Hormonālā kontracepcija un depresija: viss, kas par to jāzina
Depresija sievietei reproduktīvā vecumā var ne tikai būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, bet pastiprināt nevēlamas grūtniecības risku ar visām izrietošajām sekām, piemēram, pēcdzemdību depresiju. Tādēļ ir jo īpaši svarīgi piemeklēt kontracepcijas metodi, kas pasargās no nevēlamas grūtniecības un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm pret depresiju, šajā preocesā respektējot gan fiziskos un mentālos, gan sociālos aspektus.
“Neesmu izvērsusi pētījumu, taču subjektīvi secinu, ka sieviešu ar depresiju pašreiz manā ginekoloģiskajā praksē ir vairāk nekā pirms pieciem, desmit gadiem. Tā ir bīstama tendence, jo, kā liecina pētījumu dati, šīs sievietes ir vairāk pakļautas nevēlamai grūtniecībai, aborta riskam, kā arī seksuālai vardarbībai,” saka ginekoloģe Veselības centru apvienībā Karlīna Elksne.
Ārste uzsver, ka sievietēm ar depresiju ir ieteicams dot priekšroku nevis hormonālajām tabletēm, kuras jālieto katru dienu vienā laikā, tātad – nedrīkst aizmirst iedzert, bet gan kādai ilgtermiņa metodei ar augstu efektivitātes indeksu. “Kā ilgtermiņa kontracepciju vajadzētu izvēlēties tādu metodi, kas prasa mazāku līdzestību, piemēram, spirāli, hormonālo implantu vai, ja paciente ir pārliecināta, ka vairāk pēcnācējus nevēlas, var izvēlēties ķirurģisko kontracepciju vienam no pāra.”
Dažreiz noder tieši tabletes
Pirms kontracepcijas metodes izrakstīšanas ginekoloģe vienmēr iztaujā sievieti par viņas veselības stāvokli un medikamentiem, ja ikdiena tos lieto. “Jautājums, vai jūs regulāri lietojat kādus medikamentus, pirms kontracepcijas metodes ieteikšanas sievietei ir jāuzdod vienmēr. Tā pat ir nozīme arī sievietes vecumam, piemēram, 35 gados sieviete vēl ir reproduktīvā vecuma, tomēr pastāv lielāka iespēja, ka viņai jau ir kāda blakusslimība, kas jāņem vēra, piemēram, hipertensija,” skaidro ārste.
Taču ir situācijas, kad tieši hormonus saturoša orāla kontracepcija ir palīdzoša konkrētā situācijā. “Pacientēm, kurām nav depresijas, taču ir izteiktas garastāvokļa svārstības saistībā ar menstruālo ciklu hormonālā kontracepcija ir ieteicama kā terapijas metode. Ja ir depresīva simptomātika saistībā ar premenstruālo sindromu, hormonālie kontracepcijas līdzekļi situāciju var ievērojami uzlabot. Tādā gadījumā, lietot kombinētos kontracepcijas līdzekļus, kas satur gan estrogēnu, gan progesteronu, ir būtisks ieguvums,” saka Karlīna Elksne.
Farmaceita atbalsts
Noderīgi paturēt prātā, ka, iegādājoties aptiekā ārsta izrakstītos medikamentus, gan tos, kas paredzēti depresijas ārstēšanai, gan hormonālo kontracepciju, var būt palīdzīgs farmaceits.
“Farmaceits ir tas speciālists, kurš izskaidros katra medikamenta iedarbības mehānismu, pastāstīs par iespējamam blakusparādībām un mijiedarbību, kā arī sakārtos zāļu lietošanas grafiku un sniegs padomu, kā atcerēties lietot zāles un kas var notiek tad, ja, piemēram, hormonālās kontracepcijas tablete palikusi neiedzerta,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Vai hormonāla kontracepcija veicina depresiju?
