
Lavrovs paziņo, ar kādu nosacījumu Krievijai labpatiksies atsākt attiecības ar Eiropu

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, pie kāda nosacījuma agresorvalstij labpatiksies atsākt dialogu ar Eiropu. Tikmēr viņa runassieva Marija Zaharova paziņojusi, ko Krievija domā darīt ar “pamiera” priekšlikumiem.
Intervijā Saūda Arābijas televīzijas kanālam “Al Arabiya” Lavrovs kārtējo reizi paziņojis, ka Eiropai ar nokārtu galvu pašai ir jāvēršas pie Krievijas, lai kaut kādas attiecības tiktu atjaunotas. “Krievijas prezidents Vladimirs Putins to vairākas reizes apstiprinājis, ka, varbūt mēs kādreiz ar Eiropu runāsim. Bet tas notiks tikai tad, kad viņi nāks pie prāta. Bet mēs paskatīsimies, ar ko viņi pie mums nāks,” paziņoja Lavrovs.
Runājot par perspektīvajiem darījumiem ar ASV, kas Donalda Trampa prezidentūras laikā ir kļuvusi krietni pretimnākošāka, viņš sacīja, ka vispirms vajadzētu likvidēt “Ukrainas jautājumu”. “Šī karš [zīmīgi, ka Krievijas invāzijas sākumā šo vārdu agresorvalstī vispār bija oficiāli aizliegts lietot, cilvēkus par to meta aiz restēm — red.] jau ir nokļuvis pasaules problēmu priekšplānā. Tāpēc to vajag “aizvākt no ceļa”, un pēc tam mēs realizēsim savstarpēji izdevīgus projektus.”
Par to, cik ļoti Krievija ir gatava “aizvākt no ceļa” pašas izraisīto asiņaināko karu Eiropā kopš Hitlera laikiem, kas ilgst krietni ilgāk par pašu pielūgto “Lielo tēvijas karu”, daiļrunīgi izteicās Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova. “Ko, vai viņi domā, ka Krievija uzliks visam pauzi un skatīsies, kā Kijivas režīms apbruņosies? Nemaz neņemot vērā zaudējumus, tostarp savus, Kijevas režīma zaudējumus?” viņa paziņoja, kategoriski izslēdzot iespēju apturēt karadarbību. Lai Rietumi “meklē muļķīšus” pie sevis, viņa uzsvēra.
Šomēnes Lavrovs jau paziņojis, ka Krievija ir kategoriski apņēmusies atgriezt “vēsturiskās krievu zemes dzimtajā ostā”, un tātad karot negarās pārtraukt. “Krimas, Donbasa, Novorosijas tauta savu gribu pauda referendumos un mēs novedīsim līdz galam šo īsteni krievu zemju atgriešanas procesu dzimtajā ostā pilnībā atbilstoši šo cilvēku cerībām,” paziņoja Lavrovs, Maskavā uzstājoties diplomātisko darbinieku dienai veltītajā pasākumā. Viņš piebilda, ka Kremlis arī plāno panākt, lai Ukrainā krievu valodai būtu valsts valodas statuss, kā arī krievu pareizticīgo baznīca tur baudītu visas tiesības, un vispār — lai no Ukrainas agresorvalstij nebūtu nekādu draudu.
Pērn par Krievijas “juridiskajām tiesībām” anektēt arī citus Ukrainas apgabalus, ne tikai tos, kurus tā patvaļīgi jau ierakstījusi savā konstitūcijā 2022. gadā, bet tā arī nav spējusi pilnībā iekarot, paziņojis kādreiz par “liberāli” uzskatītais Krievijas eksprezidents, bet tagadējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un viens no agresīvākajiem krievu “kara vanagiem” Dmitrijs Medvedevs. Viņa argumentācija bija vienkārša — tā kā pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī daudzas rietumvalstis iesaldēja Krievijas aktīvus un sākušas to izmantošanas rezultātā gūto peļņu nodot Ukrainas vajadzībām, Medvedevs uzskata, ka pienācis laiks šos aktīvus atgūt “naturālā veidā”. “Atgriezt sagrābto naturālā veidā. Proti, ar “ukraiņu zemi” un citu kustamo un nekustamo īpašumu, kas tajā atrodas,” viņš paziņoja. Lai būtu skaidrs, ka runa nav par Krievijas konstitūcijā 2022. gadā ierakstītajiem četriem apgabaliem, Medvedevs uzsvēra: “Es, protams, nerunāju par jaunajiem Krievijas reģioniem, tie jau tāpat pieder mums.”
Medvedevu jau pamanījās apsteigt Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, kurš savā kabinetā pie sienas jau piekāris karti, kur Krievijas sastāvā jau nokļuvuši Ukrainas Odesas un Mikolajivas apgabali, tādējādi pilnībā atņemot Ukrainai piekļuvi pie Melnās jūras. Šī odiozā karte pamanīta brīfingā, kuru 2025. gada 30. augustā rīkoja Gerasimovs, lai pastāstītu par brīnišķīgi sekmīgi notiekošo “speciālo militāro operāciju” un paziņotu, ka “stratēģiskā iniciatīva” pilnībā pieder Krievijai un tā “atbrīvojusi” daudz svešas valsts teritoriju.
Krievijas invāzija Ukrainā ilgst jau ilgāk nekā Krievijas propagandas lielākais svētums “Lielais tēvijas karš”, bet PSRS teritoriju atkarošanas, Austrumeiropas, Vācijas austrumu sagrābšanas un Berlīnes ieņemšanas vietā Krievija tā arī nav spējusi pilnībā sagrābt nevienu no Ukrainas austrumu apgabaliem. Pašlaik okupanti kontrolē 99,7% Luhanskas apgabala, 77% Doneckas apgabala, 75% Zaporižjas un 72% Hersonas apgabala. Vēl krievi ir sagrābusi niecīgu daļu no Harkivas (apmēram 4%), Sumu (apmēram 1%), Mikolajivas (apmēram 1%) un Dņipropetrovskas apgabala (mazāk nekā 1%).
Pērn NATO ģenerālsekretārs Marks Rute nicīgi izteicās par Lavrova dažādiem izteikumiem. "Kas attiecas uz Lavrovu, viņš ir ārlietu ministrs, man šķiet, kopš Jēzus Kristus piedzimšanas, un kopš tā laika no viņa mutes nekas jēdzīgs nav skanējis, tādēļ nepievērsīsim Lavrovam pārāk lielu uzmanību," intervijā "Fox News" paziņoja Rute.
75 gadus vecais Lavrovs Krievijas ārlietu ministra amatā ir kopš 2004. gada. Tiesa, līdz slavenajam "misteram Nē" Andrejam Gromiko (1909-1989) viņam vēl tālu, Gromiko PSRS ārlietu ministra amatā pabija 28 gadus no 1957. līdz 1985. gadam.












