Kādi uzlabojumi ieviesti onkoloģijas diagnostikā un ārstēšanā Latvijā pēdējo gadu laikā?
Pēdējo septiņu gadu laikā finansējuma apjoms onkoloģijas jomai pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, 2023. gadā sasniedzot 163,6 miljonus. Tas ļāvis veikt virkni uzlabojumu valsts apmaksātajā veselības aprūpē – onkoloģisko saslimšanu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā, kā arī onkoloģijas pacientu paliatīvajā aprūpē.
Būtiski uzlabojumi īstenoti arī kompensējamo zāļu pieejamības nodrošināšanā, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).
Uzlabojumi profilaksē
Veikti uzlabojumi profilaktisko pārbaužu jeb vēža skrīninga nodrošināšanā:
- Ieviests prostatas vēža skrīnings jeb specifisku asins analīžu veikšana, kas vīriešiem sniedz iespēju uzraudzīt veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā sākt savlaicīgu ārstēšanos. Prostatas vēzis ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma;
- Dzemdes kakla vēža skrīningā (vecuma grupā 30 – 70 gadi) ieviesta jauna testēšanas metode, kas ļauj ātrāk atklāt izmaiņas agrīnā stadijā;
- Krūts vēža skrīningā ieviesta jauna izmeklējumu starptautiski pielietota novērtējumu sistēma BI-RADS “Breast Imaging Reporting and Data System”, kas mamogrāfijas izmeklējumos paredz divu radiologu dubultaklo izvērtējumu un gadījumos, ja ir nesakritības divu radiologu atbildēs, BI-RADS programmatūra nodrošina izmeklējuma nodošanu tālāk trešajam radiologam;
- Ieviesta valsts apmaksāta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu zēniem, kas ir īpaši būtiski, jo, atbilstoši pētījumiem papilomas vīruss ir onkoloģisko saslimšanu izraisītājs;
- Atcelts pacienta līdzmaksājums pēcskrīninga izmeklējumiem;
- Lai veicinātu ģimenes ārstu iesaisti onkoloģisko saslimšanu savlaicīgā atklāšanā, ieviests maksājums par praksē reģistrēto pacientu atsaucību zarnu vēža un prostatas vēža skrīninga veikšanu.
- Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumiem no valsts budžeta līdzekļiem šogad plānoti 2,4 miljoni eiro.
Uzlabojumi diagnostikā un ārstēšanā
Lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu vai apstiprinātu diagnozi varētu laikus saņemt atbilstošus izmeklējumus, regulāri notiek diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas procesu pilnveidošana:
- Izveidots "dzeltenais koridors" pacientiem ar ļaundabīgo audzēju recidīvu jeb slimības atkārtošanos. Tā ietvaros ārstu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi un citi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar recidīvu tiek sniegti ārpus kopējās pacientu rindas 10 dienu laikā;
- Ieviesti jauni valsts apmaksāti krūšu rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumi onkoloģisko slimību pacientiem, tajā skaitā operācijas ar krūšu implantiem, pēcoperāciju krūšturu nodrošināšana u.c.;
- Paplašinātas iespējas veikt izmeklējumus ar nākamās paaudzes sekvencēšanu (NGS), tostarp no valsts budžeta sākts apmaksāt ģenētisko variantu (BRAF) noteikšanu, kas nepieciešama ļaundabīgas melanomas (C43) ārstēšanas terapijas uzsākšanai;
- Turpmāk Pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/DT) diagnostisko izmeklējumu var saņemt arī pacienti neatkarīgi no uzstādītās diagnozes, pamatojoties tikai uz konsilija lēmumu;
- Paplašināti radio ķirurģijas un staru terapijas pakalpojumi;
- Ieviesta gēnu mutācijas noteikšanas pacientiem ar plaušu vēzi;
- Lai nodrošinātu savlaicīgu diagnostiku onkoloģijas pacientiem, ieviesta jauna pakalpojumu programma "Laboratoriskie izmeklējumi pacientiem ar ļaundabīgo audzēju";
- Ieviests onkoloģisko pacientu koordinators, kas palīdz pacientiem ar onkoloģiju saistīto jautājumu risināšanā;
- Palielināts finansējums gaidīšanas rindu mazināšanai pakalpojumiem pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas vai slimības recidīva gadījumā, kas ļauj pacientiem ātrāk saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
Kopumā 2023. gadā onkoloģisko saslimšanu diagnostikai un ārstēšanai plānoti aptuveni 91,9 miljoni eiro.
