Smēķēšanas atmešana pa telefonu - cik pieprasītas un efektīvas ir valsts piedāvātās konsultācijas?

Šādu pakalpojumu faktiski piedāvā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), un arī pie ģimenes ārsta ir iespējams vērsties, lai prasītu konsultāciju saistībā ar kaitīgā ieraduma uzveikšanu.

Tā nepārprotami ir daļa no Latvijas stratēģijas smēķēšanas izskaušanai – mērķim, kurš Eiropas Savienībā (ES) šobrīd ir gana aktuāls.

Mēģinājām noskaidrot – ko tieši valsts iestādes un ģimenes ārsti var piedāvāt tiem, kuri vēlas atteikties no nikotīna ikdienā, un, cik rezultatīva ir šāda pieeja.

SPKC nav statistikas par konsultāciju ietekmi

Šādu pakalpojumu SPKC iedzīvotājiem nodrošina saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 7. panta 2. daļas 3. apakšpunktu.

Tas nosaka, ka uz tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu iepakojuma ir jābūt “kombinētam brīdinājumam par ietekmi uz veselību”.

Brīdinājumam savukārt jāsatur arī informācija par iespējām meklēt palīdzību, lai atmestu smēķēšanu: “Lūdz palīdzību! 67037333; www.spkc.gov.lv”.

Smēķētāji zinās, ka šāds teksts atrodams uz ikkatras smēķu paciņas. Attiecīgi – ja ir vēlme tikt galā ar neradumu, jāzvana SPKC.

Jauns.lv vērsās pie SPKC, lai lūgtu paskaidrot, kā tieši iestādes speciālisti reaģē, saņemot zvanu, ko tieši iestāde spēj piedāvāt smēķētājam.

“Tālruņa mērķis ir motivēt zvanītājus uz paradumu maiņu, kas veicinātu smēķēšanas atmešanu. Izstrādāt piemērotāko smēķēšanas atmešanas plānu; atbalstīt ikvienu zvanītāju, kurš vērsies pēc palīdzības, lai saņemtu atbalstu brīžos, kad izjūt vēlmi atsākt smēķēšanu. Informēt par metodēm, kas palīdz neatsākt smēķēšanu, nostiprināt motivāciju; informēt zvanītājus par atkarības ārstēšanas pakalpojumu pieejamību un smēķēšanas atmešanas terapijas metodēm,” rakstiski skaidroja SPKC.

Centrs gan informē, ka pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc konsultāciju saņemšanas ir samazinājies.

Visaugstākais saņemto zvanu skaits bija 2016. gada otrajā pusgadā un 2017. gadā, kad tas svārstījās no 150 līdz 200 zvaniem mēneša laikā.

Tas esot skaidrojams ar izmaiņām likumdošanā, kas stājās spēkā 2016. gada maijā un noteica tālruņa numura izvietošanu uz visu tabakas izstrādājumu iepakojumiem.

“Laika gaitā iedzīvotāju aktivitāte pakalpojuma izmantošanā samazinājās, bet 2020. gadā, līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Covid-19 pandēmijas rezultāta, zvanītāju aktivitāte vēl vairāk saruka,” teikts SPKC atbildē.

SPKC arī informē, ka saskaņā ar pētījuma datiem, 2022. gadā 73,4% iedzīvotāju vecuma posmā no 15 līdz 74 gadiem smēķēt mēģinājuši atmest pēdējā gada laikā bez jebkādas palīdzības izmantošanas.

Tālruņa pakalpojumu izmantojuši 0.5% aptaujāto.

Kas vēl – statistika arī par šo salīdzinoši nelielo smēķētāju daļu, kura vērsusies SPKC ar interesi par konsultācijām – nav pieejama.

“Ņemot vērā, ka pakalpojums tiek nodrošināts tikai pēc zvanītāja brīvprātīgas iniciatīvas un ir anonīms, tā efektivitāte smēķēšanas pārtraukšanā nav identificējama,” skaidroja SPKC.

Ģimenes ārsti var izrakstīt medikamentus

Papildus SPKC piedāvātajam konsultāciju tālrunim, smēķētājiem ir arī iespēja vērsties pie sava ģimenes ārsta.

Sazinājāmies ar Latvijas ģimenes ārstu asociāciju (LĢĀA), lai noskaidrotu – cik bieži ģimenes ārstiem nākas iesaistīties savu pacientu konsultēšanā par smēķēšanu un kādas ir viņu iespējas izlīdzēt.

Uzreiz jāsaka – statistikas par to, cik bieži cilvēki interesējas par smēķēšanas atmešanu pie ģimenes ārstiem – arī nav.

