Lietuvas pilsone netika pieņemta par gaisa satiksmes dispečeri Latvijā; strīds nonācis līdz Eiropas Savienības Tiesai
Foto: LETA
VAS "Latvijas gaisa satiksme" aviodispečeru darba vieta Rīgas lidlauka tornī Starptautiskajā lidostā "Rīga".
Sabiedrība

Lietuvas pilsone netika pieņemta par gaisa satiksmes dispečeri Latvijā; strīds nonācis līdz Eiropas Savienības Tiesai

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Augstākā tiesa (AT) ir apturējusi tiesvedību un nosūtījusi prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST) kādas Lietuvas pilsones tiesvedībā pret VAS "Latvijas gaisa satiksme" par atteikumu pieņemt viņu darbā par gaisa satiksmes dispečeri, informēja AT.

Lietuvas pilsone netika pieņemta par gaisa satiksm...

Lietuvas pilsone vairākkārt bija pieteikusies uz vakantajām gaisa satiksmes dispečera amata vietām "Latvijas gaisa satiksmē", bet saņēmusi atteikumu.

Sieviete uzskata, ka atteikumu pamatā ir atšķirīga attieksme viņas pilsonības dēļ, turklāt pušu starpā jau ilgstoši esot izveidojies konflikts. Sieviete cēla prasību tiesā pret "Latvijas gaisa satiksmi", lai panāktu, ka uzņēmumam tiek noteikts pienākums "izbeigt pret viņu vērsto diskrimināciju ar mobinga elementiem".

Pirmās instances un apelācijas instances tiesas prasību noraidīja, atzīstot, ka sievietes nodarbināšanai pastāv objektīvi juridiski šķēršļi, jo spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka gaisa satiksmes dispečera amatu var ieņemt vienīgi personas, kas saņēmušas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Līdz ar to uz šo amatu var pretendēt tikai Latvijas pilsoņi.

AT konstatēja, ka lietā izskatāmie jautājumi ir cieši saistīti ar darba ņēmēju tiesībām brīvi pārvietoties ES un diskriminācijas aizliegumu ES pilsonības dēļ.

Kā norādīja AT, EST praksē līdz šim nav analizēti gadījumi, kad šīs tiesības ierobežotas saistībā ar nepieciešamību amata ieņēmējiem nodrošināt pieeju valsts noslēpumam, tādēļ nepieciešams gūt atbildi uz jautājumu, vai šāds ierobežojums ir saderīgs ar ES tiesībām.

AT skaidroja, ka lietā arī jānoskaidro, vai gaisa satiksmes dispečera amats ES tiesību izpratnē būtu atzīstams par civildienesta amatu, proti, vai tas ir saistīts ar tiešu vai netiešu piedalīšanos valsts varas īstenošanā un ar pienākumiem, kuru mērķis ir valsts vai citu publisko tiesību subjektu vispārējo interešu aizsardzība, jo tādā gadījumā uz to varētu neattiekties noteikumi par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.