"Visiem par to ir jāzina!" - ko par pērtiķu baku izplatību saka Latvijas speciālisti?
Eiropā un citviet pasaulē, pieaugot pērtiķu baku inficēto skaitam, arī Latvija ir gatava iespējamiem slimības gadījumiem. Eksperti mierina, ka Slimību profilakses un kontroles centrs monitorē situāciju, informēti ir gan ģimenes ārsti, gan slimnīcas, un tuvākajā laikā tikšot nosūtītas vēl papildu rekomendācijas. Tikmēr nedz Latvijā, nedz Lietuvā un Igaunijā līdz šim nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums, bet, ja tādi būs, speciālisti būšot gatavi reaģēt, atzina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
“Šī slimība nav tik infekcioza, kā mēs esam pieraduši Covid-19 gadījumā. Slimība ir lipīga, bet ātrums, kādā tā izplatās, ir lēns, jo nepieciešams tuvs kontakts. Pērtiķu baku vīruss neizraisa nopietnu slimības gaitu, un mirstība nepārsniedz 3,3 procentus,” skaidro Perevoščikovs.
Viņš pieļauj, ka apdraudējums dotajā brīdī saistāms ar to, ka liela iedzīvotāju daļa nav pietiekami aizsargāta pret bakām līdzīgo vīrusu. Baku vakcinācija Latvijā tika pārtraukta 1980. gada janvārī, šī vakcīna par 85% spējusi aizsargāt arī pret pērtiķu bakām. Tas gan nenozīmējot, ka būtu nepieciešams atsākt masveida vakcināciju. Turklāt, ne Latvijā, ne lielākajā daļā Eiropas baku vakcīnas neesot pieejamas. Zāļu valsts aģentūrā gan mierina, ja nepieciešamība pēc vakcīnām būs, tad problēmām tās sagādāt nevajadzētu rasties.
Perevoščikovs stāsta, ka šobrīd laboratoriski ir apstiprināti 99 pērtiķu baku gadījumi 12 valstīs, no kurām 8 ir Eiropas valstis. Salīdzinot ar pasaules iedzīvotāju skaitu, šis gan ir niecīgs cipars. Aizdomas rada fakts, ka neviens no apstiprinātajiem inficētajiem nav apmeklējis Centrālās Āfrikas vai Rietumu Āfrikas valstis, kur šī slimība ir izplatīta dzīvnieku vidū. “Tas nozīmē, ka transmisija notiek tepat Eiropā. Iespējams, mēs redzam tikai aisberga virsotni, jo daudziem inficētajiem primārie kontakti nav noskaidroti,” piebilst eksperts.
Ko darīt, lai nepieļautu infekcijas izplatību?
Gan SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, gan infektoloģe, profesore Ludmila Vīksna uzsver, ka ļoti liela nozīme ir iedzīvotāju informētībai. “Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, visiem par to ir jāzina,” preses konferencē uzsver Vīksna.
Tāpat, ja ir aizdomas par pērtiķu baku saslimšanu (slimība sākas akūti, parādās stipras galvassāpes, palielināta temperatūra, stipras muskuļu sāpes, limfmezglu pietūkums, stiprs nogurums, izsitumi parādās 1.-3. dienā, sākumā plakani, vēlāk veidojas pūslīši), cilvēkam nekavējoties vajadzētu sazināties ar savu ģimenes ārstu, bet pēc ārsta informēšanas izolēties no apkārtējiem.
Eksperti norāda, ka Baltijas valstīs nav reģistrēts neviens pērtiķu baku gadījums, un teikt, ka pasaulē izveidojusies kritiska situācija, ka slimība izplatās nekontrolēti, nevarot.
Perevoščikovs uzsver, ka pērtiķu bakām nav liels epidemioloģiskais potenciāls, un sagaidīt tādu infekciozitātes ātrumu, kā Covid-19 gadījumā, nav iespējams.
