Ja mājās būtu skābekļa pievade, daudzi Covid-19 pacienti varētu nedoties uz slimnīcu

Viņa gan vienlaikus atzina, ka Covid-19 pacientu ārstēšana "no attāluma" gandrīz vienmēr ir ne tik laba kā ārstēšana klātienē. Novērtēt pacienta veselības stāvokļa smagumu tādā veidā ir ļoti grūti, jo katrs slimnieks dažādi reaģē uz saviem simptomiem. "Dažs pie nedaudz paaugstinātas ķermeņa temperatūras jau jūtas tā, it kā viņa dzīvība teju izdzisīs, bet cits labi spēj izturēt ļoti augstu ķermeņa temperatūru un nevērtē savu stāvokli kā smagu," norādīja ārste.

Viņasprāt, situāciju varētu uzlabot, ja ģimenes ārsti konsekventi sekotu savai pacientu aptaujas lapai. Nepietiek ar to, ka pajautā, kā pacients jūtas, viņa uzsvēra. "Ir jāuzdod konkrēti jautājumi, piemēram, cik reizes minūtē jūs elpojat, cik augsta temperatūra jums ir, vai jums sāp vēders, jo daudziem Covid-19 slimniekiem ir šis simptoms, vai ir spiediena sajūta krūtīs? Daudzi ir iegādājušies skābekļa mērītāju asinīs - pulsa oksimetru, tāpēc svarīgi noskaidrot arī ar to veikto mērījumu," viņa norādīja, piebilstot, ka detalizēta un konkretizēta slimnieka aptauja ļautu objektīvāk izvērtēt situāciju un laikus pieņemt lēmumu, kad pacients ir jāved uz slimnīcu.

Speciāliste uzsvēra, ka Austrumu slimnīca, kas ir galvenā Covid-19 pacientu ārstēšanas vieta Latvijā, kopš pavasara ir ļoti pilnveidojusies. Piemēram, skābekļa pieejamība tagad ir visos stacionāros.

"Es uzskatu, ka mēs labi ārstējām gan pavasarī, bet tagad to darām vēl labāk," norādīja mediķe.

Viņa arī stāstīja, ka Covid-19 izplatības sākumā bija liels apjukums un likās, ka, mākslīgi ventilējot tos slimniekus, kuriem bija elpošanas problēmas, ko radīja nepietiekams skābekļa piesātinājums asinīs, skābekļa padeve būs ātrāka un efektīvāka. Šobrīd to dara daudz retāk, viņa uzsvēra.

"Tiem, kurus agrāk ārsti, iespējams, būtu mēģinājuši mākslīgi ventilēt, tagad pastiprināti dod skābekli zem noteikta spiediena. Pavasarī skābeklis tehniski nebija pieejams tik vienkārši daudzās nodaļās un gultas vietās," skaidroja Vīksna.

Viņa piebilda, ka jautājums par pacientu pieslēgšanu pie mākslīgās plaušu ventilācijas pasaulē ir diezgan izpētīts, un nostāja kopš pavasara ir mainījusies. Nostājas maiņa ir pamatota ar to, ka Covid-19 slimniekiem var rasties vissīkāko plaušu šūniņu vai struktūru iekaisums, ko sauc par alveolītu.

Šīs organisma struktūras ir ļoti jutīgas, un var gadīties, ka citos gadījumos plaušu mākslīgā ventilācija būtu nesusi labumu, bet tad pie tā paša spiediena Covid-19 gadījumā var notikt mehāniska traumatizācija. Pacientam ir grūti saglabāt dzīvību, ja viņam ir gan iekaisums - alveolīts -, gan mehānisks traumējums," skaidroja ārste.

Runājot par gaidāmām Covid-19 vakcīnām, Vīksna teica, ka viņai zināmie farmācijas uzņēmumi ir norādījuši, ka ir ļoti smagi nosacījumi tā sauktajai vakcīnu aukstuma ķēdei. Proti, šīs vakcīnas ir jāglabā noteiktā temperatūrā.

Parasti vairums vakcīnu tiek glabātas plus astoņu līdz deviņu grādu temperatūrā, bet vairumam Covid-19 vakcīnu ir nepieciešama krietni zemāka temperatūra - mīnus 80, mīnus 70 grādi. "Tā ir ļoti liela problēma nodrošināt tik zemu temperatūru visos aukstuma ķēdes posmos - no vakcīnas ražošanas vietas līdz vakcinēšanas kabinetiem," viņa atzina, skaidrojot, ka Rīgas Austrumu slimnīcā ir atsevišķas aukstuma iekārtas, kuras izmanto laboratorijas bioparaugu uzglabāšanai un līdzīgas varētu iegādāties vakcīnu glabāšanai, kas nav neiespējams. Tomēr kopumā valstī tas var sagādāt grūtības, viņa pieļāva.