Kariņš ir neapmierināts ar Viņķeles tempu Covid-19 jautājumos un nožēlo, ka nav rīkojies ātrāk

Kariņš uzsver, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. "Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu," atzīst Kariņš.

Premjers uzsver, ka ir dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu un kā valdības vadītājs uzņemas atbildību, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

Kā norāda Kariņš, 8.oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. "27.oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties - pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Tagad, redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties," neslēpj valdības vadītājs.

Viņš uzsver, ka jau ilgāku laiku ir gribējis, lai "mēs daudz straujāk veram visu ciet". Tomēr Pasaules Veselības organizācija un arī mūsu eksperti ir argumentējuši, ka vajag iet pakāpeniski.

"Mēs esam gājuši, es teiktu, agresīvā pakāpeniskumā, esam tagad trešajā kategorijā, jau pie sarkanās robežas ar visiem ierobežojumiem. Ar šo pakāpeniskumu neko neesam sasnieguši, jo saslimstības izplatība netiek būtiski ierobežota. Latvijā vidēji dienā saslimušo skaita pieaugums no septembra uz oktobri ir trešais straujākais Eiropā," pauda Kariņš.

Viņaprāt, tik pakāpeniski rīkoties nevajag. Vienlaikus gan varot teikt, ka pieņemtie mēri sāk darboties. "Lietuvā, kur nepieņēma mērus, jo viņiem bija vēlēšanas, saslimstība pret iedzīvotāju skaitu ir gandrīz divreiz lielāka nekā mums. Ja mēs būtu pieņēmuši vēl stingrākus mērus, iespējams, skaitlis nebūtu sasniedzis 250. Diemžēl nevienam ekspertam nav melnbaltas atbildes," atzina Kariņš.

Premjers gan piebilst, ka politikā reti kurā situācijā nav domstarpību. "Šajā gadījumā tās ir par tempu, par uztveri. Es nevēlos eksperimentēt ar sabiedrību. Labāk kļūdāmies, būdami stingrāki, un lai izrādās, ka tas nebija nepieciešams, nekā kļūdāmies, ka nebijām pietiekami piesardzīgi," viņš akcentē.

Pēc viņa paustā, veselības ministre vairāk tic cilvēku labajai gribai. "Man ir pieredze, ka 80-90% būs ar labo gribu, bet tie 10% šajos pandēmijas apstākļos var sabojāt balli visiem. Tāpēc nevar paļauties uz labo gribu. Tas mums jau tagad maksā pārāk dārgi," viņš norāda.

Premjers arī uzsver, ka sabiedrībā daudzi neievēro nosacījumu distancēties, tāpēc ir vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi, lai ietvertu tos cilvēkus, kuri paši neuzņemas atbildību.

Vaicāts, vai ir aprēķināts, kad būs sasniegta Latvijas slimnīcu kapacitāte, premjers norāda, ka slimnīcu kapacitāte pēdējās nedēļās visu laiku mainās. Tomēr viņam neviens neesot iedevis aprēķinu, kur ir galējā robeža. Viņš gan piebilst, ka tagad Veselības ministrija sāk aktīvi pārkārtot gultas. Pirms pusotras nedēļas bijis 200 infekciju gultu, uz 1.novembri - 450.

Premjers arī uzsver, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nav tik neelastīga un ārkārtīgi trausla, kā kādreiz iedomājamies, bet tā nav tik robusta kā Vācijā vai Zviedrijā. Tāpēc viņam rodas jautājums par pagājušajā nedēļā valdībā pieņemto plānu - vairāki atskaites punkti, kas nosaka pāreju uz sarkano zonu, ir saistīti ar Eiropas vidējiem skaitļiem.

"Vai tas vispār uz mums attiecas, ja mums nav ne Vācijas, ne Zviedrijas veselības aprūpes sistēmas?" jautā premjers, paužot, ka mums ir jāsalīdzina sevi ar pašu spēju tikt galā, nevis ar vidējo Eiropā.

Ja tagad tiks ieviesti stingrāki ierobežojumi, palīdzība skartajām nozarēm varētu būt analoga vai līdzīga tam, kas jau bija pavasarī, atzīmē Kariņš.

Tāpat viņš uzsver, ka valdība šobrīd ir tikpat stabila kā valdības izveidošanas dienā.

Kā vēstīts, Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien.