas praksē jau tiek darīts, bet līdz šim nav bijis tieši noteikts likumā. Savukārt jaunām ēkām būs jāaprēķina globālās sasilšanas potenciāls, izvērtējot ēkas ietekmi uz klimatu visā tās dzīves ciklā.
Papildus paredzēts ieviest renovācijas pases konceptu, nosakot, ka renovācijas pases izstrāde ir brīvprātīga. Gadījumā, ja ēkai ir izstrādāta renovācijas pase, papildus nav nepieciešams sagatavot atsevišķu pārskatu par pasākumiem ēkas atjaunošanā.
Izmaiņas arī paplašinās neatkarīgo ekspertu kompetences ēku energosnieguma jomā un precizēs kārtību, kādā Būvniecības informācijas sistēmā iesniegti un virzīti pieteikumi neatkarīgā eksperta sertifikāta saņemšanai.
