Kā darbojas mūsu imunitāte
Ja nebūtu imūnsistēmas, cilvēka organisms būtu pavisam neaizsargāts pret vīrusu, baktēriju, sēnīšu un citu kaitīgu ārējo un iekšējo faktoru iedarbību. Par laimi, imūnsistēma jeb organisma spēja pretoties slimību ierosinātājiem ir ikvienam no mums. Tā var būt stiprāka vai vājāka, tomēr šis neredzamais aizsargmūris mūs sargā katru minūti un sekundi, nevis “ieslēdzas” tikai akūtas nepieciešamības brīdī. Tāpēc bieži to salīdzina ar armiju, kas pastāv gan miera laikos (kad esi vesels), gan tad, kad kāds uzbrūk (ja draud kāda slimība). Ikdienā šī armija veic nepieciešamos miera (veselības) uzturēšanas manevrus, bet karā (akūtas slimības uzbrukuma brīdī) aktivizē visus spēkus, lai ienaidnieku (vīrusu vai citu iebrucēju) uzveiktu.
Neredzamā armija
Armijas pirmajās rindās ir leikocīti – baltās asins šūnas jeb asinsķermenīši. Tos sīkāk iedala:
- granulocītos (tos iedala neitrofīlajos, bazofīlajos un eozinofīlajos);
- limfocītos (ir B limfocīti, T limfocīti un NK šūnas jeb naturālie killeri);
- monocītos (saņemot signālu par “iebrucēju”, tie pārvēršas par aktīvām šūnām – makrofāgiem, kas tieši iesaistās slimības ierosinātāja apkarošanā).
Baltie asinsķermenīši piedalās organisma imūnsistēmas atbildes reakcijā, neatkarīgi no tā, vai runa ir par iedzimto vai iegūto imunitāti. Tieši tāpēc, veicot asinsanalīzi, īpašu uzmanību pievērš leikocītu skaitam. Ja to skaits ir paaugstināts, tas liecina, ka šobrīd organisms cīnās ar kādu infekciju.
Aktīvās šūnas, kas nodrošina imūnsistēmas darbību, uz vajadzīgo vietu organismā tiek transportētas ar asinīm pa asinsvadiem un limfvadiem – ar limfu, kas plūst arī caur limfmezgliem, kam ir filtra funkcija.
Līdzās virknei orgānu (liesa, āda, aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss u.c.) liela loma imūnsistēmā ir arī organisma dabiskajai mikroflorai jeb tā dēvētajam mikrobiomam. Tas ir atbildīgs ne tikai par barības vielu sadalīšanu zarnās, bet arī par imunitātes un enerģijas veidošanu, vitamīnu sintezēšanu un nervu sistēmas darbības nodrošināšanu. Lai tas varētu notikt, svarīgs ir tā dēvēto labo un slikto līdzsvars zarnu mikrobiomā. To ietekmē gan ikdienas uzturs un dienas režīms, gan cilvēka vecums, slimības un apkārtējās vides faktori.
Darbojas līdzīgi atmiņai
Iedzimtā imunitāte jau kopš dzimšanas ikvienam nodrošina tūlītēju reakciju uz patogēnu, piemēram, vīrusu un mikrobu “iebrukumu”. Ar neapbruņotu aci šī reakcija saskatāma, piemēram, kā iekaisums ādas savainojuma vietā.
Iegūtā imunitāte drīzāk būtu salīdzināma ar atmiņu, proti, tā veidojas pēc iedzimtās imunitātes reakcijas – kā specifiska atbilde uz noteiktu, ķermenim jau zināmu patogēnu. Iegūtās imunitātes reakcijā īpaši iesaistītas divu paveidu limfocītu šūnas – T limfocīti un B limfocīti.
Balstoties zinātnes atklājumos par iegūto imunitāti, mums ir iespēja vakcinējoties izveidot pretošanās spējas noteiktām slimībām.
Kolektīvo imunitāti iespējams iegūt, masveidīgi vakcinējoties (protams, ja vien pret konkrēto slimību vakcīna ir izgudrota un pieejama), vai arī dabiskā ceļā, lielākajai daļai ļaužu izslimojot konkrēto slimību un tādējādi iegūstot specifisko imunitāti. Covid-19 gadījumā pēc slimošanas organismā izveidojas antivielas pret jauno koronavīrusu, tātad atbildes reakcija veidojas, taču tās noturība vēl tiek pētīta. Zināms, ka ir bijuši gadījumi, kad pēc Covid-19 izslimošanas cilvēki ar to saslimuši atkārtoti, tāpēc paļauties uz kolektīvās imunitātes veidošanos šajā gadījumā diez vai būtu prātīgi.
Vai viegli novājināma?
Lai gan imūnsistēma ir sarežģīta un integrēta organisma sistēma, tā nav nemainīgi stabila – tā var “sabojāties” un kļūt pārāk vāja vai pārāk aktīva.
