Lēna pašnāvība, no kuras grūti izsprukt - kas jāzina, ja vēlies beidzot atmest smēķēšanu

Vēl 2021. gadā, atsaucoties uz SPKC datiem, tika ziņots, ka Latvijā ikdienā smēķē 25% iedzīvotāju - 38% vīriešu un 12% sieviešu.

Taču aptauju dati arī liecina, ka liela daļa smēķētāju nebūt nav sajūsmā par šo ieradumu un vēlas smēķēšanu pārtraukt.

Teju puse - 44% smēķētāju - vēlas tikt vaļā no šī kaitīgā ieraduma un 64% smēķētāju vismaz vienu reizi ir mēģinājuši atmest.

Faktu, ka ar smēķēšanas atmešanu daudziem nesokas, vēl skaudrāku padara fakts, ka cilvēki, kuri izvēlas atmest smēķēšanu, pēc pāris gadiem sasniedz tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā.

Kādi ir galvenie ieguvumi?

Cīnoties ar šo kaitīgo ieradumu būtu vērtīgi apzināties, ka pozitīva ietekme uz organismu ir novērojama jau vien pēc 20 minūtēm, kuru laikā nav smēķēts.

Pēc 20 minūtēm bez smēķēšanas: palēninās sirdsdarbība un normalizējas asinsspiediens; pēc 12 stundām: oglekļa monoksīda (bezkrāsaina indīga gāze, kas nokļūst ķermenī smēķēšanas laikā) līmenis asinīs sasniedz normālu līmeni; pēc 2-12 nedēļām: uzlabojas asinsrite un normalizējas plaušu funkcija; pēc 1-9 mēnešiem: samazinās klepus un elpas trūkums; pēc viena gada: koronāro sirds slimību risks samazinās aptuveni uz pusi; pēc pieciem gadiem: samazinās insulta risks; pēc desmit gadiem: plaušu vēža risks samazinās aptuveni uz pusi un samazinās mutes, rīkles, barības vada, urīnpūšļa, dzemdes kakla un aizkuņģa dziedzera vēža risks; pēc 15 gadiem: koronāro sirds slimību risks ir tāds pats kā nesmēķētājam.

Taču būtiski ir uzsvērt arī to, kāds efekts ir šī ieraduma piekopšanai. Tas turklāt ne vien bojā paša smēķētāja organismu, bet ļoti negatīvi ietekmē arī tos, kuriem regulāri nākas uzturēties blakus - būt pasīvajiem smēķētājiem.

Kardiologs, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Gustavs Latkovskis pērn Latvijas Radio padomu ciklā “Dzīvo vesels” uzsvēra: "Jāņem vērā, ka smēķēšana ir kaitīga ne tikai velkot dūmus plaušās, bet arī elpojot to, ko citi ir izpīpējuši apkārtējā vidē, tā saucamā pasīvā smēķēšana. Jums jāpatur prātā, ka smēķējot jūs nodarāt kaitējumu ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Padomājiet par saviem bērniem, ģimenes locekļiem, kolēģiem, kaimiņiem, jo smēķējot jūs liekat elpot šos ļoti kaitīgos dūmus arī pārējiem cilvēkiem, kuriem varbūt jau tāpat ir diezgan vāja veselība, ir iespējami citi riska faktori, par kuriem jūs nenojaušat."

"Pie tam ir labi pierādīts, ka, ieelpojot citu cilvēku izsmēķētos dūmus mājas vai darba apstākļos, būtībā cilvēkiem pieaug sirds asinsvadu saslimšanu risks tā, it kā viņi paši būtu smēķējuši šīs cigaretes," uzsvēra kardiologs.

Mēģinājums atmest - grūts process

Smēķēšanas atmešanai brīnumlīdzekļu nav, taču pastāv vairāki soļi, kas var palīdzēt sasniegt mērķi.

Apņēmība atmest, paradumu maiņa un simptomu (sausa mute, izsalkuma sajūta, miega traucējumi, garastāvokļa maiņas u.c.) mazināšana.

Der uzskaitīt visus iemeslus, kādēļ vēlies atmest un  centies atturēties no smēķēšanas tik ilgi, cik vien iespējams, pirms padodies vēlmei uzsmēķēt.

