Miljoniem cilvēku pasaulē mirst no parastām infekciju slimībām, jo zāles vairs nedarbojas
Vairāk nekā 1.2 miljoni pasaules iedzīvotāju 2019. gadā nomira no infekcijām, kuras izraisīja no antibiotikām rezistentas baktērijas. Tas ir vairāk nekā ikgadējais malārijas vai AIDS izraisītais nāves gadījumu skaits, teikts pētījumā.
Pārmērīga antibiotiku lietošana pie parastām infekciju slimībām pēdējo gadu gaitā novedusi pie tā, ka zāles kļūst mazāk efektīvas pie nopietnām saslimšanām. Cilvēki mirst no parastām, iepriekš ārstējamām infekcijām, jo baktērijas, kas tās izraisa, ir kļuvušas rezistentas pret zālēm. Pētnieki iesaka ar steigu investēt jaunu medikamentu izveidē un saprātīgāk pielietot jau esošos.
Lielbritānijas Veselības aizsardzības amatpersonas brīdinājušas, ka pret antibiotikām rezistentas baktērijas var kļūt par “kluso pandēmiju”, ja ārsti turpinās nozīmēt zāles bezatbildīgi.
Pētījums balstīts uz 204 valstu analīzi, ko veikusi starptautisku pētnieku grupa Vašingtonas universitātē, ASV. Pēc pētnieku aprēķiniem, 2019. gadā no slimībām, kuru ārstēšanā nozīmīgas ir tieši antibiotikas, nomira pat līdz 1,2 miljoniem cilvēku. Tajā pašā gadā no AIDS pasaulē nomiruši 860 000 cilvēku.
Lielāko daļu nāves gadījumu izraisīja apakšējo elpceļu infekcijas, piemēram, pneimonija, un asins infekcijas, kas var izraisīt sepsi.
Izmantojot pacientu ierakstus no slimnīcām, pētījumiem un citiem datu avotiem, pētnieki secinājuši, ka vislielākais risks ir maziem bērniem - aptuveni viens no pieciem nāves gadījumiem, kas saistīti ar antibiotiku rezistenci, ir starp bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem.
Profesors Kriss Marejs no Vašingtonas Universitātes Veselības metrikas un novērtēšanas institūta sacīja, ka jaunie dati atklāj patieso antimikrobiālo rezistences mērogu visā pasaulē un ir skaidrs signāls, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība.
Kas ir antimikrobiālā jeb antibiotiku rezistence?
Baktērijas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Dažām baktērijām ir dabīga rezistence pret atsevišķām antibiotikām (iedzimta rezistence). Problēma ir daudz nopietnāka, ja parasti pret antibiotikām jutīgas baktērijas, ģenētisku pārmaiņu dēļ, kļūst rezistentas (iegūtā rezistence).
Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi. Mikroorganismus, kuri ir nejūtīgi pret vairākām antibiotiku grupām, dēvē par multirezistentiem mikroorganismiem. Šādu baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī citas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Arvien biežāk novērojama situācija, ka ir pieejama tikai viena vai pat neviena antibiotika.
