Lielbritānijā ar jaunu sparu atdzimst nāvējoša slimība

Masalas bija galvenais bērnu nāves cēlonis pirms 1960. gadā visā pasaulē tika uzsākta vakcinācijas kampaņa. Tomēr saskaņā ar jaunākajiem datiem pēdējos gados šī nāvējošā slimība Anglijā un Velsā ir atdzimusi šokējošos apmēros. 

Iespējamo masalu gadījumu skaits 2023. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Lielbritānijā ir vairāk nekā divkāršojies. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūras (UKHSA) datiem pagājušajā gadā Anglijā un Velsā bija 1603 aizdomas par masalu saslimšanas gadījumiem, salīdzinot ar 735 gadījumiem 2022. gadā un 360 gadījumiem 2021. gadā. 

Pašlaik Birmingemas Bērnu slimnīca cīnās ar plašu masalu uzliesmojumu, un tikai pagājušajā mēnesī vien hospitalizēti vairāk nekā 50 bērni.

Eksperti masalu gadījumu skaita pieaugumā vaino dezinformāciju par vakcināciju un tās izraisītajām blaknēm. Visā valstī ir samazinājusies vakcinācijas aptvere pret masalām, parotītu un masaliņām. 

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram neimūnam cilvēkam (iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām), kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var norisēt ar smagām komplikācijām.

Pazīmes

Inficējoties ar masalām, slimības pazīmes parasti parādās pēc 10–12 dienām, tomēr var parādīties 7.–18. dienai. Tās sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, parasti 2.–4. slimības dienai, temperatūra var sasniegt 39–41°C, un parādās sarkani izsitumi, kas izplatās virzienā no galvas uz ķermeni 3–4 dienu laikā. Pēc 4. dienas izsitumi parasti sāk bālēt un izzūd nedēļas laikā, atstājot pastiprinātu pigmentāciju un ādas lobīšanos. Pēc izslimošanas veidojas imunitāte. Masalas tiek diagnosticētas, ņemot vērā raksturīgos klīniskos simptomus un laboratorijas testa rezultātus.

Komplikācijas

Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram 1 no 1000 masalu pacientiem rodas iekaisums smadzeņu audos (encefalīts). Masalas bieži norit smagi un lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, piem., leikēmiju, HIV/AIDS, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.

Inficēšanās

Masalu vīruss izplatās no personas uz personu ar gaisa pilieniem, inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot. Vīrusus saturoši pilieni var palikt iekštelpu gaisā un līdz divām stundām, kā arī tikpat ilgi vīruss izdzīvo uz virsmām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem četras dienas pirms izsitumu vai slimības pirmo pazīmju (drudzis, iesnas, klepus) parādīšanās līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ir aprēķināts, ka viens saslimušais ar masalām var inficēt 8–15 personas, kuras nav imūnas pret masalām.

Ārstēšana

Nav zāles pret masalu vīrusu, līdz ar to tiek izmantoti līdzekļi, kas mazina slimības simptomu smagumu. Ja drudzis ilgst vairāk par divām dienām pēc izsitumu parādīšanās, tas var liecināt par sarežģījumiem un paaugstinātu komplikāciju risku. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu.