Kad noteikti nevajadzētu atlikt vizīti pie arodslimību ārsta?
Visbiežāk pie arodslimību ārsta uz pirmreizējām vai atkārtotām obligātajām veselības pārbaudēm (OVP) regulāri nosūta darba devējs. Maldīgi ir uzskatīt, ka arodslimību ārsts jāapmeklē tikai ķeksīša pēc, lai iegūtu parakstu.
Skaidro arodslimību un ģimenes ārste Laila Atiķe.
Ārsts sadarbībā ar citiem speciālistiem rūpīgi pārbauda cilvēka veselības stāvokli – mēra asinsspiedienu, taisa kardiogrammu, pieprasa analīzes, rentgenus un citus papildu izmeklējumus, ja tas ir nepieciešams. Nereti, tieši pateicoties šiem izmeklējumam, tiek atklātas dažādas slimības, piemēram, onkoloģiska saslimšana vai aizdomas par tās attīstību. Vizītes laikā tiek izvērtas arī iespējamās arodslimības pazīmes un sniegtas rekomendācijas, lai līdz tai nenonāktu.
Pie arodslimību ārsta noteikti jāvēršas, ja ir aizdomas, ka veselība pasliktinājusies darba dēļ. Lai atzītu, ka cilvēkam ir arodslimība, veselības traucējumiem ir jābūt saistītiem ar profesijas īpatnībām. Ja ir pamatotas aizdomas par arodslimību, ārsts iesaka, kā ārstēties, vai nosūta pie ģimenes ārsta, kā arī palīdz sakārtot dokumentus, kas jāiesniedz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijai arodslimībās, lai iegūtu atzinumu par arodslimību. Dažkārt darbinieki pie arodslimību ārsta tiek nozīmēti arī uz ārpuskārtas pārbaudēm vai strīdu situācijās, piemēram, ja darbinieks ir ilgi slimojis, darba devējs ir tiesīgs pieprasīt profesionāļa slēdzienu, ka cilvēks var turpināt veikt līdzšinējos pienākumus.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