Ginekoloģe teic, ka informācija ir pretrunīga: “Pirms vairākiem gadiem veiktos pētījumos bija secināts, ka kombinētā, progesteronu saturošā hormonālā kontracepcija pastiprina depresīvus traucējumus vai, ja tādu nav, hormonālās kontracepcijas lietošana rada to rašanās risku. Taču jaunākajos pētījumos un lielākās metaanalīzēs iegūtie dati liecina par to, ka pieaugušu sieviešu populācijā orālās hormonālās kontracepcijas lietošana nepaaugstina depresijas iestāšanās varbūtību, turklāt, pat, ja arī būtu neliels riska pieaugums, nevēlama grūtniecība un iespējama pēcdzemdību depresija ir daudz nopietnāki sievietes stāvokli pasliktinošie faktori nekā hormonālās kontracepcijas lietošana. Tātad – pat, ja pastāv neliels risks, ieguvumi no drošas hormonālās kontracepcijas lietošanas ir krietni lielāki.”
Lietotie medikamenti un hormonālā kontracepcija
Depresijas ārstēšanai lietotie medikamenti mēdz būt atšķirīgi, tādēļ ginekologam rūpīgi jāizvērtē katra konkrēta medikamenta mijiedarbība ar hormonālās kontracepcijas līdzekli. „Lai arī vairums zāļu aktīvo vielu neveido nevēlamu mijiedarbību ar hormonālās kontracepcijas preparātiem, ir atsevišķi medikamenti, ko tomēr nevajadzētu lietot vienlaikus, pieļaujot šādas mijiedarbības iespējamību. Domāju, ka ginekologam ir vieglāk nomainīt sievietei kontracepcijas līdzekli, nekā ārstam psihiatram piemeklēt vispiemērotāko terapiju depresijas ārstēšanai. Runājot ar kolēģiem psihiatriem, esmu informēta, cik grūti dažkārt psihiatram nākas atrast konkrētai sievietei efektīvu terapiju. Lai sieviete lieto to, kas viņai tiešam palīdz ārstēt depresiju! Ginekologa uzdevums ir piemeklēt kontracepcijas metodi, kas šajā situācijā būs piemērota un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm.
Jāņem vērā, ka ir antidepresanti, ko noteikti nevajadzētu lietot vienlaikus ar hormonālās kontracepcijas tabletēm.”
Labākais risinājums – sadarbojoties
Ginekoloģe uzsver, ka būtu svarīgi, lai ārsti interesējas un izglītojas par to, kādas drošas un efektīvas kontracepcijas metodes piedāvāt sievietēm, kas cieš no depresijas. „Datu par Latviju nav, taču ASV tika veiktas vairākas ārstu aptaujas saistība ar kontracepcijas izrakstīšanu. 60% no aptaujātajiem ārstiem atzina, ka viņiem nav piedāvātas specifiskas mācības par kontracepciju pacientēm ar psihiska rakstura traucējumiem, tostarp, depresijas simptomātiku,” stāsta Karlīna Elksne. Viņa uzsver, ka ginekologs vienas vizītes laikā var arī neievērot sievietē kādas izmaiņas, kas ļautu domāt par depresiju, jo īpaši, ja sieviete jau lieto zāles.
„Ja pie manis atnāk paciente, kura lieto medikamentus pret depresiju, es varu nemanīt nekādas norādes par viņas stāvokli – to kompensē medikamenti. Tad vienīgais veids noskaidrot ir jautāt pašai pacientei. Parasti sievietes arī godīgi atbild. Cita lieta, ja depresijas diagnoze nav uzstādīta, paciente vēl nav vērsusies pie ārsta vai neapzinās palīdzības nepieciešamību – arī šāda iespējamība pastāv un uzliek ginekologam vēl lielāku atbildību – kā izrakstīt piemērotu un drošu kontracepcijas metodi, kas pasargās sievieti no nevēlamas grūtniecības.
Nevajadzētu kautrēties atklāt ginekologam sūdzības par savu emocionālo veselību, piemēram, trauksmi, nespēku, motivācijas trūkumu, miega traucējumiem. Ginekologs ir ne vien dzimumorgānu, bet SIEVIETES ārsts, kuram rūp sievietes veselība gan fiziskajā, gan mentālajā un sociālajā aspektā.”