“Šis jautājums kā galvenais vizītes mērķis pacientam nākot pie ģimenes ārsta ir ļoti reti. Manā praksē – retāk nekā reizi nedēļā noteikti. Ārstam – arī ģimenes ārstam – katrā vizītē ir jāiesaka smēķējošam pacientam atmest smēķēšanu. Iedrošinām, ka, ja ir nepieciešama palīdzība vai jautājumi, kā atmest, droši var vērsties pie mums. Stāstam, ka visnoteicošākā ir paša motivācija, visefektīvākā noturīgam rezultātam kognitīvi biheivoreālā terapija. Varam nozīmēt nikotīnu aizstāj-preparātus, reizēm medikamentus, kas mazina atkarību un trauksmi. Iesakām uzsākt fiziskās aktivitātes, lai uzturētu labu metabolismu, un tā arī būs iespēja izlādēt emocijas. No pieredzes jāsaka, ka kāds atmet smēķēšanu pēc pirmās sarunas, cits pēc gada, cits – pēc diviem vai pat 10 gadiem, cits pēc vēl kādiem nopietniem veselības traucējumu notikumiem. Bet atmetuši gadu gaitā, ārstam regulāri argumentējot ar vārdiem “smēķēšana viennozīmīgi kaitīga, tāpēc jāatmet” ir ļoti daudzi,” apgalvo LĢĀA prezidente Alise Nicmane-Aišpure.

Ko pareizi dara Zviedrija?

Runājot par dažādu ES valstu centieniem apkarot smēķēšanas neradumu, nevar nepieminēt Zviedriju, kura ir apdzinusi pārējās valstis ceļā uz tā saucamo “bezdūmu statusu” par vairākiem apļiem.

Cigarešu smēķētāju skaits Zviedrijā šobrīd ir 5,6 procenti, un tuvāko mēnešu laikā šī Skandināvijas valsts varētu kļūt par pirmo valsti Eiropā, kā arī vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas ir brīva no cigarešu dūmiem.

“Neviena cita ES valsts nav pat tuvu tam, lai to atkārtotu”, ir uzsvēris ziņojuma “Zviedrijas pieredze: Ceļvedis uz sabiedrību no dūmiem” līdzautors Dr. Delons Humans (Delon Human).

Viņš norāda, ka Zviedrijas “revolucionāro stratēģija” smēķēšanas apkarošanā palīdz smēķētājiem pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, piemēram, snusu, nikotīna spilventiņiem un veipiem.

Zviedrijā populārākais cigarešu aizstājējs ir zelējamā tabaka jeb snuss.

Tas ir populārs arī Somijā, Dānijā un Igaunijā. Tomēr tā pārdošana citās ES valstīs nav atļauta, jo to saista ar paaugstinātu mutes vēža risku.

“Nav bezriska tabakas izstrādājumu, tomēr e-cigaretes, piemēram, ir par 95% mazāk kaitīgas nekā cigaretes,” intervijā "Euronews" atzīst Dr. D. Humans, “Smēķētājam ir daudz labāk pāriet no tradicionālajām cigaretēm uz alternatīviem produktiem, nekā turpināt smēķēt.”

Zviedrijā procentuāli ir viszemākais ar tabakas lietošanu saistīto slimību apjoms ES un par 41% mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs.

Zviedriem ir arī gandrīz par 40% zemāks mirstības līmenis no tabakas izraisītām slimībām, piemēram, insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta.

Pilsoniskās iniciatīvas “Zviedrija bez dūmiem” pārstāvji norāda, ka cigarešu smēķēšanas atmešanas tendence katru gadu izglābj vairāk nekā 3400 dzīvību.

Latvija – viena no Eiropas lielākajām smēķētājām

Sekojot Zviedrijas piemēram, ES varētu izglābt līdz pat 2,84 miljoniem dzīvību ik gadu.

Vissmēķējošākā valsts Eiropā šobrīd ir Bulgārijā, kur 28,2% iedzīvotāju katru dienu smēķē cigaretes.

Otrā vietā ierindojas Turcija (27,3%), kam seko Grieķija (27,2%), Ungārija (25,8%) un Latvija (24,9%), liecina Eiropas statistikas aģentūras Eurostat apkopotie dati.

Vēsturiski lielākie smēķētāji Eiropā ir bijuši grieķi, tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka smagās ekonomiskās krīzes laikā Grieķijā smēķētāju skaits visai būtiski samazinājās.

Zviedrija jau ilgstoši cīnās pret cigarešu smēķēšanu, tostarp 2005. gadā tika aizliegta smēķēšana visos bāros un restorānos, bet 2019. gadā aizliegums tika paplašināts uz bāru un restorānu ārtelpām, kā arī sabiedriskām vietām.