Diagnoze vēzis: vai zaudēts sapnis par bērniem?
Pacientiem ar agrīni atklātiem audzējiem un labu izveseļošanās prognozi ir iespējas Latvijā saglabāt savas dzimumšūnas līdz ķīmijterapijai, staru terapijai vai radikālai operācijai, lai vēlāk kļūtu par vecākiem.
Līdz šim par auglības saglabāšanu pacientiem ar onkoloģisku diagnozi Latvijā publiski diskutēts maz, tādēļ Latvijas reproduktologi kopā ar onkologiem vēlas informēt pacientus par šo iespēju, pirms uzsākta terapija, kas var neatgriezeniski ietekmēt auglību, vēsta portāls "Mammamuntetiem.lv".
“Katru nedēļu iznāk saskarties ar krūts vēža pacientēm reproduktīvajā vecumā. Protams, vieni no biežāk uzdotajiem jautājumiem – kā būs ar izveseļošanos; kā būs ar iespējām radīt pēcnācējus pēc ārstēšanās?
Nesenā aksioma, ka ļaundabīgo audzēju pacienti nedrīkst domāt par pēcnācēju radīšanu pēc terapijas, ir novecojusi,
bet, protams, viss atkarīgs no slimības stadijas un specifiskās terapijas rezultātiem," teic profesors Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis. "Domāju, ka pacientiem ir jāzina un jābūt iespējai saglabāt savu reproduktīvo ģenētisko materiālu pirms specifiskās medikamentozās vai staru terapijas uzsākšanas.”
Savukārt onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības Onkoalianse vadītāja Olga Valciņa atzīst, ka vēzis jauniem cilvēkiem ir liels trieciens un smaga diagnoze, bet to vēl smagāku padara tas, ka dažādas ārstniecības metodes un zāles var radīt neatgriezeniskus dzimumšūnu bojājumus, kas liedz nākotnē radīt bērnus. Iespēja saglabāt dzimumšūnas pirms ārstēšanas uzsākšanas ir gan iespēja uzlabot vēža pacientu dzīves kvalitāti, samazinot psiholoģisko spriedzi, gan ieguldījums nākotnes ekonomikā.
Klīnika EGV vadītāja, ginekoloģe reproduktoloģe dr. Zane Vītiņa stāsta, ka pacientiem, uzzinot par ļaundabīga audzēja diagnozi, ir tik pat liels šoks kā uzzinot, ka viņam nekad nevar būt pēcnācēji. “Pacientiem bez bērniem ar labu atveseļošanās prognozi jāsniedz iespēja nākotnē kļūt par vecākiem. Ārsta sniegtā informācija par ģenētiskā materiāla saglabāšanu praktiski un psiholoģiski pacientiem nodrošinās dzīves kvalitāti pēc onkoloģiskās saslimšanas terapijas beigām, tādēļ informēt par šādu iespēju ir ļoti aktuāli,” uzskata Zane Vītiņa.
Kolēģes teikto papildina ginekologs reproduktologs, klīnikas Embrions vadītājs Gints Treijs:
“Neraugoties uz izcilo reproduktīvās medicīnas progresu pēdējā pusgadsimta laikā, joprojām nav iespējams izveidot olšūnu vai spermatozoīdu, ja audzēja ārstēšanas rezultātā to dabiska veidošanās ir zudusi.
Iesaldējot dzimumšūnas pirms audzēja terapijas, varam saglabāt iespēju nodot savu ģenētisko materiālu pēcnācējiem – redzēt savos bērnos savas dzimtas gēnus.”
Sievietēm, lai saglabātu savu ģenētisko materiālu, nepieciešamas aptuveni divas nedēļas, vīriešiem – tikai viena diena, ja nodotas visas nepieciešamās analīzes.
Informāciju par spermas vai olšūnu sasaldēšanu pacientam izskaidros ginekologs reproduktologs vai urologs andrologs vizītes laikā.
Fakti un dati
- Izplatītākās audzēju lokalizācijas sievietēm pēc SPKC datiem 15 līdz 40 gadu vecuma grupā ir krūts vēzis (59%), ādas (melanoma, bazalioma u. c. – 56%), vairogdziedzera (33%), dzemdes kakla vēzis (32%), limfoīdie un asinsrades radniecīgie audi – 32%.
- 2017. gadā pirmreizēji ar 1. audzēja stadiju tika diagnosticēti 3169 pacienti, ar 2. stadiju – 2972 pacienti.
- Ja 1900. gadā cilvēku dzīvildze bija vidēji 48,3 gadi, tad 2019. gadā – 79,5 gadi.
- Sievietēm pēc onkoloģiskās diagnozes izārstēšanas fertilitāte visbiežāk ir neatgriezeniska. Savukārt vīriešiem visbiežāk atgriezeniska, jo spermatoģenēze ilgst 60 līdz 72 dienas, ja nav veikta sēklinieku evakuācija. Tomēr ķīmijterapija un radiācija var ietekmēt cilmes šūnas, kas rada risku vīriešiem reproduktīvajā vecumā.
