10 gadus "snaudusi", nu atkal atgriežas ar uzviju! Kā pandēmija palaida "brīvībā" par pasaulē nāvējošāko uzskatītu slimību

Šis ir tikai viens no neskaitāmajiem tuberkulozes pacientu stāstiem, kad slimība pārsteidza nesagatavotu. Bez simptomiem. Bez brīdinājuma. Rīt, 24. martā, visā pasaulē atzīmē tuberkulozes dienu, lai vairotu sabiedrības izpratni par tuberkulozes postošajām sekām veselības, sociālajā un ekonomiskajā jomā, kā arī lai pastiprinātu centienus samazināt pasaules mēroga saslimšanu ar tuberkulozi.

Kādam varētu šķist, ka par pasaulē nāvējošāko dēvētā slimība taču neattiecas uz mani – sociāli labvēlīgos apstākļos dzīvojošu, darbspējīgā vecumā un visādi citādi veselu indivīdu. Bet tuberkuloze nešķiro, par spīti sabiedrības uzliktajam rāmim –

Neticēja pat ārsti...

“Mans vienīgais simptoms bija svara zudums, par ko sākumā pat priecājos. Kad manām auguma aprisēm gribot, negribot uzmanību sāka pievērst arī apkārtējie, sapratu, ka jāmeklē cēlonis. Un es meklēju. Gadu! Neviens no neskaitāmajiem ārstiem neiedomājās, ka vainojama varētu būt plaušu tuberkuloze. Tā vietā, lai saņemtu nosūtījumu uz rentgenu, es vairākkārt dzirdēju: “Visas analīzes it kā labas, varbūt tuberkuloze..”, kas apslāpējās pie ārstu izteiktā: “Nu nevar būt!” Pie šī teikuma es apstājos, un izslēdzu domu pašā saknē. Mani izglāba ārste, kura nevadījās pēc stigmām par šo saslimšanu, bet uzreiz nozīmēja rentgenu. Un tur jau tā bija – plaušu tuberkuloze pilnā krāšņumā,” stāsta vēl kāda tuberkulozes paciente.

Statistika ir nepielūdzama!

Kā liecina statistikas dati, līdz 2017. gadam – slimībai bija tendence samazināties. Bet tad nāca pandēmija... Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā ir pieaugusi paredzamā saslimstība un mirstība no TB. 

(no 82 saslimušajiem 2021. gadā uz 121 saslimušajiem 2022. gadā), kas daļēji varētu būt skaidrojams arī ar Covid-19 pandēmijas radītajām sekām.

Lai izprastu problēmas nopietnību, Jauns.lv uz sarunu aicināja Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galveno ārsti Andru Cīruli. 

Mana prognoze – saslimstība būs lielāka

“Covid pandēmijas laikā pieejamība veselības aprūpei bija ierobežota, un tiešām 2020. gadā par 18% samazinājās atklāto tuberkulozes gadījumu skaits. Tad, kad šis skaits samazinās, tas nenozīmē, ka viņu [saslimšanas gadījumu] nav, tas nozīmē, ka tie netiek atklāti, līdz ar to pieaug mirstība un infekcijas transmisija – izplatīšanās sabiedrībā,” paskaidro Andra Cīrule. 

Daktere uzsver, ka jau tagad varam redzēt - pēdējos gados saslimstība ar tuberkulozi atkal pieaug, un pieaug arī mirstības rādītājs. “Latvijā saslimstība visu laiku mazinājās, līdz 2021. gadam, kad bija atklāti 261 gadījums, bet jau 2022. gadā ir par aptuveni 60 gadījumiem vairāk – 317 gadījumu, un mēs jau redzam saslimstības pieaugumu. Mana prognoze – saslimstība būs lielāka,” teic ārste. 

Jautāta, kāpēc tā? Dr. Cīrule norāda gan uz Covid pandēmijas ietekmi, gan karu Ukrainā, enerģētisko krīzi, inflāciju:

Līdz 2021. gadam novērotais saslimstības kritums bijis daudzu faktoru kopums. Piemēram, Pēc 90. gadiem tika izveidots diezgan spēcīgs tuberkulozes ārstniecības iestāžu tīkls valstī, tas nozīmē, ka par šiem pacientiem kāds atbildēja, un kāds kontrolēja, ka šie pacienti tiek izārstēti līdz galam.

“Galvenais ir pabeigt ārstēšanu. Protams, svarīga ir arī gadījumu atklāšana. Lielākā daļa tiek atklāta savlaicīgi, bet ir arī gadījumi, kas tik savlaicīgi pie mums nenonāk,” teic Dr. Cīrule. Viņa arī uzsver medikamentu pieejamību, kas Latvijā ir ļoti laba. Faktiski visi PVO rekomendētie medikamenti tuberkulozes ārstēšanai pie mums ir pieejami. 