Par imūnsistēmas iziešanu no ierindas liecina bieža slimošana, aukstumpumpas jeb herpesvīrusa infekcija, ilgi nedzīstošas brūces, alerģiskas reakcijas, izsitumi uz ādas un citi simptomi.
Imūnsistēmai kaitē arī, piemēram, neizgulēšanās. Proti, ir vielas, kas nepieciešamas organisma dabisko pretestības spēju nodrošināšanai un ko “saražo” vienīgi miegā. Tie ir īpaša veida proteīni, ko sauc par citokīniem un kas nepieciešami lielākā daudzumā, ja jāuzveic iekaisums vai jācīnās ar stresa izraisītajām sekām. Tātad, ja cilvēks guļ par maz vai nemaz, citokīnu trūkst un organisms var kļūt uzņēmīgāks pret slimībām, kā arī vairāk kaitējuma veselībai nodara stress. Lai imunitāte funkcionētu pilnvērtīgi, nepieciešams arī par miega hormonu dēvētais melatonīns. Tas ne vien regulē organisma miega un nomoda jeb tā dēvēto cirkadiāno ritmu, bet arī modulē imūnšūnu aktivitāti. Līdz ar to pat viena negulēta nakts var pazemināt organisma dabiskās pretošanās spējas.
Imūnsistēmas pilnvērtīgai darbībai vajadzīgi arī vitamīni un minerālvielas – cinks, B grupas vitamīni, C vitamīns un D vitamīns, ko uzņemam gan ar pārtiku, gan saules gaismu, bet, ja tā trūkst, – arī papildu ar uztura bagātinātājiem.
Tikpat svarīgs imūnsistēmas darbībai ir pilnvērtīgs uzturs. Ja ēd vienveidīgi, turklāt pārlieku treknu ēdienu, bet nav ieraduma likt šķīvī augļus, dārzeņus, riekstus un sēklas, tad cilvēks atņem sev daudz svarīgu uzturvielu, kas nepieciešamas ķermeņa funkciju, to skaitā – imūnās sistēmas pilnvērtīgai darbībai.
Arī kaitīgi ieradumi (dzeršana, smēķēšana) apgrūtina ķermeņa spējas pretoties slimību ierosinātājiem. Savukārt regulāra izkustēšanās stiprina organisma pretošanos slimībai. Ja vēl fiziskās aktivitātes veic ārā un ar prieku, tas ir ieguldījums ne vien imūnsistēmas, bet visas veselības stiprināšanā. Starp citu, ir pētījumi, kuros kā labu imunitātes stiprinātāju minēts arī optimisms, smiekli un sekss.
Pārāk aktīva imūnsistēma izpaužas kā alerģijas (pārspīlēta reakcija uz vielām, kas vairākumam cilvēku nekādas problēmas nerada, piemēram, ziedputekšņi) vai autoimūnā saslimšana, kad organisms vēršas pats pret sevi – šādi izpaužas, piemēram, reimatoīdais artrīts vai multiplā skleroze.
Jaunums imunitātei – “Imunosil Virufix”
Izplatoties koronavīrusam, visu zinātnieku un mediķu uzmanība tika vērsta uz to, lai izpētītu, kā ar šo jauno vīrusu cīnīties, un ko ir iespējams darīt, lai sevi pasargātu.
Ārsti gan no ASV, gan Eiropas pētīja un apkopoja aktīvās vielas, kas ir ar vislielāko aizsardzības potenciālu pret šā vīrusa ietekmi. Izvērtējot vīrusa iedarbību uz tiem, kuri saskaroties ar vīrusu nesaslima vai, kuriem vīrusa iedarbība bija minimāla, tika atklāti 5 elementi, kuri ar savu pretvīrusu darbības potenciālu pārliecinoši bija priekšā visiem pārējiem: C vitamīns, D vitamīns, P vitamīns (kvercetīns), cinks un melatonīns.
Ņemot vērā šos atklājumus, Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma ir izstrādājis jaunu, spēcīgu produktu imunitātei – “Imunosil Virufix”, kas papildina uzņēmuma piedāvāto produktu sortimentu elpceļiem un imunitātei.
“Imunosil Virufix” sastāvā esošais cinks, vitamīni C un D veicina normālu imūnsistēmas darbību. Cinks veicina normālu DNS un olbaltumvielu sintēzi. Melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku (labvēlīgo ietekmi panāk, uzņemot vismaz 1 mg melatonīna neilgi pirms gulētiešanas).
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Atsauces:
https://www.healthline.com/health/cold–flu/fun–facts#A–river–of–blood–and–lymph
https://www.mayoclinic.org/symptoms/high–white–blood–cell–count/basics/causes/sym–20050611
https://newsnetwork.mayoclinic.org/discussion/understanding–herd–immunity/
https://www.nature.com/articles/d41586–020–00502–w
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/insomnia/expert-answers/lack-of-sleep/faq-20057757
Raksts tapis sadarbībā ar Lotos Pharma
