Otrs biežākais akluma cēlonis pasaulē, bet nav nekādu pazīmju, pēc kurām pats cilvēks varētu saprast, ka viņam ir šī slimība

Diemžēl, šī slimība mēdz progresēt, pat tiktāl, ka cilvēks kļūst akls. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem šī slimība ir otrais biežākais akluma cēlonis pasaulē pēc kataraktas.

Janvāris ir glaukomas kontroles mēnesis. Plašāk par glaukomu, tās simptomiem un iespējām to apturēt stāsta ārsts oftalmologs Oļegs Kučerenko un optometriste Jeļena Stūriška.

Kas ir glaukoma un kādi ir tās agrīnie simptomi? 

"Vairumā gadījumu šī slimība ir asimptomātiska un nav nekādu pazīmju vai sajūtu, pēc kurām pats cilvēks varētu saprast, ka viņam ir glaukoma,” skaidro „OC Vision” galvenā optometriste Jeļena Stūriška. „Retos gadījumos, ja ir ļoti liels acu spiediens, var sāpēt galva pieres daļā. Tātad, ja ir šādas galvas sāpes, tad vajadzētu arī acu spiedienu pārbaudīt. 

Katrs no mums, kurš ir bijis pie acu ārsta vai optometrista, ir dzirdējis par acu spiedienu, kuru mēra ar gaisa plūsmas tonometru. Tieši paaugstināts acu spiediens var liecināt par glaukomu. 

Paaugstināts acs spiediens veidojas no tā, ka izjaukts līdzsvars starp acs iekšējā šķidruma veidošanos un atteci, proti, šķidrums acī veidojas par daudz vai tas netiek pietiekami izvadīts. 

Kāds no tā sliktums?

Lielais acu spiediens nospiež acs dziļumā esošo redzes nervu, kurā ir nervu šķiedras. Nervu šķiedras iet bojā, tās, diemžēl, nav atjaunojamas – līdz ar to sašaurinās redzes lauks un sliktākajos gadījumos var pat iestāties neatgriezenisks aklums. Ja savlaicīgi tiek konstatēta glaukoma, tad, to ārstējot, spiediens tiek līdzsvarots, lai tas mazāk ietekmētu redzes nervu šķiedras,” norāda Jeļena Stūriška, piebilstot, ka spiedoša smaguma sajūta acīs no ilgstošas redzes slodzes gan nenozīmē, ka ir paaugstināts acu spiediens. 

Kā atklāt glaukomu? 

Lai savlaicīgi atklātu šo acu saslimšanu, nepieciešams vismaz reizi gadā izmērīt acu spiedienu. To var izdarīt arī optikas veikalos. 

Glaukomas diagnostikai ir nepieciešama aparatūra, ar kuru var pārbaudīt redzes nerva disku un novērtēt redzes lauku, vai tas nav sašaurināts. Optometriste Jeļena Stūriška uzskata, ka glaukomas diagnostikā redzes lauka noteikšanai ir ļoti liela nozīme, jo izmaiņas sākotnēji parasti skar vienu aci.

"Tā kā mums ir divas acis, tad viena otru kompensē un cilvēks nejūt, ka kaut kas iztrūkst redzes laukā. Novērtējot redzes lauku, ārsts pamanīs, kurā vietā ir zudis acs jūtīgums un izkrīt redzes lauks. Redzes lauka zudums sākas no ārējām malām, tātad pirmā zūd perifērā redze. Tālu aizgājušas saslimšanas gadījumā cilvēks redz tā kā caur caurulīti, tikai pavisam mazu laukumiņu.”

Kā rodas glaukoma? 

Ārsts oftalmologs Oļegs Kučerenko atzīst: „Diemžēl vēl arvien nav īsti skaidrs glaukomas rašanās cēlonis. Pirms trīsdesmit gadiem bija vienas teorijas, tagad citas. Glaukoma ir vairāk izplatīta cilvēkiem lielākā vecumā, sākot no 40, 50 gadiem, līdz ar to ir pieņēmums, ka tās rašanās ir saistīta ar novecošanās procesu. Tai pašā laikā glaukoma nav visiem cilvēkiem gados, kas šo pieņēmumu neapstiprina kā galveno. Ņemot vērā novērojumus, ka saslimšana parādās vēlākos gados, iesaka acis regulāri pārbaudīt, sākot 40 gadiem, ja iespējams, arī ātrāk,” skaidro ārsts.