“Šie medikamenti ir kvalitatīvi, līdz ar to pacientiem tiek nodrošināta kvalitatīva ārstēšana. Atceros laiku, kad daļai pacientu ar zāļu rezistentu tuberkulozi, mēs nevarējām sastādīt ārstēšanas režīmu no vismaz 4 jūtīgiem medikamentiem, un viņiem bija simptomātiska ārstēšana, proti, viņi nesaņēma ārstēšanu. Bet pašreiz tādu nav, visi tiek ārstēti un arī izārstēti.”

Masveidā skriet un taisīt rentgenu nevajadzētu! 

Kā izskaust tuberkulozi pavisam? Vai tas maz ir iespējams? Kā palielināt sabiedrības un arī ģimenes ārstu informētību? Ko galu galā var darīt katrs individuāli, lai nesaslimtu? 

taču lietas, ko varam darīt – stiprināt savu imūnsistēmu, piekopt veselīgu dzīvesveidu, stiprināt organismu. 

“Saslimt var pilnīgi jebkurš, jo, lai saslimtu, ir jānonāk kontaktā ar slimu cilvēku. Vēl labāk ciešā kontaktā – vienā darba kabinetā, piemēram. Pēc statistikas gan tā ir, ka vairāk slimo riska grupas. Un ne jau visi, kuri inficējas ar tuberkulozi saslimt, no tiem, kas inficējas, saslimt 5-10%. Lielai daļai cilvēku imūnsistēma tiek galā ar šo infekciju, un cilvēks nesaslimst,” pauž Cīrule. 

Tāpat ārste neredz vajadzību pilnīgi visai sabiedrībai reizi gadā veikt plaušu rentgenu, tā vietā iesaka vadīties pēc simptomiem, riska grupām. “Tuberkuloze sākas pakāpeniski, un sākumā simptomi var nebūt izteikti, bet tā, ka saslimšana noritētu absolūti bez simptomiem – tā nav.”.

Izārstēt var, bet arī saslimt atkārtoti!

Tuberkuloze mūsdienās ir ārstējama un pilnībā izārstējama infekciju slimība, kas nekādas būtiskas sekas uz veselību ilgtermiņā neatstāj. Lai gan slimībai ir dažādas formas, un par grūtāk izārstējamu tiek uzskatīta multirezistenta tuberkuloze (nejutība pret diviem visefektīvākajiem tuberkulozes medikamentiem), Dr. Cīrule uzsver, ka arī tā ir izārstējama pilnībā. 

Taču faktors, kas jāņem vērā – reiz izslimota tuberkuloze negarantē, ka ar to nesaslimsi atkārtoti. “Saslimt atkārtoti var divos veidos – viens ir atkārtoti inficējoties, nonākot kontaktā ar tuberkulozes pacientu, otrs – ja cilvēks ir slimojis,

Taču Latvijā tendence saslimt atkārtoti ir ļoti maza,” mierina ārste. 

Cilvēki, kuri pakļauti lielākam riskam saslimt ar tuberkulozi: 

• cilvēki, kuri atrodas pastāvīgā kontaktā ar tuberkulozes slimnieku;
• cilvēki, kuri slimo ar HIV infekciju;
• cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu slimībām;
• cilvēki, kuri slimo ar alkoholismu, narkomāniju, toksikomāniju;
• cilvēki, kuri slimo ar cukura diabētu;
• cilvēki, kuri ir pārslimojuši tuberkulozi;
• cilvēki ar novājinātu imunitāti;
• pacienti, kuri lieto imunitāti pazeminošu ārstēšanu (specifiska ārstēšana, ko izmanto smagu veselības problēmu gadījumos, piemēram, pēc orgānu trans-plantācijas);
• veselības aprūpes iestāžu, ieslodzījuma vietu, patversmju un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki.

Lielākam riskam saslimt ir pakļauti arī tie cilvēki, kuri:

• grūti panes stresu;
• nepietiekoši atpūšas;
• smēķē, tai skaitā ūdens pīpi un „zālīti”;
• lieto nepilnvērtīgu uzturu un kuriem ir slikti sadzīves apstākļi.

Raksturīgākās tuberkulozes saslimšanas pazīmes ir:

• klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas nedēļas;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• novērojams svara zudums;
• pastiprināta svīšana naktīs.

Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā novērojams:

• asiņu piejaukums krēpām;
• elpas trūkums;
• sāpes krūtīs.

Tāpat par saslimšanu ar tuberkulozi var liecināt arī tādi vispārēji simptomi kā:

• slikta apetīte;
• nespēks;
• nogurums.