Speciālisti pastāsta vairāk par 1. pērtiķu baku gadījumu Latvijā. Cik gatavi uzliesmojumam esam?
Latvijā apstiprināts pirmais pērtiķu baku gadījums, kamēr pasaulē inficēto skaits jau pārsniedz 500, un lielākā daļa no tiem – Eiropā. Kas līdz šim zināms par pirmo inficēto Latvijā, un, vai sabiedrībai ir pamats satraukumam, skaidro nozares speciālisti.
“Šodien slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) strādājam ar pirmo apstiprināto pērtiķu baku gadījumu. Cilvēks ir vecumā zem 50 gadiem, slimības norise ir viegla, pacients atrodas ārsta uzraudzībā, un tiek identificētas visas kontaktpersonas, lai novērstu tālāku transmisiju,” preses konferencē uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Perevoščikovs neatklāj, kurā Latvijas reģionā pirmais inficētais cilvēks reģistrēts, jo Latvijas iedzīvotāji neesot apdraudēti, un ir jāievēro pacienta privātuma tiesības, taču inficēšanās notikusi kādā no Eiropas Savienības valstīm.
“Šobrīd varam apgalvot, ka šis pirmais gadījums nav saistīts ar inficēšanos pie mums Latvijā, inficēšanās notikusi ārzemēs un tālākā rīcība ir standarta - mērķis ir apturēt slimību un maksimāli ātri identificēt katru iespējamo gadījumu,” teic Perevoščikovs.
Tāpat speciālists uzsver, ka kontaktpersonām neesot jāievēro pašizolācija, kā tas bija Covid-19 infekcijas gadījumā, jo infekcija izplatās ļoti lēni un ir nepieciešams patiešām tuvs kontakts ar inficētu personu, lai tā izplatītos tālāk. Ir gan dažas būtiskas lietas, kas jāievēro, ja cilvēks bijis inficētā kontaktpersona –
- Katru dienu 2 reizes jāmēra ķermeņa temperatūra
- Jāseko līdzi slimības simptomiem
Tikmēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna atgādina, ka papildus jau zināmajiem pērtiķu baku simptomiem (paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, muskuļu sāpes, pūslīšveida izsitumi pa visu ķermeni), simptoms, kas atšķir pērtiķu bakas no citām līdzīgām infekciju slimībām ir limfātisko mezglu palielināšanās.
Vīksna neslēpj, ka ļoti liela pieredze Eiropā ar šo slimību nav, taču tas, kas ir skaidri zināms – tā ir akūta infekciju slimība, kas neatstāj nopietnas sekas un parasti pāriet pati no sevis. “Kas attiecas uz klīniskām norisēm, pacientam var būt grūti un nepatīkami, ņemot vērā, ka pie saslimšanas ar pērtiķu bakām ir izteiktas galvas un muskuļu sāpes,” uzsver Vīksna.
Runājot par medikamentiem, pašlaik ir zināms viens medikaments, kas varētu palīdzēt, un esot plānots arī neliels iepirkums, bet speciāliste uzsver, ka tas domāts izmantošanai tikai specifiskos gadījumos, jo medikaments nav pietiekami pētīts uz cilvēkiem.
Jurijs Perevoščikovs mierina, ka visi šobrīd pasaulē fiksētie pērtiķu baku gadījumi norit pietiekami viegli, tāpat nav reģistrētu nāves gadījumu. Svarīgi saprast, ka šī ir infekcija, kas izplatās lēnām un ir nepieciešams ļoti tuvs kontakts ar inficētu personu, lai notiktu transmisija.