Uzlabojumi medikamentu pieejamībā
Pēdējo gadu laikā kompensējamo zāļu sarakstā onkoloģijas jomā iekļauta mērķterapija vai imūnterapija pacientu ar plaušu vēzi, zarnu vēzi, krūts vēzi (gan HER2 pozitīvs, gan HER2 negatīvs audzējs), prostatas vēzi, gastroenteropātisku audzēju, melanomu, tai skaitā acs melanomu, olnīcu vēzi, aknu vēzi, vairogdziedzera vēzi, kunģa vēzi, sarkomu, dzemdes kakla vēzi, kā arī dažāda veida onkohematoloģiskiem audzējiem ārstēšanai.
2023.gadā sarakstā iekļautas četras jaunas zāles onkoloģijas pacientu ārstēšanai un sešām iekļautām zālēm paplašināti kompensācijas nosacījumi.
Krūts ļaundabīga audzēja gadījumā paplašinātas adjuvantās terapijas iespējas pacientēm ar HER2 pozitīvu slimību, iekļauta imūnterapija līdz šim ar terapiju nenosegta trīskārši negatīva krūts vēža ārstēšanai un nodrošināta terapija hormonpozitīva un no endokrīnās terapijas atkarīga vēža gadījumā.
Galvas un kakla vēža ārstēšanai nodrošināta imūnterapija un paplašinātas terapijas iespējas pret hormoniem jutīga prostatas vēža ārstēšanai. Pacientiem ar onkohematoloģiskām slimībām ir nodrošinātas zāles anaplastiskas lielšūnu limfomas, hroniskas limfoleikozes, multiplās mielomas, akūtas mieloleikozes ārstēšanai. Papildus tam, iekļautas jaunas zāles īstās policitēmijas gadījumā.
Pēdējo septiņu gadu laikā divkāršots medikamentiem novirzītais finansējums. 2023.gadā valsts kompensējamo zāļu apmaksai ieplānoti 65,9 miljoni eiro (2017.gadā 25,2 miljoni eiro), no tiem 25,5 miljoni eiro inovatīvo medikamentu terapijas turpināšanai un jaunu medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, savukārt 12 miljoni eiro jaunu medikamentu un esošās terapijas nodrošināšanai.
Kopš šā gada 1.aprīļa tiek apmaksāts jauns medikaments prostatas vēža diagnostikai ar PET/DT - Sol F18-PSMA-1007 250 MBq. PET/DT izmeklējums ir vērtīgs onkoloģiskās slimības diagnostikai ķermenī, palīdzot noteikt precīzu slimības stadiju, tagad tas ir iespējams arī prostatas vēža pacientiem.
Uzlabojumi paliatīvā aprūpē
Sākot ar šā gada 1. oktobri valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus pacienta dzīvesvietā nodrošinās paliatīvās aprūpes mobilā komanda, kuru veido vairāku specialitāšu ārsti un ārsta palīgi un/vai māsas.
Mobilā komanda nodrošinās klātienes vizītes un attālinātas konsultācijas. Savukārt sociālo aprūpi, psihosociālo atbalstu un tehniskos palīglīdzekļus pacientiem plānots nodrošināt sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
Pakalpojumu varēs saņemt pacienti, kuriem ir 4. vai 5. līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsilija lēmums par nepieciešamību dzīvesvietā saņemt paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumus un prognozēta personas dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem (izņemot jauniešus līdz 24 gada vecumam, kuri ir bērnu paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē un jau saņem Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības pakalpojumus).