Kā ārstē glaukomu? 

"Ārstēšana ir gan konservatīva, gan operatīva,” stāsta oftalmologs Oļegs Kučerenko. "Kad ir skaidra diagnoze un skaidra saslimšanas forma, tad sākotnēji ārsti iesaka lietot zāles pilienu veidā. Vienā gadījumā nepieciešams paplašināt visus novadceļus. Citā gadījumā – samazināt šķidruma atteci. Tāpēc ir divu grupu acu pilieni, ko izmanto glaukomas ārstēšanai, atkarībā no konkrētā pacienta situācijas. No tā arī atkarīgs, vai jāpilina acīs zāles vienu vai divas reizes dienā. Ārsts var nozīmēt ne tikai vienu zāļu veidu, bet arī kombinētus preparātus. 

Tikai tad, ja no pilienu lietošanas nav efekta, tiek piedāvāta operatīva ārstēšana, kas ir gan ķirurģija, gan lāzerķirurģija. Lāzeroperācija parasti tiek veikta saistībā ar kanāliņiem, kas atrodas acs dziļumā, lai ievietotu mazas drenas novadceļu problēmas vietā, vai arī izveidotu caurumu un līdz ar to palielinātu šķidruma drenāžu. Kad tiek veicināta notece, normalizējas arī spiediens. Pēdējos gadus tiek pielietota vēl viena jauna metode – implantu ievietošana, kuros ir zāles. Tās no implantiem pakāpeniski izplūst acs dobumā un palīdz normalizēt acu spiedienu.”

Regulāra ārstniecība un uzraudzība

Oftalmologs Oļegs Kučerenko skaidro, ka pateicoties pēdējām tehnoloģijām ir iespējams precīzi diagnosticēt glaukomu, lai saprastu vai šī slimība jau ir, vai tikai ir uz robežas. “Arī robežsituācijās jāturpina regulāras pārbaudes. Glaukomas pacientiem iesaka rūpīgi ievērot ārsta rekomendācijas par acu pilienu lietošanas biežumu un divas reizes gadā pārbaudīt gan spiedienu, gan arī acu pamatfunkcijas – redzes asumu un redzes lauku. Ja ir bažas, spiedienu drīkst pārbaudīt katru mēnesi. Glaukoma ir slimība, ko nevar pilnībā izārstēt, tā paliek ar cilvēku līdz pēdējām dzīves dienām, tāpēc jāseko un jādara viss, lai tā neprogresētu. Ārstējot glaukomu, var saglabāt to situāciju, kas ir glaukomas diagnosticēšanas brīdī, bet ne uzlabot situāciju.”

Glaukomai ir dažādas formas, tā nav viena saslimšana. Ir sekundārā glaukoma, kas rodas no citām acu saslimšanām, piemēram, no iekaisumiem. Ir arī jaundzimušo glaukoma, kas tiek diagnosticēta pēc dzemdībām. Ja glaukoma nav saistīta ar acu spiedienu, tāpat tiek bojātas nervu šķiedras un zūd redze, jo ir arī normāla acu spiediena glaukoma.

Daudzās darba vietās noteiktu funkciju veikšanai nosūta uz obligāto veselības pārbaudi, kuras laikā nereti secina, ka cilvēkam paaugstināts acu spiediens. Šādos gadījumos ir svarīgi vērsties pie acu ārsta, lai precizētu, vai tā ir glaukoma. Paaugstināts acu spiediens var būt saistīts ar dažādām veselības problēmām, piemēram, reizēm augsta asinsspiediena vai stresa laikā var uz īsu brīdi paaugstināties intraokulārais spiediens.

Diemžēl, Latvijā joprojām ir daudz nediagnosticētu glaukomas gadījumu, nav arī izstrādāta skrīninga sistēma agrīnai glaukomas diagnostikai.

Biežākās ir primāras atvērta kakta glaukomas (augsta un zema spiediena) formas, ko novēro Latvijā, saistītas ar vecumu — slimība lielākoties attīstās pusmūžā, progresē lēni, bet nemitīgi.

Spriežot pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (9. VDEĀVK) datiem, ar katru gadu palielinās pirmreizējo redzes invalīdu skaits tieši glaukomas dēļ.