
Kā Kremļa propagandiste kļuva par Francijas labējo mediju seju

Krievijas propagandas medija "Russia Today France" bijusī vadītāja Ksenija Fjodorova, kuru Francijas ārlietu ministrs nesen nodēvēja par "atzītu propagandisti", nonākusi politiska skandāla centrā pēc tam, kad atklājies, ka viņai 2024. gadā piešķirta 10 gadu uzturēšanās atļauja Francijā.
Turklāt ar to skandāls nebeidzas. Pēc tam, kad Francijā tika slēgts Kremļa medijs "RT France", Fjodorovu sāka atbalstīt labējā politiskā flanga mediju magnāts Vensāns Bolorē, kurš devis propagandistei darbu lielākajos sevis pārstāvētajos kanālos "CNews" un "Europe 1", līdz ar to viņa kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām prokremliskajām balsīm Francijas mediju telpā.
Kanālos Fjodorova aktīvi izplata Krievijas naratīvus, piemēram, apšaubot to, ka Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus, vai norādot, ka "Rietumi vainojami tajā, ka "konflikts" Ukrainā turpinās". 9. maijā Fjodorova kanālā "CNews" komentēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina 9. maija "Uzvaras dienas" uzrunu, un sniegtā analīze lielā mērā atkārtoja Kremļa oficiālos vēstījumus.

"Mēs tagad zinām, ka tieši Rietumi nolēma paildzināt šo konfliktu," ar izteiktu krievu akcentu sacīja Fjodorova, cenšoties novelt atbildību par karu Ukrainā no Krievijas uz Rietumiem. Raidījuma vadītājs viņu neapstrīdēja, bet deva vārdu citam viesim, kurš pauda līdzīgu viedokli.
Kritiķi norāda, ka problēma nav tikai Fjodorovas teiktais, bet arī vide, kurā tas tiek pausts. "Viņa runā, un neviens viņu neapstrīd. CNews neviens neoponē sakot, ka tas, ko viņa apgalvo neatbilst patiesībai," norāda politologs Maksims Odinē. Cits bijušais kanāla darbinieks medijiem apgalvojis, ka daudzi izvairās viņai oponēt, jo Fjodorova tiek uzskatīta par pietuvinātu kanāla vadībai.
"Cilvēkiem ir tiesības uz saviem politiskajiem uzskatiem," pēc notikušā pauda deputāte Natālija Puzirefa, kura par Fjodorovu iesniegusi sūdzību. "Taču Ksenijas Fjodorovas izteikumi skar jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību. Tajos nepārprotami saskatāma Kremļa ietekme."
Valdība meklē atbildīgos
Īpaši neparasts ir fakts, ka Fjodorova saņēmusi 10 gadu uzturēšanās atļauju Francijā laikā, kad valsts būtiski pastiprinājusi ierobežojumus ārvalstniekiem, kuri tiek uzskatīti par iespējamu risku valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro maija beigās viņu publiski raksturoja kā "atzītu propagandisti", kura "kalpo Vladimira Putina interesēm".
Vairākas valsts institūcijas cenšas noskaidrot, kā tas iespējams, ka Fjodorova saņēmusi desmit gadu uzturēšanās atļauju valstī. Tagadējais Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess, kurš tolaik pildīja Parīzes policijas prefekta pienākumus, apgalvo, ka lēmums pieņemts administratīvā kārtībā un viņa līmenī nav ticis izskatīts. Arī bijušā iekšlietu ministra Žeralda Darmanēna komanda uzsver, ka Fjodorovas uzturēšanās atļaujas pagarināšana notikusi automātiski.
Tomēr par notikušo joprojām palikuši daudz neatbildēti jautājumi. Francijas valdības aprindās arvien skaļāk izskan diskusijas par Krievijas ietekmes operācijām Eiropā un to, vai personām, kuras ilgstoši darbojušās Kremļa propagandas struktūrās, būtu jāsaņem tik plašas uzturēšanās tiesības. Skandāls ap viņas uzturēšanās atļauju kļuvis ne tikai par imigrācijas jautājumu, bet arī par simbolu plašākām debatēm par Krievijas propagandas ietekmi Eiropā un tās vietu Rietumu mediju telpā.
Fjodorovu uz Franciju nosūtīja Simonjana
Fjodorova ieradās Francijā 2017. gadā, lai izveidotu mediju "RT France" – Krievijas valsts finansētā medija RT Francijas nodaļu. Viņu uz Parīzi nosūtīja RT galvenā redaktore Margarita Simonjana, viena no tuvākajām Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajām mediju jomā.

Jau tajā pašā gadā Fjodorova nonāca publiskā konfliktā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Preses konferencē Versaļā viņa sūdzējās par to, ka viņai tikusi ierobežota piekļuve Makrona priekšvēlēšanu kampaņai, uz ko Francijas prezidents atbildēja īpaši asi. "Kad mediji izplata melus, tie vairs nav žurnālisti, tie ir ietekmes instrumenti," toreiz paziņoja Makrons, nodēvējot RT un "Sputnik" par propagandas kanāliem.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas Savienība aizliedza RT darbību, norādot, ka kanāls piedalās koordinētās propagandas aktivitātēs, kas apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, un 2023. gadā "RT France" savu darbību pārtrauca. Tomēr Fjodorovas karjera Francijā ar to nebeidzās. Nu viņa kļuvusi par regulāru komentētāju televīzijā mediju magnāta Bolorē kontrolētajos medijos.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kā Kremļa propagandiste kļuva par Francijas labējo mediju seju" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.








