Kāpēc magnijs tavai veselībai ir daudz svarīgāks, nekā tu domā

Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka veselībai, un tam ir būtiska loma vairāk nekā 300 dažādu organisma funkciju nodrošināšanā.

Ja magnija līmenis organismā nav pietiekams, iespējams piedzīvot nopietnus veselības traucējumus, tāpēc šai gadījumā magniju nepieciešams uzņemt papildus. 

Par magnija deficītu var liecināt dažādi simptomi, kuru izpausmes atkarīgas no tā, cik zems ir magnija līmenis organismā.

• Neliela vai vidēji smaga magnija deficīta gadījumā iespējams novērot apetītes zudumu, vājuma sajūtu, sliktu dūšu un vemšanu
• vidēji smaga deficīta gadījumā var parādīties krampji, muskuļu vājums, depresija un parestēzija, proti, kairinājuma sajūta, kam nav ārēja izskaidrojuma un kas var izpausties kā tirpšana, kņudēšana, nieze u.tml.
• Savukārt, piedzīvojot īpaši smagu magnija deficītu, novērojami izteikti krampji, aritmiska sirdsdarbība un apziņas traucējumi.

Magnija deficīta biežākie cēloņi 

Ir vairāki faktori un apstākļi, kas var traucēt pilnvērtīgu magnija uzsūkšanos un tādējādi veicināt tā deficītu organismā.

• Nepilnvērtīgs uzturs. Ar ikdienas uztura palīdzību mēs uzņemam lielu daļu ķermenim nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu. Ja ēdienkarte nav pietiekami sabalansēta, viegli var rasties vērtīgo vielu nepietiekamība, tai skaitā magnija deficīts.
• Uzsūkšanās spēja zarnās. Magnija uzsūkšanās notiek tievajās zarnās, un līdz ar vecumu zarnu uzsūkšanās spēja samazinās. Tāpat magnija uzsūkšanos gremošanas sistēmā var traucēt dažādas kuņģa-zarnu trakta saslimšanas, piemēram, celiakija, Krona slimība un citas, pārmērīgs alkohola patēriņš un ilgstoša atsevišķu medikamentu lietošana. Magnija uzsūkšanos kavē kalcijs, kafija, tauki un olbaltumvielas, kā arī B1, B6 un D vitamīna deficīts.
• Pastiprināta magnija izvade no organisma. Aptuveni 30 % no uzņemtā magnija izdalās caur nierēm, un šo procesu var veicināt vairāki medikamenti, piemēram, urīndzenošie līdzekļi un nefrotoksiskie medikamenti, proti, preparāti, kas negatīvi ietekmē nieru darbību. Pastiprinātu magnija izvadi var veicināt arī tādas organisma saslimšanas kā nieru darbības traucējumi un cukura diabēts, tā var notikt ilgstošas caurejas un vemšanas rezultātā, laksatīvu līdzekļu pārmērīgas lietošanas un badošanās dēļ. Magniju iespējams pastiprināti zaudēt arī intensīvu fizisko aktivitāšu laikā, kad tas tiek izvadīts no organisma kopā ar sviedriem.

Magnijs pastiprināti nepieciešams smēķētājiem, grūtniecēm, sievietēm laktācijas periodā, bērniem un senioriem. Tā kā magnijam piemīt spēja mazināt stresa negatīvo ietekmi, tas būs ļoti noderīgs arī cilvēkiem, kuri pastāvīgi piedzīvo pastiprināta stresa apstākļus.

Magnijs ikdienas uzturā

Vīriešiem ikdienā jāuzņem ap 400 miligramiem magnija, sievietēm – mazliet virs 300 miligramiem. Magnijs pietiekamā daudzumā ir uztura piramīdas pamatproduktos, piemēram, pilngraudu maizē, pilngraudu putrās – it īpaši auzu, prosas, griķu, brūno rīsu, kviešu; visos zaļajos augos un dārzeņos, jo īpaši zaļajos – lapu salātos, spinātos, tāpat arī kāpostos; kartupeļos, pākšaugos, riekstos un sēklās, zivīs un gaļā, žāvētos augļos, banānos, avokado, kā arī piena produktos.

Savukārt magnija uzsūkšanos kavē liels tauku daudzums uzturā, tāpat arī produkti, kas satur daudz kalcija, fosfora un olbaltumvielu, arī alkohols. Tātad, ja grib palielināt magnija daudzumu organismā, jāizvēlas vājpiena produkti. Zivis nevajag cept taukos, arī gaļu – labāk šos produktus gatavot cepeškrāsnī.