Centies novērst uzmanību no vēlmes uzsmēķēt – pamet telpu (kaut tikai īslaicīgi) vai vidi, kas tev pastiprina vēlmi uzsmēķēt.

Padzeries ūdeni: dzeramais ūdens ir veselīga alternatīva, kas aizvieto cigaretes ievietošanu mutē.

Veic desmit dziļas elpas, lai mazinātu iekšējo spriedzi brīžos, kad rodas vēlme uzsmēķēt.

Dari kaut ko citu, lai novērstu uzmanību: ieej dušā, palasi kādu grāmatu, dodies pastaigā, klausies mūziku vai dari ko citu, kas spēj novērst tavu uzmanību.

Galvenais, lai nesmēķēšana nav vienīgā izmaiņa tavos paradumos.

Būtiski, ka tiem, kuriem neiet viegli, SPKC piedāvā konsultācijas pa telefonu, kuru mērķis ir palīdzēt tikt vaļā no kaitīgā ieraduma.

Pēdējo gadu laikā smēķētāju interese par šo iespēju esot samazinājusies, taču pakalpojums joprojām ir pieejams.

Anonīmu palīdzību smēķēšanas atmešanai vari saņemt zvanot uz Konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai: 67037333 (darba dienās, no 08:00 līdz 18:00).

SPKC uzsver - ja paša spēkiem neizdodas atmest, palīdzību meklē pie sava ģimenes ārsta, kā arī ārsta-narkologa.

Kā tabakas smēķēšanas izplatību ierobežo zviedri?

Absolūts pretstats tikmēr ir Zviedrija, kura jau ir uz bez-dūmu valsts statusa sliekšņa (Valsts tiek atzīta par brīvu no cigarešu dūmiem, ja tajā smēķē mazāk nekā 5% pieaugušo iedzīvotāju).

Zviedrijai sasniedzot “bezdūmu” statusu, tā par aptuveni 17 gadiem būs apsteigusi Eiropas Savienības nosprausto kopējo mērķi - bezdūmu statusu sasniegt 2040. gadā.

“Neviena cita ES valsts nav pat tuvu tam, lai to atkārtotu”, uzsver ziņojuma “Zviedrijas pieredze: Ceļvedis uz sabiedrību no dūmiem” līdzautors Dr. Delons Humans (Delon Human).

Viņš norāda, ka Zviedrijas “revolucionāro stratēģija” smēķēšanas apkarošanā palīdz smēķētājiem pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, piemēram, snusu, nikotīna spilventiņiem un veipiem.

Zviedrijā populārākais cigarešu aizstājējs ir zelējamā tabaka jeb snuss.

Tas ir populārs arī Somijā, Dānijā un Igaunijā. Tomēr tā pārdošana citās ES valstīs nav atļauta, jo to saista ar paaugstinātu mutes vēža risku.

“Nav bezriska tabakas izstrādājumu,” intervijā "Euronews" atzīst Dr. D. Humans, “Smēķētājam ir daudz labāk pāriet no tradicionālajām cigaretēm uz alternatīviem produktiem, nekā turpināt smēķēt.”

Zviedrijā procentuāli ir viszemākais ar tabakas lietošanu saistīto slimību apjoms ES un par 41% mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs.

Zviedriem ir arī gandrīz par 40% zemāks mirstības līmenis no tabakas izraisītām slimībām, piemēram, insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta.

Pilsoniskās iniciatīvas “Zviedrija bez dūmiem” pārstāvji norāda, ka cigarešu smēķēšanas atmešanas tendence katru gadu izglābj vairāk nekā 3400 dzīvību.

Zviedrijā vienlaikus arī lepojas, ka saslimšanu ar vēzi ir izdevies samazināt līdz Eiropā zemākajam līmenim.

Vissmēķējošākā valsts Eiropā šobrīd ir Bulgārijā, kur 28,2% iedzīvotāju katru dienu smēķē cigaretes.

Otrā vietā ierindojas Turcija (27,3%), kam seko Grieķija (27,2%), Ungārija (25,8%) un Latvija (24,9%), liecina Eiropas statistikas aģentūras Eurostat apkopotie dati.

Vēsturiski lielākie smēķētāji Eiropā ir bijuši grieķi, tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka smagās ekonomiskās krīzes laikā Grieķijā smēķētāju skaits visai būtiski samazinājās.